– Kad tikāmies pavasarī, ieskicējāt Siguldas nākotni ar rekonstruētu Kultūras centru un jaunuzcelto Sporta centru ar baseinu. Kā ir veicies ar ieceru īstenošanu?
– Pašlaik notiek ļoti intensīvs darbs pie šiem diviem lielajiem un Siguldai tik nozīmīgajiem projektiem. Sporta centra izbūve tuvojas nobeiguma stadijai. Lai gan cerējām, ka jau ap Ziemassvētkiem varēsim peldēt jaunajā baseinā, tomēr būvniecības gaitā veiktās izmaiņas sākotnējā projektā mazliet paildzināja tā realizāciju.
Piemēram, jumtam uzlikām labāku siltināšanas materiālu, nekā sākotnēji bija paredzēts, bet iekštelpās ielikām akustiskos paneļus, kā arī veicām vairākus citus uzlabojumus. Lai gan būve jau pabeigta, izvēlējāmies vēlreiz pārliecināties par būves konstrukciju drošību, kas procesu paildzina vēl par vismaz mēnesi.
Kad man cilvēki uz ielas jautā: "Nu, kad?", es atbildu, ka pirmajā vietā ir lielu un mazu siguldiešu drošība, tāpēc precīzu datumu nevaru nosaukt, bet ticu, ka tas būs janvārī. Vēlos būt par tūkstoš, nevis simt procentiem pārliecināts, ka būve ir droša. Tikmēr jāpeld vien Gaujā (smejas). (U. Mitrevics katru gadu 1. janvārī kopā ar domubiedriem peldas Gaujā – aut.).
Tikmēr Kultūras centra rekonstrukcija rit pilnā sparā, un saskaņā ar līgumu to paredzēts pabeigt nākamā gada rudenī. Arī te ar termiņu nosaukšanu esmu uzmanīgs, jo jārēķinās, ka rekonstruēt vecu ēku ir daudz sarežģītāk un darbietilpīgāk, nekā uzbūvēt jaunu. Piemēram, atsedzot vecu ēku pamatus, var atklāties dažādi neparedzēti apstākļi – plaisas u.tml.
Patlaban Kultūras centrs izskatās kā pēc sprādziena, jo tā vidū ir izrakta milzīga bedre. Esmu gandarīts, ka Kultūras centra rekonstrukcijai piesaistīts finansējums, kas iegūts tāpēc, ka apņēmāmies veikt ļoti kvalitatīvu būvniecību, izmantojot energoefektīvus materiālus. Savulaik smēju, ka mūsu kultūras piedāvājums spraucas ārā pa visām ēkas vīlītēm, tāpēc tā jau sen gaidīja rekonstrukciju. Nu mēs beidzot iegūsim to, ko sen bijām pelnījuši, – mūsdienām atbilstošu Kultūras centru ar mūsdienīgu vizuālo tēlu un labiekārtotu apkārtējo teritoriju.
– Latvija pēc diviem gadiem atzīmēs simtgadi. Kā Sigulda sagaidīs valstij tik nozīmīgo jubileju?
– Kad vēsturnieki pēc 50 gadiem pētīs, kas tad Siguldā noticis Latvijas simtgades jubilejas gaidās, viņi secinās, ka tapis Sporta centrs, rekonstruēts Kultūras centrs un visas novada skolas. Tāpat vēsturiski nozīmīgs notikums būs Siguldas pils kompleksa rekonstrukcija, par ko jau parakstīts līgums, un darbi drīz vien sāksies. Gan pils kompleksam, gan Jaunajai pilij Latvijas vēsturē ir būtiska vieta, tāpēc ir svarīgi, ka uz nozīmīgo valsts jubileju šie objekti ir atjaunoti un ieguvuši jaunu izskatu nākamajiem 100 gadiem.
Ap Latvijas simtgadi citā veidolā būs atdzimusi arī Siguldas Valsts ģimnāzija. Kā zināms, tā samainīsies vietām ar pilsētas vidusskolu, un tai tiks piebūvēts jauns mācību korpuss. Zīmīgi, ka 2018. gadā ģimnāzija svinēs 100 gadu jubileju.
Vēl labs ieguldījums nākotnei ir tas, ka, pateicoties pašvaldības infrastruktūras papildināšanai, Siguldā ir samazināts tarifs apkurei. No tā, ka pašvaldība ceļ jaunus objektus, iegūst arī tie, kuri tos neizmantos, jo pazeminās apkures cena. Līdz ar to ieguvēji būs arī tie iedzīvotāji, kuri varbūt nemaz neizmantos jaunuzcelto Sporta centru, kura pieslēgšana apkures sistēmai daļēji ļāva šo tarifu pazemināt.
Jāatzīmē, ka līdz Latvijas simtgadei tiks rekonstruētas arī citas novada skolas, piemēram, pilsētas pamatskola, Allažu pamatskola. Tas ir mērķis, uz kuru es eju un būšu sasniedzis. Tāpat arī ceru, ka bērnudārzos tiks nodrošinātas vietas pilnīgi visiem, kam tās nepieciešamas.
Saraksts ar darāmajiem darbiem ir garš, un ne visu izdosies paspēt. Tomēr svarīgi, ka daudz ko būsim iesākuši, piemēram, nākamgad sāksim bruģēt pilsētas ielas.
– Kā jūsu pārstāvētajam sarakstam – Reģionu aliansei – veicies ar priekšvēlēšanu solījumu pildīšanu?
