Kopš 2002. gada Olaines zemesgabals "Ekolauks" ir iekļauts piesārņoto vietu reģistrā, tā izmantošanu privātiem mērķiem Olaines pilsētas dome pieļaut nevar. "Ekolaukā" jāveic sanācijas darbi, kuru izpildei pirms dažiem gadiem bija paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Plānotie darbi nav sākušies.
Kopš 2005. gada ieilgusi tiesvedība starp privātpersonu Daigu Salenieci un Olaines novada domi. Konflikts, iespējams, netieši kavē plānoto sanāciju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) par tiesu darbiem ir informēta, taču ieņem neitrālu nostāju. Nākamā tiesas sēde starp D. Salenieci un Olaines domi paredzēta šogad septembrī, tomēr, vai strīdi beidzot nogludināsies – jautājums paliek atklāts.
Vietējie – sēņo
Olaines šķidro toksisko atkritumu izgāztuves stāsts ir sācis nosirmot. Kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem šajā vietā Olainē konstatē nopietnu gruntsūdeņu piesārņojumu. Kopš 2002. gada Lielrīgas reģionālā vides pārvalde izgāztuves izmantošanu aizliedza tās lietotājiem AS "Olainfarm", un patlaban teritorija ir slēgta. Vietējie iedzīvotāji gan turpina to izmantot pastaigām. Rudeņos – lasa sēnes, lai gan piesārņojums apkārtnē esot ievērojams.
Olaines domes Īpašuma un juridiskās daļas vadītājas Ineses Čepules sniegtais dokuments liecina, ka 2004. gadā Vides ministrija noslēdza iepirkuma līgumu ar VSIA "Vides projekti" par izgāztuves sanācijas projekta izveidi. Sagatavošanas laikā konstatēja nenoskaidrotas izcelsmes un sastāva bīstamos atkritumus, kuri rada draudus veselībai un dzīvībai. 2005. gada martā eksperti atzina, ka sanācija ir vajadzīga.
Lauksaimniecībā izmantot nevar
Jau 2005. gada aprīlī toreizējā Olaines pagasta padome atteica reģistrēt D. Salenieces iesniegumu par zemi 60 hektāru platībā ar pamatojumu, ka tā ir piesārņota vieta un ir padomes īpašumā.
"Pašvaldības nostāja ir tāda, ka nevar pieļaut zemnieku saimniecības darbu piesārņotā teritorijā. Tiesvedība ir tik ilga tāpēc, ka, iespējams, ir advokātu profesionāla interese aizstāvēt šīs personas nodomus," radušos situāciju komentē Olaines novada domes priekšsēdētājs Jānis Pavlovičs. "Tas ir pašvaldības īpašums, no kura varētu izmantot mežu, apgādājot iedzīvotājus ar malku. Personīgi mani uztrauc tas, ka šī darbība kaut kādā veidā varētu bremzēt nodomus, kas valstij ir attiecībā uz šo teritoriju. Lai veiktu sanācijas darbus, jāizmanto piebraucamie ceļi, bet ar privātīpašnieku tur varētu rasties sarežģījumi," turpina J. Pavlovičs.
Mērs devis mājienus
I. Čepules sniegtajā dokumentā minēts, ka "tiesvedības process norāda uz pieteicēja negodprātīgo attieksmi pret pašvaldību, bremzējot teritorijas sakopšanu". Dome apzinās, ka finansējuma saņēmēji sanācijai var būt pašvaldības, valsts vai pašvaldības iestādes un aģentūras. VARAM par tiesu darbiem ir informēta, taču skaidrojumu nesniedz. "Lai neietekmētu tiesas procesa gaitu, ministrija atturēsies no plašāku komentāru sniegšanas par pušu nostājām vai iespējamo šīs tiesvedības ietekmi," minēts ministrijas atbildes e-pastā.
Jautāts, vai, lai beigtu tiesāties, ar D. Salenieci ir iespējams izlīgums vai līdzvērtīgas zemes piešķiršana, J. Pavlovičs min, ka "neskaitāmas reizes esmu devis mājienus, ka varam satikties un runāt par to. Runājot par citu zemesgabalu, ja tiesa apmierinās prasību, varam meklēt kompromisu. Taču pašlaik citi zemesgabali ir labāki – uz kāda pamata mums to piešķirt? Neuzskatu, ka pašvaldībai sava zeme kādam jādāvina."
