25. jūnijā publicētais LM ziņojums liecina, ka procentuāli nabadzība ir samazinājusies, taču palielinājies tās dziļums. Tā pērn aptuveni trešā daļa Pierīgas iedzīvotāju jeb 36,4 procenti cilvēku atzina, ka viņiem nav pa kabatai katru otro dienu uz pusdienu galda likt gaļu vai zivis. Salīdzinoši tā sauktajos "treknajos gados" šo cilvēku skaits bija gandrīz divas reizes mazāks. Piemēram, 2008. gadā ik pārdienas ēst gaļu vai zivis nevarēja atļauties ēst 20,7 procenti Pierīgas iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Līdzīga situācija ir arī ar komunālajiem maksājumiem. Problēmas norēķināties par īri, gāzi, elektrību un citiem maksājumiem pērn bija 26,6 procentiem pierīdznieku. Analizējot šo statistiku triju gadu griezumā, redzams, ka šādu cilvēku kļūst arvien vairāk. Ja 2008. gadā tādu bija 8,3 procenti, tad 2009. jau 16, bet 2010. gadā – 23,6 procenti.
Gandrīz tikpat lielas problēmas daudziem sagādāja sava īpašuma apkurināšana. Tam naudas pērn nepietika 19,5 procentiem Pierīgas reģionā mītošo. Salīdzinoši 2008. gadā šis skaitlis bija krietni vien mazāks - 13,5 procenti.
Ja pamatvajadzībām lielākajai daļai Pierīgas iedzīvotāju naudas pietiek, tad visu var izmainīt neparedzētas situācijas. Nospiedošs vairākums atzīst – ja vajadzētu līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, no "zeķes" viņi tādu izvilkt nevarētu. 86,7 procentiem Pierīgas iedzīvotāju nav liekas naudas un uzkrājumu. Tas nozīmē, ka tie dzīvo no algas līdz algai. Salīdzinoši 2008. gadā tādu bija nedaudz vairāk par pusi jeb 59 procenti. Dati rāda, ka šim skaitlim pēdējos gados ir tendence pamazām palielināties.
Teju vai tikpat daudz cilvēku jeb 73,9 procenti ap galvaspilsētu dzīvojoši atzīst – viņi nevar atļauties vienreiz gadā doties brīvdienās ārpus mājas. Lai gan šis reģions vienmēr uzskatīts par pārtikušāku, dati rāda, ka pat Latgalē ir vairāk to cilvēku, kuri var doties brīvdienās ārpus mājas. Tādu ir 72,9 procenti. Tiesa, CSP datos gan nav precizēts, kas tiek saprasts ar došanos brīvdienās. Tikpat labi tā var būt slēpošana uz Alpiem, vai arī aizbraukšana pie radiem kaimiņu ciemā.
Iepriekš:
Risks arī bagāto Pierīgas pašvaldību sociālajam budžetam
26.06.2012 07:30
Pierīdznieki vairs nevar atļauties regulāri ēst gaļu un ceļo mazāk pat par latgaliešiem
Autore Līga Greiškane
Gandrīz trešdaļa Pierīgas iedzīvotāju ik pa laikam ir spiesti kļūt par veģetāriešiem, jo nevar atļauties nopirkt gaļu un zivis.
arhīvs
Labklājības ministrijas (LM) apkopotie dati par Pierīgu liecina - arī šajā reģionā, līdzīgi kā citviet valstī, joprojām daudzi knapi spēj "savilkt kopā galus".