Pierīgā tādi pagaidām ir septiņi – Ādažos, Carnikavā, Inčukalnā, Ķekavā, Sējas novada Lojā, Saulkrastos un Stopiņu novada Ulbrokā. Šeit iedzīvotāji dažu minūšu laikā var deklarēt savu dzīvesvietu, pieteikties sociālās apdrošināšanas pabalstiem un kopš 1. marta arī deklarēt ienākumus, tātad – vienkopus saņemt gan valsts, gan pašvaldības pakalpojumus.
"Apriņķis.lv" ielūkojās trīs klientu centros – Ādažos, Ķekavā un Sējā.
Ādažos lielāka piekrišana pašvaldību pakalpojumiem
Ādažos klientu centrs darbojas kopš pagājušā gada 1. oktobra. Kā stāsta novada domes kancelejas vadītāja Jevgenija Sviridenkova, šeit iegriežas gan pašu novada iedzīvotāji, gan cilvēki no citiem novadiem. Saņemts jau vairāk nekā tūkstoš iesniegumu.
"Tas gan nenozīmē, ka tikpat daudz ir bijis arī iesniedzēju. Ja cilvēks atnācis uz centru, lai pašvaldībā reģistrētu bērnu un pieteiktu rindu uz pašvaldības bērnudārzu, viņš elektroniski var pieteikties arī uz valsts pakalpojumu – bērnu pabalstu.
Proporcija pašlaik veidojas apmēram 1:6 ar pārsvaru pašvaldībai adresēto iesniegumu pusē. Iespējams, situācija mainīsies, kad apgriezienus uzņems iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestam, kas sākās 1. martā," bilst J. Sviridenkova.
Pašlaik Ādažu klientu centrs, tāpat kā līdzīgi centri citos novados, nodrošina iedzīvotājiem atsevišķu pakalpojumu saņemšanu no septiņām valsts iestādēm – Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Uzņēmumu reģistra, Nodarbinātības valsts aģentūras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts zemes dienesta un Valsts darba inspekcijas –, kā arī no Lauku atbalsta dienesta, kas citu novadu klientu centros vēl nav pieejams.
Kā skaidro Ādažu klientu centra speciāliste Kristīne Ludiņa, e-pakalpojumu klāsts arvien palielinās, un klienti jautā, kā tos var izmantot. Pagaidām gan valdot diezgan liela neuzticība, jo elektroniski sniegtais pakalpojums nav taustāms – kā papīra formātā. Daudzi apmeklētāji tā arī saka: "Ienācām pamēģināt." Taču, ja kopīgi izdodas cerēto sasniegt, viņi aiziet pārliecināti, ka šāda dokumentu kārtošana notiek lētāk, ātrāk un patiesībā pavisam vienkārši, un sāk lietot e-pakalpojumus ikdienā.
K. Ludiņa uzskata, ka pusgads vēl nav pietiekami ilgs laiks, lai saprastu, kuri pakalpojumi tiks attīstīti tālāk, kuri tiks atmesti kā nevajadzīgi. Viens gan esot skaidrs – interese par šāda centra darbību iedzīvotāju vidū aug, jo ļauj ietaupīt laiku, tepat Ādažos piesakot kādu no valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumiem, tā vietā, lai brauktu uz Rīgu.
Ne visu var izdarīt apmeklētāja vietā
Ķekavā klientu centrs darbojas kopš pagājušā gada 1. decembra. Tā darbinieces Anastasija Prokopenko un Kristīne Ēķe teic, ka Ķekavas klientu centru, tāpat kā Ādažos, apmeklē gan pašu novada iedzīvotāji, gan pa ceļam iegriežas cilvēki no Bauskas, Baldones un citām vietām, arī rīdzinieki, jo šeit rindas neesot tik garas kā Valsts ieņēmumu dienestā vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā galvaspilsētā.
"Kopš šā gada 1. janvāra pie mums ir bijuši jau vairāk nekā 1000 apmeklētāju, kurus interesējuši valsts pakalpojumi. Apmēram tikpat daudz ir cilvēku, kas kārtojuši pašvaldības lietas.
Trīs mēnešu pieredze liecina, ka visbiežāk pie mums nāk cilvēki, lai iesniegtu darba nespējas lapas, tad seko ar bērna piedzimšanu saistītās lietas, tālāk jau apbedīšanas un invaliditātes pabalstu kārtošana.
Tiem, kuri pie mums atnāk ar kādu vajadzību, noteikti ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments – pase vai identifikācijas karte. Bez tā neko nevar darīt. Ja klients pats orientējas e-pakalpojumos, pašvaldības ēkā ir divi iedzīvotājiem pieejami datori. Tiem blakus ir tālrunis un norādīts numurs, uz kuru zvanot, atbildēs konsultants, kurš paskaidros, kurā brīdī un kas darāms, ja pašam nekas nesanāk. Bet, ja ar to nepietiek, arī mēs varam palīdzēt labāk saprasties ar datoru.
Ja cilvēkam ir līdzi internetbankas kodu karte, iesim pie datora un tiksim galā ar jautājumiem. Taču, ja kādam aizmirsusies i-bankas parole, tad gan jānāk citu reizi, kad klients būs vai nu atcerējies veco paroli, vai banka piešķīrusi jaunu," saka A. Prokopenko.