Olaines mērs norāda, ka vērā nav ņemts Olaines teritorijas plānojums, kur strīdus zemei lauksaimniecības statusa nav. "Vai tas nozīmē, ka tiesas lēmums ir svarīgāks par šo dokumentu?" J. Pavlovičs retoriski jautā.
Dzeramais ūdens – nelietojams
Netālu no izgāztuves atrodas privātmāju ciemats Grēnes. Iedzīvotāja Vineta Kalve jau vairākkārt ir vērsusies domē ar lūgumu sakārtot teritoriju. "Es vēlos te dzīvot ilgtermiņā, nevis piecas dienas, tādēļ mani uztrauc, ka nekas netiek darīts. Piesārņojums izplatās, kas nozīmē, ka pēc 100 vai 200 gadiem tas būs zem manām mājām."
V. Kalve atklāj, ka devusies veikt dzeramā ūdens analīzes un secinājusi, ka "pēc sastāva tas līdzinās jūras ūdenim. Uzturā to nelietoju, bet, mazgājot traukus, parādās nogulsnes, to dēļ regulāri vedu labot trauku mazgājamo mašīnu". Iedzīvotāji, kuri vēlas dzert tīru ūdeni, to varot darīt, tikai ierīkojot dziļurbumus, kas maksājot aptuveni 500 latu. V. Kalve min, ka jau 2009. gadā sazinājusies ar Olaines domi, kur viņai solīts, ka situāciju risinās.
Ziņas par atkritumu sastāvu – nepilnīgas
To, ka sanācijas darbiem ir jānotiek, lai pasargātu vidi un cilvēkus no kaitīgās ietekmes, liecina 2011. gadā veiktā izpēte par vēsturisko piesārņojumu. To Olaines dome pasūtīja veikt SIA "Ūdenslīnija". Atzinumā minēts, ka izgāztuvē glabājas tūkstošiem tonnu ķīmisko atkritumu. To sastāvs nav zināms, tāpat nav nosakāms izgāztuves izolācijas elementu tehniskais stāvoklis un nolietojums.
Īpaši uztraucošs ir fakts, ka visā 60 hektāru platībā ietekme uz vidi var izrādīties ļoti nozīmīga, taču maz pētīta. "Ūdenslīnijas" eksperti pauž izbrīnu, ka iepriekš veiktajos pētījumos objektam nav pievērsta vajadzīgā uzmanību, kā arī noliedz iespēju zemi izmantot lauksaimniecības mērķiem, kā to pieprasa D. Saleniece. Eksperti piedāvājuši veikt ģeoekoloģisko izpēti, taču Olaines pašvaldība noraidījusi finanšu līdzekļu ieguldīšanu līdz tiesu darbu noslēgumam zemesgabalam, kurš 2011. gadā reģistrēts kā bīstamo atkritumu izgāztuve.
Cer iet Inčukalna pēdās
Iespējams, šovasar sāktie Inčukalna gudrona dīķu sanācijas darbi raisīs atkusni arī kūtrajā Olainē. Jau ziņots, ka ir izsmeltas un neitralizētas 500 tonnas gudrona. 20 miljonus latu vērtajam projektam 14,2 miljonus latu sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Par pārējo maksā valsts.
"Pēc tam, kad pabeigs darbu Inčukalnā, ķersies pie Liepājas vai Olaines. Galīgais lēmums, kā saprotu, vēl nav pieņemts. Tas ir atkarīgs no finansējuma, pētnieku slēdziena par to, kura no vietām ir bīstamāka," prognozē Olaines domes galva.
Iespējams, jau šoruden savu viedokli paudīs arī pati D. Saleniece ar viņs pārstāvi advokātu Aigaru Laizānu. Saskaņā ar J. Pavloviča teikto, D. Saleniece Olainē neesot rādījusies kopš 2005. gada. Tāpat arī nav skaidrs, kādēļ šīs personas izmisīgā cīņa par šo valstij stratēģiski nozīmīgo vietu ilgst jau septiņus gadus.
