– Nu jau vismaz gadu Ropažu novada Mucenieku ciemam ir pievērsta pastiprināta uzmanība – šeit atrodas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs, būs arī slēgta vieta, kur uzturēsies nelegālie imigranti. Vai pašvaldība sarunās ar valdību ir panākusi pretimnākšanu Mucenieku iedzīvotājiem viņu dzīves kvalitātes uzlabošanai?
– Regulāri tiekos ar Mucenieku iedzīvotājiem un redzu, ka viņi ir sapratuši – bailēm no ieceļotājiem vismaz pagaidām nav pamata. No otras puses – skaidrs, ka svešu cilvēku klātbūtne nevairo vietējo iedzīvotāju omulību, jo visi taču redz un dzird, kas notiek pasaulē.
Vispirms sadarbībā ar Iekšlietu ministriju mums ir izdevies panākt to, ko gadiem nevarējām izdarīt, un tagad Muceniekos biežāk ienāk pilsētas autobuss. Ir zināms, ka patvēruma meklētāju centra vajadzībām renovējamajā "Bundulīšu" mājā atradīsies telpas ar atsevišķu ieeju iedzīvotāju pieprasītajam multifunkcionālajam centram. Cita lieta, vai iedzīvotāji to gribēs izmantot, bet cerēsim uz labāko.
Attiecībā uz drošības jautājumiem ļoti ceram, ka Latvijas valdība turēs solījumu atbalstīt Mucenieku iedzīvotājus un valsts budžetā atradīsies nauda arī Mucenieku ciema ielu apgaismojuma uzlabošanai, kam, pēc mūsu aplēsēm, vajadzētu apmēram 57 tūkstošus eiro. Jau pašlaik Iekšlietu ministrija strādā pie videonovērošanas kameru uzstādīšanas Muceniekos, un savi plāni šajā ziņā ir arī pašvaldībai.
Visticamāk, jau nākamgad sadarbībā ar ASV vēstniecību taps rotaļu laukums, kuru varēs izmantot gan vietējie, gan patvēruma meklētāju bērni. Savukārt ar Norvēģijas finanšu instrumenta starpniecību ceram uzlabot un paplašināt vietējā sporta laukuma infrastruktūru.
– Kā sokas ar Ropažu vidusskolas remontu? Kad darbi būs galā?
– Pavasarī beidzās iepirkuma konkurss par Ropažu vidusskolas renovāciju, kurā tika paredzēta arī atsevišķas ēkas celšana darbmācības klasēm. Tā jau ir uzcelta, bet vecajā, 1936. gadā celtajā ēkā intensīvi renovācijas darbi turpinās. Tiek pārveidotas klašu telpas, būs jauna ēdamzāle. Vēl ir jāuzceļ piebūve sākumskolai. Celtnieki solīja, ka darbus vecajā skolas ēkā varētu pabeigt jau 1. oktobrī.
Pagaidām bērni mācās četrās ēkās. Vieta, kur palikt visiem, ir atrasta, un mācību kvalitāti skolas remontdarbi neietekmēs. Arī vidusskolā skolēnu pietiek, lai gan 10. klasē šogad ir tikai desmit audzēkņu.
– Vai iedzīvotāju deklarēšanās Rīgā ir atstājusi iespaidu uz novada iedzīvotāju skaitlisko sastāvu?
– Protams, deklarēto iedzīvotāju skaits Ropažu novadā gada sākumā kritās, lai gan faktiski pie mums dzīvo tikpat daudz cilvēku cik iepriekš – apmēram septiņi tūkstoši. Pozitīva tendence ir tā, ka daudzi grib pie mums būvēt māju. Cita lieta, ka cilvēki, kuri nodokļus tagad maksā, piemēram, Rīgā, turpina izmantot mūsu novada infrastruktūru.
Faktori, ar kuriem mēs varam piesaistīt novadam jaunus iedzīvotājus, ir skaista daba un pieejamas izglītības iestādes. Piemēram, Zaķumuižas pamatskolā mums pērn bija 178 bērni, šogad – 200. Iepriekšējais skolas direktors pirms skolas rekonstrukcijas bija aprēķinājis, ka vietas skolā pietiks visiem, bet izrādās, ka atkal jādomā par skolas paplašināšanu, jo tie bērni, kuri iet pie mums bērnudārzā, pēc tam pāriet uz pamatskolu. Ja bērnudārzu vajadzēs atteikt, tas atsauksies arī uz skolēnu skaitu. Savukārt, ja cilvēki sapratīs, ka mūsu izglītības iestādes ir labākas nekā Rīgā, tas būs viens no iemesliem, lai viņi šeit deklarētos.
– Kā pildījušies jūsu pārstāvētā vēlēšanu saraksta priekšvēlēšanu solījumi: kas izdarīts, kam nav pieticis laika un naudas?