"Grūtāk ar elektronisko dokumentu kārtošanu iet vecākiem cilvēkiem, taču, piemēram, bērni, aiztaupot rūpes saviem tuvākajiem radiniekiem, var iesniegt attaisnoto izdevumu čekus viņu vietā. Turklāt kā nodokļu maksātājiem viņiem ir lielākas izredzes uz attaisnoto izdevumu atgūšanu par bērniem vai apgādībā esošiem vecākiem," viņa piebilst.
Var ietaupīt laiku un naudu
Sējas novada valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centra vadītāja Lilita Lapsiņa (no labās) ar apmeklētāju – bērnudārza darbinieci Santu. Santa priecājas, ka centra apmeklējums ļauj pusstundas laikā elektroniski nokārtot nepieciešamos jautājumus un aiztaupīt veselu darba dienu, kas būtu jāpavada ceļā un sēžot rindās.
Sējas novada klientu centrs Lojā ir atvērts kopš pagājušā gada 2. novembra, un to vada Lilita Lapsiņa.
"Līdz 1000 apmeklētājiem, kā jau mazā novadā, mums ir tālu," viņa stāsta. "Pirmajos centra darbības mēnešos cilvēki vēl nesaprata, kā viņiem varam palīdzēt, taču šogad apmeklētāju skaits ir krietni pieaudzis. Visvairāk Sējas novada iedzīvotāji uz centru nāk piereģistrēt darba nespējas lapas.
No privātpersonām, nosūtīšanai Valsts ieņēmumu dienestam, pieņemam ziņas par algas nodokļa grāmatiņu, gada ienākumu deklarāciju, nodokļu atvieglojumiem, kā arī sniedzam atbalstu elektroniskās deklarēšanās sistēmas lietošanā.
Šobrīd aktuālas kļuvušas arī ienākumu deklarācijas, tikai cilvēkiem vēl nav īsti skaidrs, kā tās elektroniski var iesniegt, jo ne jau katram pietiek pacietības to darīt vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv".
Lai atvieglotu darbošanos elektroniskās deklarēšanās sistēmā, ja mūsu klientam nav internetbankas, piedāvājam viņam uzrakstīt un nosūtām Valsts ieņēmumu dienestam adresētu iesniegumu par elektroniskās deklarēšanās sistēmas lietotājvārda un paroles izsniegšanu. Divu dienu laikā pieprasījums ir apstrādāts un iesniedzējs var saņemt paroli. Tad kopīgi ieejam elektroniskās deklarēšanās sistēmā un aizpildām deklarāciju.
Protams, cilvēki gados no interneta baidās, tāpēc mācāmies kopā, lai, piemēram, nebūtu jābrauc uz "Latvenergo", bet šeit pat uz vietas varētu nokārtot atvieglojumus, kam tie pienākas. Ceļš uz Siguldu vai Saulkrastiem daudziem ir ne tikai laika, bet arī finanšu jautājums."
Par savu pieredzi labprāt pastāsta arī Sējas pagasta iedzīvotāja, centra apmeklētāja Santa: "Strādāju piecas dienas nedēļā, sestdienās mācos. Neņemot brīvdienu, es nevaru nedz deklarēt gada ienākumus, nedz iesniegt slimības lapu. Pašlaik, piemēram, man ir aktuāli, kuru no sociālā atbalsta variantiem izvēlēties, ejot dekrēta atvaļinājumā. Šeit to visu var noskaidrot pusstundas laikā, netērējot tam veselu dienu, kas citādi būtu jāzaudē, braucot uz Siguldu vai Limbažiem vai sēžot garā rindā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā Rīgā.
Ar datoru esmu uz "tu", bet, mēģinot visas e-lietas izdarīt portālā "Latvija.lv", ja pirmajā reizē neizdodas visu saprast, tad interese zūd. Ja būtu vienkāršāk uzrakstīts, varbūt interese par to būtu lielāka. Taču, ja es – cilvēks, kurš nesen beidzis skolu, – to nesaprotu, kā tas ir ar vecākiem cilvēkiem, kuri ar internetu ir uz "jūs"? Mani vecāki tur noteikti netiktu galā! Tāpēc labāk atnākt uz klientu centru."
Pensijas nepārrēķina
Ķekavas klientu centra speciāliste K. Ēķe teic, ka šeit strādājošie ļaudis nav visvareni un darbojas tikai savu kompetenču robežās, un atgādina, ka e-pakalpojumos var palīdzēt tikai fiziskām personām. Ja persona veic saimniecisko darbību, tai tomēr būs jādodas uz Valsts ieņēmumu dienestu.
Tāpat klientu centra ziņā nav pensiju lietas, jo tās nav noteiktas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumu klāstā. "Lai gan mūsu pensionāriem un invalīdiem ir grūti izbraukāt uz Rīgu vai Salaspili, šeit, Ķekavā, mēs viņiem nevaram palīdzēt, jo nenodarbojamies ar pensiju pārrēķinu dokumentiem un pat šādus iesniegumus nevaram pieņemt," uzsver klientu centra speciāliste
A. Prokopenko, atzīstot, ka savulaik šāds pakalpojums pašvaldībā bijis pieejams, bet tagad nav.
To pašu teic arī Sējas klientu centra vadītāja L. Lapsiņa: "Cilvēki nāk un saka: "Man pēc dažiem mēnešiem būs pensija. Atnesīšu dokumentus, un jūs tad visu izdarīsiet." Diemžēl tās ir lietas, ko mēs nedarām."
