Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

– Pirms pāris gadiem, tiekoties ar "Rīgas un Apriņķa Avīzi", jūs sacījāt, ka Saulkrastu mērķis nav kļūt par otru Jūrmalu.

– Pie tā mēs arī turamies, lai nebūtu Jūrmalas klons, jo varam radīt savu piedāvājumu, būt citādāki un, galvenais, latviskāki par Jūrmalu.

Jūrmala uz austrumiem no Latvijas bijis atpazīstams zīmols jau kopš cariskās Krievijas laikiem, un tā tas, visticamāk, arī paliks. Saulkrastos, kā redzu, labāk jūtas inteliģencei piederīgi cilvēki un ģimenes ar bērniem, nevis pirms piecām minūtēm bagātību ieguvuši miljonāri, kuriem gribas izrādīties.

– Kāda bija aizvadītā vasara? Vai tūristu pieplūdums atbilda cerētajam?

– Vēl gan šīs vasaras sezonas rezultāti nav apkopoti, taču novērojumu līmenī ir skaidrs, ka šovasar Saulkrastus apmeklēja daudz lietuviešu. Pilsētas viesu vidū pieaug somu un igauņu skaits. Tas ir rezultāts tūrisma izstādēm, kurās jau vairākus gadus piedalāmies Vidzemes tūrisma klastera "Saviļņojošā Vidzeme" stendā. Redzams, ka ieguldītajam darbam atdeve var atnākt pat pēc diviem trim gadiem.

Savukārt Eiropas Savienības valstu tūristus – vāciešus un citus – ir iedrošinājusi Latvijas pievienošanās eirozonai.

– Vai Saulkrastus ietekmēja gada sākumā izsludinātā Rīgas domes prasība deklarēties sev piederošajos nekustamajos īpašumos galvaspilsētā?

– Gan jā, gan nē. Iedzīvotāju skaits novadā pēdējos gados ir svārstījies robežās no 6200 līdz 6300 cilvēku. Ja nebūtu bijusi šī tā sauktā Ušakova reforma, iedzīvotāju skaits, iespējams, būtu pieaudzis straujāk, jo droši vien kāds no mūsu iedzīvotājiem piedeklarējās Rīgā. Taču kopumā iedzīvotāju skaitam Saulkrastos, tāpat kā visos Pierīgas novados, ir tendence pieaugt. Deklarēšanās taču iedzīvotāju skaitu būtiski neietekmē, tikai nosaka vietu, kur viņi maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas ir daļa no pašvaldības budžeta ieņēmumiem.

Protams, arī mēs domājam par nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas kārtību savā novadā, bet pagaidām Carnikavas piemēram nesekosim, jo valdība taču ir sacījusi, ka nekustamā īpašuma nodoklis 2017. gadā nemainīsies. Ja pēc tam iezīmēsies kāds diskriminējošs apstāklis, tad gan skatīsimies, kā novadā deklarētajiem iedzīvotājiem nodokļu slogu atvieglot uz to īpašumu rēķina, kuros deklarēto iedzīvotāju nav. Protams, tādas atlaides kā Jūrmalā pat 70–80 procentu robežās gan piešķirtas netiks.

Un vēl, ja ir runa par novada budžeta papildināšanu, ne vienmēr ir saprotams, kāpēc vietām Pierīgā zemes nodoklis par 600 kvadrātmetriem ir lielāks nekā citur Latvijā par 30 hektāriem. Protams, zemes tirgus kadastrālo vērtību ietekmē, bet ko mēs ar to vēlamies panākt? Parādīt, ka sauja zemes šeit, Saulkrastos, ir vērtīgāka nekā kaut kur citur Vidzemē? Šeit tā noteikti ir neauglīgāka, turklāt saimniecisko darbību ierobežo aizsargjoslu likumi.

Bet tā nu ir sanācis, ka nodokļu aprēķinos darbojas formula, kurā ir iekļauta zemes tirgus vērtības komponente. Tā rezultātā cilvēki, kuri šeit dzīvo jau vairākās paaudzēs, ir spiesti maksāt nesamērīgi augstus nodokļus tikai tāpēc, ka Saulkrasti attīstās. Rezultātā Saulkrastos nekustamā īpašuma nodoklis ir gandrīz tikpat liels, cik republikas nozīmes pilsētās Jēkabpilī un Rēzeknē, kopā ņemot. Vai tad Saulkrastu pensionāriem pensijas ir lielākas nekā citur?

– Kāda nākotne gaida bijušo Rīgas rūpnīcu dārziņu kolonijas, kas atrodas Saulkrastu lauku teritorijā?

– Šobrīd gan vēl tiek lietots apzīmējums "dārzkopju sabiedrības", bet novada teritoriālajā plānojumā bijušās dārziņu kolonijas ir iezīmētas kā ciemi. Daļā no tiem cilvēki vēl ir apvienojušies biedrībās, bet ciemu infrastruktūra – ceļi un ielas – ir pašvaldības īpašums, līdz ar to ir publiski pieejama telpa un neveidojas kaut kādi slēgtie ciemi vai geto.