– Lai gan laiks līdz nākamajām vēlēšanām vēl ir atlicis, solījumi, kas tika doti iepriekš, gandrīz jau izpildīti. Protams, ir darbi, kas turpinās visu laiku, jo ciematu labiekārtošana jau nekad nebūs galā. Ja ēkas būs nosiltinātas, vajadzēs sakārtot gājēju celiņus, un tā arvien uz priekšu. Varbūt šajā domes sasaukumā nebija plānota tik plaša izglītības iestāžu renovēšana, taču tagad ir renovēta un paplašināta Zaķumuižas pamatskola, uzcelts jauns korpuss pirmsskolas izglītības iestādei "Annele" un pašlaik norit darbi pie Ropažu vidusskolas atjaunošanas.
Ar dzīvojamo ēku siltināšanu vislabāk ir veicies Zaķumuižā – nesiltināta palikusi tikai viena māja. Redzams, ka šim piemēram sekos arī citi novada iedzīvotāji, lai gan pietiek arī šaubīgo, kuri domā, ka varētu kaut kādā veidā tikt apkrāpti.
Iepriekšējā periodā noteikumi ēku siltināšanai bija vienkāršāki, bet iedzīvotāji nebija gatavi kaut ko uzsākt. Piemēram, Muceniekos nav nosiltināta neviena daudzdzīvokļu māja. Tur, lai gan tika rīkotas daudzas sapulces, iedzīvotājus par namu siltināšanu pārliecināt neizdevās. Varbūt ar laiku situācija mainīsies.
Vēl esam saņēmuši iesniegumu no iedzīvotājiem par 3,7 kilometru gara ceļa posma asfaltēšanu Tumšupes pusē. Cerams, ka nākamā gada budžetā tādam projektam līdzekļi atradīsies un, piesaistot vēl citus finansējuma avotus, šo ceļa posmu, pa kuru brauc arī skolas autobuss, noasfaltēsim.
Pašlaik notiek iepirkums par divu grants ceļu projektēšanai 11 kilometru garumā Bajāros un uz Nāgelmuižu, un nākamajā vasarā tos varēsim atjaunot.
Tiek domāts par Kākciema attīrīšanas iekārtu būvi, lai gan te visu sarežģīja sarunas par zemes atpirkšanu no privātīpašniekiem. Tagad vienošanās ir panākta.
Līdz šim tā sanācis, ka lielākā daļa novada budžeta naudas tikusi novada lielākajām apdzīvotajām vietām – Ropažiem un Zaķumuižai –, bet nav jau tā, ka arī Silakrogs un Mucenieki būtu pamesti novārtā. Vienkārši naudas ir tik, cik ir. Pašlaik, piemēram, meklējam līdzfinansējumu, lai iekārtotu skolas autobusa apgriešanās laukumu Silakrogā, jo tas ir iedzīvotāju, it īpaši bērnu, drošības jautājums.
– Kādas paredzat nākamās pašvaldību vēlēšanas? Vai, jūsuprāt, novadā būs jauni partiju saraksti un domē parādīsies līdz šim neredzētas sejas?
– Kāda jauna seja deputātu vidū pēc vēlēšanām domē allaž parādās. Jauni saraksti, visticamāk, klāt nenāks, bet kandidāti kaut kā pārgrupēsies. Protams, pie tik plaša partiju saraksta kā pašlaik viegli strādāt nav. Ir arī deputāti, sacīsim – brīvdomātāji, un tas lēmumu pieņemšanu apgrūtina.
Sākumā bijām astoņi deputāti, kuri bija nosacītā pozīcijā, un darbs ritēja stabili, bet tad viens atgāja malā un kļuva "neatkarīgs". No otras puses – tādās vietās kā novads, kur cits citu pazīst, par pozīciju un opozīciju var runāt visai nosacīti, jo cits citu pazīstam un strādājam kopā, taču reizēm kādam gribas izcelties. Tad tiek atrasts kāds sīkums un iztirzāts.
Pats nākamajās vēlēšanās startēšu, jo ir daudz iesāktu darbu, ko vajadzētu pabeigt. Nākamajā budžetā, kad ar izglītības iestādēm viss daudz maz kārtībā, vairāk domāsim par novada infrastruktūras uzlabošanu, lūkosim sakārtot ceļus. Ar naudu – 144 990 eiro –, ko mums piešķir ceļiem, mēs tos varam tikai uzturēt un kaut kur pielabot, bet vienu gabalu atjaunot nevar. Tam vajadzīgs līdzfinansējums.
Jādomā par tādiem mazajiem ciematiem kā Gaidas, Bajāri un Tumšupe. Tās ir bijušās dārzkopju kolonijas, kurās mitinās apmēram piektā daļa novada iedzīvotāju. Lielākā daļa šo ciematu iedzīvotāju savus zemesgabalus ir privatizējuši, bet ne visi pie mums ir deklarējušies. Nākotnes plānos ietilpst ielu sakārtošana šajās apdzīvotajās vietās.
Pašlaik novada budžets ir aptuveni 5,4 miljoni eiro. No pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņēmām 200 000 eiro. Faktiski tā ir nodokļu nauda, kas mūsu budžetā neienāk no cilvēkiem, kuri izdeklarējās no novada, tāpēc viss palika līdzsvarā.