Ēku apsaimniekotājs aptuveni 14 gadus ir SIA "Salaspils celtnieks – dzīvokļu pārvalde", un iedzīvotāji uzskata – nevar īsti teikt, ka uzņēmums tās apsaimnieko, jo namu un iedzīvotāju labā neesot darīts itin nekas.
Darbinieki izkrāsojuši kāpņu telpas – un ar to arī viss esot beidzies. "Tagad tikai nomaina lampiņas, sētnieks ziemā notīra sniegu, vasarā pāris reižu nedēļā izslauka ielas. Pa reizei kādai kāpņu telpai nomazgā logus un vietām nopļauj zāli. Tas arī viss," stāsta daudzdzīvokļu nama iemītniece Silvija Sadovska.
Viņa atceras – kad pirms vairāk nekā desmit gadiem mājas palika bez apsaimniekotāja, iedzīvotāji cīnījās, lai varētu pārņemt tās savā apsaimniekošanā. "Savācām parakstus, nodibinājām biedrību, gājām uz Privatizācijas aģentūru un iesniedzām savu lūgumu. Bet mums atteica, jo laikam izdevīgāk bija namus atdot uzņēmumam SIA "Salaspils celtnieks – dzīvokļu pārvalde"," atminas S. Sadovska.
Pagrabi der tikai kaķiem
Mājas ir vairāk nekā 30 gadus vecas un savu laiku nokalpojušas. Steidzami nepieciešams mainīt elektroinstalāciju, stāvvadus, kāpņutelpas logus, durvis. Tā vietā namu apsaimniekotājs atrod savdabīgu veidu, kā risināt problēmas. Lai vecie kāpņu telpu logi nekristu ārā, tos vienkārši piesit ar naglām. Durvis tāpat. Balkona restes sarūsējušas un nolūzušas, apmetums nodrupis, par tiem neviens neliekas ne zinis.
Iedzīvotāji stāsta, ka sarūsējušo restu dēļ reiz viens no kaimiņiem gandrīz no balkona izkritis. Daudzi atjauno paši, bet tiem, kam naudas maks plānāks, dzīvo, kā ir. Uz māju pagalmu ved ceļi vienās bedrēs, ko veciem cilvēkiem izstaigāt grūti un bīstami. Jaunajiem vecākiem ar ratiņiem šķēršļu josla sagādājot nepatīkamus brīžus. Bet pagrabi vairs derot tikai kaķiem.
Citu ieguldīto piedēvē sev
Par spīti neizdarībai, daudzu gadu garumā SIA "Salaspils celtnieks – dzīvokļu pārvalde" joprojām sola. "Saka – uzrakstiet iesniegumu, mēs izdarīsim. Man virs loga bija plaisas, viss pelēja un tecēja iekšā. Gadu gaidīju, kamēr sataisīja. Un tad arī it kā darīja, bet labums – cik melns aiz naga," atceras S. Sadovska.
Viņa stāsta, ka pirms 12 gadiem ar aizrautību mājās taisīts remonts, tagad vairs negriboties neko. "Bail. Nezinu, kas notiks. Dzīvokli apdrošināju. Tad vismaz kādu naudu var saņemt atpakaļ, ja kaut kas notiek. Citādi paliec, kāds stāvi."
Par piesaistītajiem Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem Salaspils novada dome māju pagalmā ierīkojusi bērnu laukumu, savukārt jaunieši rakstījuši projektu un ieguvuši finansējumu apkārtnes labiekārtošanai – tagad ir jauni soliņi. "Bet tos apsaimniekotāji pieraksta sev," piebilst S. Sadovska.
Trīs reizes dārgāka apkure
Aktuālākā problēma un reizē dilemma, kas nomoka vietējos iedzīvotājus, ir siltums. SIA "Salaspils siltums", kas apkurina Saulkalnes namus, nolēmis, ka katrā mājā nepieciešams uzstādīt skaitītājus, lai iedzīvotāji paši apmaksātu siltuma zudumus. Pērn par ES naudu nomainīta siltumtrase, un klīst runas, ka caurules ieraktas daudz par seklu, tāpēc zudumi samazinājušies tikai par vienu vai diviem procentiem.