Taču, ja juridiskā izpratnē nekādu neskaidrību nav, problēma ir tā, ka šī infrastruktūra jāuztur par pašvaldības līdzekļiem. Runājot par to, kuras brauktuves tīrīt ziemā, veidojam datu bāzes, lai zinātu, kuras ir tās ielas, pa kurām reāli notiek satiksme.

Sadarbība ir vienkāršāka ar tām vietām, kur ir biedrības ar valdēm. No to priekšsēdētājiem arī parasti uzzinām iedzīvotāju vajadzības: kur ceļš jāsakārto, kur grāvis jāiztīra...

Attīstās tendence, ka vasaras mītnes arvien biežāk tiek pielāgotas dzīvošanai arī ziemā. Parādās turīgāki cilvēki, kuri, apvienojot vairākus zemes gabalus, ceļ dzīvojamās mājas.

– Kā jūs raksturotu uzņēmējdarbības vidi Saulkrastos?

– Teritorijas, kur var attīstīties vērienīgāka saimnieciskā darbība, ir ierobežotas. Piemēram, ir osta ar tai piegulošo teritoriju, kur strādā galdnieki, ir kuģu būves uzņēmums, kartonāžas cehs, kokzāģētava. Vēl Saulkrastos darbojas uzņēmuma "CATA" filiāle, un te atrodas ceļu būves firmas "Binders" materiāli tehniskā bāze. Pārējais ir tikai pakalpojumu sfēra – sākot ar autoservisiem un beidzot ar frizētavām, šuvēju darbnīciņām, kafejnīcām un veikaliem.

– Sekojot līdzi tam, kādas rudenī būs jaunās skolotāju algas, pamanījām, ka Zvejniekciema vidusskolā šogad nav 10. klases. Cik perspektīvi ir novadā uzturēt divas vidusskolas?

– Sākšu mazliet aplinkus. Pašlaik atkal uzvirmojušas runas par kārtējo administratīvi teritoriālo reformu, kuras rezultātā vajadzētu nonākt pie 16 apriņķiem, lai gan vēl nav aizmirsusies 2009. gada reforma, kura solīja iespēju tikt pie stipriem un patstāvīgiem novadiem. Savukārt Zvejniekciema vidusskolu 60. gados cēla divas organizācijas – vietējais zvejnieku kolhozs ar padomju saimniecības "Skulte" atbalstu. Toreiz tika reorganizētas vairākas mācību iestādes, koncentrējot visu jaunajā vidusskolā.

Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija skatās uz skolām administratīvo teritoriju robežās, kādas tika novilktas 2009. gadā. Zvejniekciemā kā Pierīgas daļā koeficents, lai skolā atvērtu 10. klasi, atšķiras no Limbažu novada. Mums ir vajadzīgi 18 bērni, ne par vienu mazāk, savukārt Limbažu pusē pietiktu, šķiet, ar 14,5. Taču 10. klases iztrūkums pat vienu mācību gadu mums atspēlējas, piemēram, ar to, ka viens otrs skolotājs jau ir pametis šo skolu. Nākamgad novadā bērnu 10. klasei pietiks gan Zvejniekciema, gan Saulkrastu vidusskolā.

Bet tikmēr, kamēr mēs strādājām pie izglītības koncepcijas, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis jau paziņojis, ka skolā, iespējams, būs jāsāk iet no sešu gadu vecuma. Ja tā, mums jau laikus jāsāk domāt, kur šos bērnus skolā likt. Tajā pašā laikā šādā gadījumā atslogosies bērnudārzi un mums tie varbūt pašlaik nav jāpaplašina. Bet, kā būs, to jau neviens skaidri pateikt nevar.

– Kā jūsu pārstāvētajam Nacionālās apvienības sarakstam veicies ar priekšvēlēšanu solījumu pildīšanu?

– Ja pašvaldību var salīdzināt ar kuģi, tad tas ir virzījies atbilstoši nospraustajam kursam. Es lepojos, ka beidzot kārtībā ir Zvejniekciema stadions, kurš jau gadsimta ceturksni gaidīja rekonstrukciju. Sakārtota ir arī Saulkrastu vidusskolas fasāde, paveikti citi labi un paliekoši darbi.

Lai gan, manuprāt, esam viena no gaišākajām Latvijas pilsētām, jo uz 6200 deklarētajiem iedzīvotājiem Saulkrastos ir 2000 ielu gaismekļu, viņi vēlētos labāku stāvokli. Ir arī sūdzības par ceļiem. Pašlaik gan ceļu uzturēšanai no valsts saņemam četras reizes mazāk naudas nekā 2008. gadā, bet iztrūkstošās trīs ceturtdaļas kompensējam no pašvaldības budžeta.

– Vai startēsiet nākamajās vēlēšanās, un kādas tās paredzat?

– Vēlēšanās startēšu. Prognozēt, kādas tās būs, neņemos. Politiskā vide Saulkrastos ir gana stabila un vietas pie domes galda, visticamāk, ieņems to pašu sarakstu pārstāvji, kas līdz šim. Par vietu sadalījumu es negribu spriest. Par to runāsim pēc nākamā gada 3. jūnija, kad mūsu vietējās politiskās olimpiskās spēles būs beigušās.