Biedrības "Mālpils zivīm" valdes loceklis Normunds Naglis stāsta, ka biedrībā pašlaik esot 124 biedri. Biedru nauda ir 20 eiro gadā, un bez pienākumiem, kurus uzliek dalība biedrībā, biedriem pienākas bezmaksas makšķerēšanas licence.
Biedrībā darbojas ne tikai Mālpils novada iedzīvotāji, bet arī siguldieši, rīdzinieki un suntažnieki, kas sadalījušies divos nosacītos "zaros". Pirmais – spiningotāji un mušiņmakšķernieki, kas vairāk grupējas ap Mergupi, un otra grupa – karpu makšķernieki, kuriem tuvāka Sudas upe. Biedrība apsaimnieko trīs ūdenskrātuves Mālpils centrā – pienotavas, Brūnu HES un Mālpils HES ūdenskrātuvi.
Mergupe ar auksto ūdeni ir pateicīga dzīvesvieta forelēm, un, ja ceļā nebūtu divas mazās hidroelektrostacijas, upē uz nārstu vieglāk būt ienākt gan taimiņiem, gan forelēm. "Teorētiski jau HES īpašnieki visas prasības ievēro, bet praksē gluži tik gludi viss nav," skaidrojot, kāpēc nepieciešama zivju resursu atjaunošana, teic N. Naglis.
Kā būtisku ieguldījumu Mergupes zivju resursu atjaunošanā viņš min biedrības piedalīšanos savulaik "Skonto būves" vadītāja Gunta Rāvja atbalstītajā četru gadu projektā "Miljons foreļu atgriešanās". Tagad gan šis projekts ir beidzies, bet tā laikā upē tika ielaisti desmitiem tūkstošu strauta foreļu mazuļu. Protams, zivju resursu atjaunošanas darbs turpinās joprojām, un foreļu mazuļi Mergupē tiek laisti katru gadu arī pēc projekta noslēgšanās.
Vistiešākais sakars ar zivju resursu uzturēšanu ir arī vides uzraudzīšana un sakārtošana. Tā, laika gaitā gar Mergupes kreiso krastu ir izveidota 6,5 kilometru gara dabas taka, un novada dome katru gadu piešķir līdzekļus tās uzturēšanai. Taču, kā saka N. Naglis, ne jau vienmēr visu izšķir nauda. Dažreiz pietiek pat ar cilvēku izdomu vai atsaucību, kopīgi sakopjot ūdenskrātuvju krastus un atbrīvojot upju straumi no koku sanesumiem.
Viņaprāt, ja vide ir sakārtota, gan atpūtnieki, gan makšķernieki to cenšas nepiegružot. Cita lieta ir divlitru alus pudeļu cienītāju brālība, kam apkārtnes tīrība daudz nerūp.
Mergupes krasta sakopšana ir biedrības “Mālpils zivīm” un novada domes kopīgs darbs.
Kopš vairs nedarbojas lielās padomju laika fermas, ūdeņi ir kļuvuši tīrāki, upēs un ūdenskrātuvēs savairojušās zivis – līdakas, sapali, karūsas, vīķes un līņi, kas te arī nārsto. Sastopama pat kāda vēdzele. No upju augšteces dīķiem līdz Mālpils ūdeņiem nonākušas karpas un te jūtas labi. Taču arī Sudā katru gadu no zivju audzētavām tiekot ielaistas vienu divus kilogramus smagas karpas, līņi, karūsas, arī zandarti. Vaislas karpas mēdzot būt pat septiņus līdz trīspadsmit kilogramus smagas.
Zivis ūdenskrātuvēs tiekot ielaistas arī pirms karpu makšķerēšanas sacensībām, turklāt sacensību laikā noķertās atlaiž brīvībā. Mālpils ūdeņos savulaik noķerta pat 16 kilogramus smaga karpa. "Lai mūsu klimatā izaugtu tik liela zivs, nepieciešami vismaz 12–13 gadi," teic biedrības pārstāvis, piebilstot, ka neesot zināms, kādi rezultāti būs gaidāmajā Latvijas un Igaunijas karpu makšķerēšanas kausa izcīņā, kas Mālpilī notiek jau piecus gadus, taču skaidrs, ka šādi pasākumi popularizē arī saudzīgu attieksmi pret zivju resursiem.
Uz jautājumu, kāpēc viņam pašam ir svarīgi piedalīties biedrības "Mālpils zivīm" darbā, N. Naglis uzsver, ka ļoti labi ir tas, ka tikai 350 metru no viņa mājas ir upe ar sakārtotiem krastiem, upē dzīvo zivis un kā gandarījums ir azarts kādu noķert.
Sākumā cilvēki bijuši visai skeptiski noskaņoti pret biedrības aktivitātēm, jo, acīmredzot domājuši, ka aiz tā visa slēpjas kādas savtīgas privātas intereses. Piemēram, pirmās norādes, ka Mālpils ūdeņos ir ieviesta licencēta makšķerēšana, nekavējoties tikušas izpostītas. Tagad neviens vairs necenšas iznīcināt Mergupes krastā izliktos uzziņas materiālus par zivīm, putniem un augiem, kas šeit sastopami.
Iepriekš:
Mākslīgās zivju nārsta ligzdas – patvērums zivju mazuļiem
Saulkrastu upēs ielaisti taimiņu mazuļi