Iedzīvotāja Lidija Burkāne pati bijusi aculieciniece tam, ka siltuma caurules tiek liktas nepietiekamā dziļumā un ziemā virs tām nokūst viss sniegs. "Kad siltumtrasi raka, vēl piegāju pie strādniekiem un vaicāju, kāpēc tik sekli rok. Viņi man atbildēja, ka taisot pēc projekta," atceras mājas iedzīvotāja.
L. Burkāne stāsta, ka pērn pašvaldība pati maksājusi par zudumiem – 12% no apkures izmaksu kopējās summas. "Mūs brīdināja, ka līdz ar jauno skaitītāju sistēmu apkure kļūs dārgāka, līdz pat diviem trim latiem par kvadrātmetru. Līdz šim bija lats ar santīmiem," atklāj L. Burkāne.
Solījumiem vairs netic
Lai risinātu jautājumu par nesamērīgi dārgo apkuri, namu apsaimniekošanas uzņēmuma vadītāja Ārija More pie mājām uzlikusi paziņojumu, aicinot iedzīvotājus piekrist atteikties no "Salaspils siltuma" pakalpojumiem, lai varētu uzstādīt moduļu tipa apkures katlus, kuri ražos elektrību un kā blakus produkts būs siltums.
Ā. More solījusi, ka šāda sistēma apkuri padarīs pat divkārt lētāku nekā līdz šim. "Bet tagad iedzīvotāji jau nekam vairs netic," saka S. Sadovska. Viņa atklāj, ka bažas māc arī par to, kur uzglabāt kurināmo. "Paši katli esot nelieli, bet kur to šķeldu liks? Starp mājām bērs? Dome uz savas zemes neatļauj, bet mums pašiem zeme ir tikai pie mājām. Kā arī būs nepieciešami kurinātāji, kuriem jāmaksā algas. Domāju, ka arī šis variants ir bezmaksas siers peļu slazdā. Varbūt sākumā arī būs lēti, bet kā dzīvosim pēc tam?" spriež S. Sadovska.
"Turklāt jauno siltumtrasi dome mums neatdos, būs jāatjauno vecā trase, kas jau būtībā ir beigta, sarūsējusi. Tagad jau ir jūnijs. Kad to paspēs izdarīt?" neizpratnē ir iedzīvotāja. Tāpēc rodas jautājums – samierināties ar diviem trim latiem par apkuri vai likt šķeldas katlus, riskējot palikt ziemā bez apkures, ja apsaimniekotājs neturēs doto vārdu.
Negrib ne redzēt, ne dzirdēt
Apsaimniekotājs neuzskata par vajadzīgu turpmāko rīcību apspriest un saskaņot ar pašiem iedzīvotājiem. "Pielīmē paziņojumu kā faktu un viss," saka S. Sadovska. Sapulces netiekot rīkotas. "Mūs sapulcina labi ja reizi gadā. Viņi negrib mūs redzēt," tā L. Burkāne.
Kādreiz Ā. Mori reizi nedēļā uz pāris stundām bijis iespējams satikt turpat Saulkalnē, bet pēdējā laikā savās pieņemšanas telpās vadītāja gandrīz vai neparādoties. Centieni sazvanīt vai satikt namu apsaimniekotāju arī RAA nevainagojas panākumiem.
"Divi trīs lati par kvadrātmetru ir nenormāla cena, un cilvēki vienkārši nevarēs samaksāt. Jau tā ziemā maksāju 89 latus par divistabu dzīvokli. Ja summa būs vairāk nekā 150 lati, nezinu, kurš to maksās. Jau tā ir daudz parādnieku," saka mājas iedzīvotāja S. Sadovska.
Dzīvojamo māju balkona restes sarūsējušas un nolūzušas, apmetums nodrupis, par tiem apsaimniekotājs neliekas ne zinis. Iedzīvotāji stāsta, ka sarūsējušo restu dēļ reiz pat viens no kaimiņiem gandrīz no balkona izkritis.