– Ņemot vērā tikko uzskaitītos un vēl iesāktos darbus, sanāks, ka visus solījumus, ko devām pirms četriem gadiem, būsim pat pārpildījuši. Ja solījām, ka uzbūvēsim vienu jaunu bērnudārzu, ko arī izdarījām, tad šobrīd šim bērnudārzam esam izveidojuši vēl papildu grupiņas blakus ēkā un tuvāko gadu laikā atvērsim vēl vairākas.
Pirms vēlēšanām solīju, ka trīs četru gadu laikā Siguldas novadam piesaistīsim investīcijas 20 miljonu eiro apmērā. Šobrīd droši varu teikt, ka tie būs jau 25 miljoni, kas iegūti, piesaistot Eiropas naudu, uzvarot konkursos, kuros nebijām cerējuši uzvarēt. Tāpat esam saņēmuši arī būtisku valsts finansiālu atbalstu, kas izdevies, pateicoties Nacionālās apvienības un citu ministru izpratnei par Siguldas novada attīstības nozīmīgumu. Savukārt tuvāko četru gadu laikā investīcijas kopumā sasniegs 35 miljonus. Mazajam Siguldas novadam tas ir unikāls stāsts.
Papildus solītajam esam sākuši realizēt iedzīvotāju paustās vēlmes, proti, izveidosim velo un gājēju celiņu no Peltēm līdz pat tirdzniecības centram "Raibais suns". Izbūvēsim arī asfaltētu ielu no tā sauktā Ābeļdārza līdz "Siguldas Būvmeistaram". Savā programmā apsolītajam esam pielikuši klāt ļoti daudz iedzīvotāju pausto vēlmju. Tas ir pierādījums tam, ka uzklausām to, ko iedzīvotāji saka, un arvien paplašinām darāmo darbu sarakstu.
– Ja jums tik veiksmīgi pagājis šis periods, vai ir iespējams vēl ko solīt? Vai pats startēsiet vēlēšanās, un, ja iegūsiet atbalstu, vai esat gatavs būt par mēru līdz pat sirmam vecumam?
– Dzīvē esmu novērojis, ka, jo tuvāk nāk vecums, kad deniņi kļūst arvien sirmāki, jo cilvēki arvien vairāk sāk pieķerties lietām, ko viņi dara. Tomēr, tuvojoties nākamajam posmam, ir jāpieņem pamatots lēmums. Ir jābūt pamatam – kāpēc kaut ko dari vai nedari. Vienkārši turēties pie amata krēsla nav mans aicinājums, tas nedod piepildījumu. Pirms pieņemt lēmumu, katram ir jāizvērtē, kādu pienesumu esi devis, – gan ar matemātiskiem pierādījumiem, gan ar sabiedrības novērtējumu.
Domāju, ka man ir izdevies gūt apliecinājumu sev gan ar piesaistītajiem eiro cipariem, gan jūtot sabiedrības atbalstu, tāpēc esmu gatavs turpināt iesākto arī turpmākos četrus gadus.
Ko vēl varētu apsolīt? Pirmām kārtām ir jāpabeidz iesāktie darbi. Tik daudz vēl darāmā, plāni ir lieli, un, lai tos visus uzrakstītu, vajadzēs vairākas avīzes lapas (smejas).
– Tomēr – vai ir vēl ieceres, kas gaida piepildījumu?
– Šie četri gadi ir pierādījuši, ka spējam realizēt reiz nosapņotas lietas. Apliecinājums tam, kāpēc esmu gatavs nākamajiem četriem gadiem, ir tas, ka pieķeru sevi pie domas, ka es vēl sapņoju. Ja jau es vēl esmu spējīgs sapņot un tos sapņus arī atcerēties, tad vēl deru nākamajām vēlēšanām (smejas). Un, ja tā komanda, ko esmu veidojis, ir gatava sapņus realizēt, tad sabiedrība iegūst īstās lietas, kas Siguldā dzimst ne tikai no trakajiem uzņēmējiem, bet arī no pašvaldības.
Es arī nevaru pievilt iedzīvotājus – jāizdara tas, kas nosapņots un iesākts. Iedzīvotāji ir apzinājušies, ka var prasīt arvien vairāk, un, jo vairāk tu dod, jo vairāk prasa. Tas ir pozitīvi!
– Kam vajadzētu būt citādi šajās pašvaldību vēlēšanās?
– Domājot valstiski, ir labi, ja izdodas piesaistīt līdzekļus attīstībai, kā tas ir izdevies Siguldai. Tajā pašā laikā mums ir jābūt attālinātiem no lielās politikas un uz vietas jāpieņem tikai saimnieciski lēmumi, ko mēs domē arī darām. Tomēr jāatceras, ka mums ir jābūt labiem savas zemes saimniekiem, un mēs nedrīkstam aizmirst, kādas ir Latvijas saknes.
Mums ir jākļūst pašpārliecinātākiem par savu valsti. Tāpēc, domājot par to, kas notiek pasaulē, mums ir jākļūst nacionāli arvien pilnvērtīgākiem un pašpietiekamākiem. Lai mēs būtu saimnieki savā zemē, ir jāaizstāv nacionālās vērtības. Tās ir vērtības, kuras lielajā politikā aizstāv viena daļa mūsu politiķu. Manuprāt, tas ir viens no izšķirošajiem mūsu pastāvēšanas stūrakmeņiem – būs vai nebūs šādi cilvēki, kas iestājas par nacionālu valsti. Visa pamatā ir latvietība. To nedrīkstam aizmirst, un tad viss būs labi!
