Lai gan tā sauktajos "treknajos gados" tās saimniekam bija iecere atgriezt ēkai aizgājušo gadsimtu spozmi, tagad tā izlikta pārdošanā.
Pašlaik Sējas muiža, vai pareizāk sakot, kas no tās atlicis, pieder SIA "Maturus". Kā norāda tā pārstāve Džineta Rudzīte-Birze, uzņēmums vēlās šo īpašumu pārdot un pašlaik meklē potenciālos pircējus. Tieši no jaunā īpašnieka būs atkarīgs, vai ēka piedzīvos atdzimšanu vai tieši otrādi – tiks nojaukta. Tādēļ pašlaik vēsturiskajā būvē un ap to nenotiek nekāda rosība, lai gan sastatnes liecina, ka tā nav bijis vienmēr.
Kā liecina sludinājumu portālā "SS.lv" ievietotā informācija, par šo kultūrvēsturisko pieminekli īpašnieks vēlas saņemt 31 626 latus.
Kādreizējais īpašnieks Viesturs Ozoliņš stāsta, ka sākotnējais plāns bija muižu atjaunot, taču krīze tajā ieviesa savas korekcijas. Tāpat viņš atklāj, ka vēlmi īpašumu pārdot sekmējušas citas nedienas. "Muiža ir norobežota ar metāla sētu, taču problēmas radīja metāla tīkotāji, kuri zaga to. Zinu, ka policijā ierosināta krimināllieta, tagad gan neesmu sekojis līdzi, cik tālu tā pavirzījusies," tā V. Ozoliņš.
Arī pašlaik atsevišķi posmi metāla stiepļu sētā iztrūkst, savukārt pats ēkas karkass ieaudzis brikšņos. Vietējie jau pie šāda skata ir pieraduši. Kādreizējā muižas parka teritorijā siena gubās tiek krauta nopļautā zāle, bet pie kādreizējās kalpu mājas laiku kavē bērni.
Sastaptie Sējas iedzīvotāji neslēpj, ka viņiem nav vienalga, kas notiek ar kādreizējo muižu, lai gan pie grausta jau esot pieraduši. "Nedomāju, ka pašlaik kāds arī būs gatavs ieguldīt naudu tās atjaunošanā. Visticamāk, graustu vienkārši nojauks vai ļaus sabrukt pašam," spriež pie vietējā veikala sastaptā Mārīte. Viņa gan uzsver, ka tādā stāvoklī, kādā tā ir pašlaik, ēka palikt nedrīkstētu, jo apkaimes bērni, pa to ložņājot, var apdraudēt savu veselību un pat dzīvību. Taču sieviete šaubās, vai tuvākajā laikā kaut kas mainīsies.
Lai gan pašlaik Sējas muižas grausts vairāk bojā vietējo ainavu, nekā dod labumu, tā nav bijis vienmēr. Pirms vairāk nekā 200 gadiem kungu nams piedzīvoja otro atdzimšanu. Kā liecina vietnes "Pilis.lv" informācija, ēka tika pārbūvēta, pieticīgajiem baroka laika savrupmājas vaibstiem piešķirot izsmalcinātas neogotikas dekorējumus - ažūrus čuguna lējumus, balustrādes un sandrikus, tādējādi kļūstot par 19. gs. 80. gadu neogotikas paraugu visā apkaimē.
