Kā novēroja portāls "Apriņķis.lv", dažu desmitu metru attālumā no apdzīvotām vietām savus baltos ziedus pret debesīm slej milzīgi latvāņi. Garākie no tiem pārsniedz pat divu metru augstumu.
VADD apkopotā informācija liecina, ka visblīvākās latvāņu plantācijas Siguldas novadā ir ap Ancīšu dīķi, Lorupē, pie Matiņu ezera, pie Roķēnu ūdenskrātuves, Saltezeles pilskalnā, Āraišu purvā, kā arī Peltes un Kalnabeites teritorijās.
Tā kā latvāņa sula var izraisīt ķīmiskus apdegumus, mūsu valstī noteikta īpaša kārtība, ar kādām metodēm tos drīkst apkarot.
Mehāniskā metode paredz, ka kaitīgais augs tiek iznīcināts, nogriežot tā ziedu, stumbru vai pārklājot latvāņu laukus ar īpašu plēvi, kas aizkavē to vairošanos.
Tāpat var izmantot ķīmisko metodi. Tās galvenā sastāvdaļa ir glifosāts. Tiesa gan, šo iznīcināšanas veidu nedrīkst izmantot, ja tuvāk par desmit metriem atrodas ūdenstilpnes vai bišu dravas. Ķīmisko latvāņu iznīcināšanu drīkst veikt tikai tad, ja saņemta īpaša atļauja šo darbu veikšanai.
Savukārt bioloģiskā iznīcināšanas metode paredz, ka pavasarī latvāņus noēd lielie mājlopi. Aitas un kazas tos mēdz nograuzt līdz ar zemi. Ja tikai viena no metodēm ir neefektīva cīņā ar latvāņiem, var kombinēt vairākas.
Jānorāda, ka tie zemes īpašnieki, kuri savā teritorijā ar latvāņiem necīnās, var tikt sodīti.
