24.06.2012 13:23

Siguldieši vairs neļaus piegružotājiem izbojāt svētkus

Autors  Ilze Ratniece, «Rīgas Apriņķa Avīze»
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Siguldieši vairs neļaus piegružotājiem izbojāt svētkus arhīvs

Siguldā sāk prātot, kur likt atkritumu kalnus un kā neapdraudēt kultūras ainavu.

Siguldas novads grib būt pirmais Latvijā, kas, organizējot pasākumus kultūrvēsturiskos objektos, kuru novadā nav mazums, turpmāk domās ne tikai par to ekonomisko izdevīgumu, bet arī – kā samazināt daudzo festivālu un citu kultūras notikumu negatīvo ietekmi uz dabu un kultūras mantojumu.

Siguldai tas ir īpaši aktuāli, zinot, ka 2014. gadā tā kopā ar Rīgu būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, kas nozīmē daudz dažādu pasākumu organizēšanu, pastiprinātu cilvēku pieplūdumu. Tas neizbēgami līdzi nes lielākus atkritumu kalnus, trokšņus, automašīnu izplūdes gāzes un citas negācijas.

Lai uzzinātu, kā to novērst vai vismaz mazināt, Siguldas novads nupat iesaistījies starptautiskā projektā, kurā piedalās vēl 12 dažādu valstu pašvaldības un tūrisma organizācijas. Siguldas novada domes Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte min, ka izdosies sasniegt divus mērķus – iegūt citu valstu pieredzi vides saudzēšanā un tā būs arī iespēja apmeklēt projekta partneru organizētos festivālus, jo tikšanās projekta ietvaros vienmēr notiks kāda liela pasākuma laikā.

"Līdz šim esam akcentējuši notikumu un festivālu pozitīvo ietekmi uz tūrismu, kultūru daudzveidību un vietējo ekonomiku, bet mazāk esam vērtējuši ietekmi uz vidi. Tomēr domāju, ka ir vērts par to satraukties. Un ne tikai šeit, Siguldā, mēs gribam rosināt to darīt kolēģus arī citur Latvijā. Mērķis ir dot impulsu domāt ne tikai par ekonomisko pienesumu.

Līdz šim domājām par to, lai pasākumi būtu skaisti, interesanti, lai dabūtu uz tiem pēc iespējas vairāk cilvēku, bet tagad vēlamies ņemt vērā arī to ietekmi uz vietu, kur pasākums notiek. Organizējot lielos kultūras pasākumus, turpmāk pievērsīsim uzmanību tam, lai satiksme, dažādi pakalpojumi, trokšņi nepasliktinātu gaisa, ūdeņu, kultūras ainavas stāvokli, neveicinātu vēsturisko centru degradāciju," stāsta J. Borīte.

Konkrēti soļi, kā sasniegt izvirzītos mērķus, vēl tikai iezīmējas Siguldas novada kultūras dzīves organizētāju plānos. J. Borīte nenoliedza to, ka, realizējot labo domu par videi draudzīgās attieksmes ieviešanu, var nākties sastapties ar uzņēmēju pretestību, jo izmantot tikai videi draudzīgus materiālus ir ļoti dārgi, un arī ar sabiedrības neizpratni un vienaldzību, tāpēc tikšot izglītota siguldiešu jaunā paaudze, kā arī tiks strādāts pie pozitīvu vides aizsardzības tradīciju ieviešanas novadā.