Kā tikšanās iemesls tika nosaukts gatavošanās plašākai konferencei par Rīgas aglomerācijas attīstību, kas notiks oktobra sākumā.
Kā portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, kopš 2009. gada, kad beidza pastāvēt Rīgas rajons, ir nepieciešams veidot jaunas sadarbības formas jautājumos, kurus Pierīgas novadi nevar atrisināt bez galvaspilsētas palīdzības un otrādi. Šim nolūkam jāveido strukturēts dialogs gan politiskā, gan profesionālā līmenī, lai meklētu pēc iespējas labākus risinājums to problēmu risināšanā, kas skar gan novadu, gan Rīgas iedzīvotājus.
"Agrākā reģionālās plānošanas sistēma, kas aptvēra rajonus un teritoriju no Tukuma līdz Ainažiem vairs īsti nedarbojas, jo problēmas ar kādām saskaras Ādažu, Mārupes, Babītes vai, piemēram, Salaspils un Stopiņu novada iedzīvotāji atšķiras no tām, kas jārisina Ainažu vai Tukuma pašvaldībām," sacīja M. Sprindžuks.
Kā jomas, kurās jāatrod kopīgi Rīgu un Pierīgas novadus apmierinoši risinājumi, M. Sprindžuks minēja satiksmi, sabiedrisko transportu, ražošanas un loģistikas centru izvietojumu, rekreācijas un atpūtas potenciālu, kā arī sabiedriskos pakalpojumus Rīgā un Pierīgā.
Kā viena no problēmām, pēc Sprindžuka domām, ir rīta un vakara sastrēgumi, iebraucot vai izbraucot galvaspilsētā. Tāpēc viņš sanāksmē piedāvāja izvērtēt pašreizējo, acīmredzami nepilnīgo sabiedriskā transporta modeli, kam raksturīga maršrutu dublēšanās, augstas izmaksas un slikta sasaiste ar dzelzceļu.
Kā viens no risinājumiem varētu būt Pierīgas autoostu tīkla veidošana. Tas nozīmē, ka, piemēram, ar mikroautobusiem Pierīgas ciemu iedzīvotāji varētu nokļūt vietās, no kurām uz Rīgas centru vai tikai līdz Rīgas robeža kursē satiksmes autobusi vai iet vilciens.
No politiska rakstura jautājumiem, kā uzsvēra Sprindžuks, jārisina iedzīvotāju deklarēšanās kārtība, jo, ja viena pašvaldība saviem iedzīvotājiem piešķir nekustamā īpašuma nodokļu atlaides, bet citiem nodokļus palielina, īstu ieguvēju vismaz pašvaldību līmenī nav. Savukārt iedzīvotājos, kurus tas skar, rodas nedrošības sajūta, un, tā turpinot, var pienākt brīdis, kad viņi pārstās uzskatīt Pierīgu par drošu un patīkamu dzīvesvietu. "Šeit noteikti vajadzētu vienoties starp Rīgu un Pierīgas novadiem par "sarkanajām līnijām", kuras nevajadzētu pārkāpt," viņš uzsvēra.
Kā vērtēt šādu Pierīgas novadu pārstāvju tikšanos ar galvaspilsētas vadību, "Apriņķis.lv" pajautāja arī Babītes novada domes priekšsēdētājam Andrejam Encem, kurš gan nav Pierīgas pašvaldību apvienības dalībnieks, bet ceturtdien bija uzaicināts uz tikšanos.
"Mēģinājumi atrast dialogu starp Pierīgu un Rīgu ir bijuši jau kopš 90. gadu visus, bet galvenokārt politisku iemeslu dēļ sadarbība pārtrūkusi, tad atjaunojusies un atkal apsīkusi. Ir bijuši plāni un, protams, arī nepieciešamība sadarboties transporta, ūdensapgādes, rekreācijas un citos jautājumos," bilda A. Ence, sakot, ka no vienas puses tās ir zināmas lietas, no otras – skaidrs, ka visas M. Sprindžuka prezentācijā pieminētās problēmas ir jārisina. Katram novadam gan tās atšķiras, tāpēc lietderīgi būtu dibināt Ādažu domes priekšsēdētāja pieminētās darba grupas, kurās ieinteresētie novadi sadarbosies ar galvaspilsētas departamentiem.
Kā viena no problēmām, ko būtu kopīgi jārisina Rīgas un Pierīgas novadu pašvaldībām, ir rīta un vakara sastrēgumi, iebraucot vai izbraucot galvaspilsētā.
www.delfi.lv
Šonedēļ, kā jau laikus tika izziņots, bija ieplānota Pierīgas pašvaldību apvienības pārstāvju tikšanās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu. Rīgas mērs gan bija aizņemts citos darbos, tāpēc sanāksmē viņu pārstāvēja Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs.