Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šajās dienās internetā pazibēja vēsts, ka tautā iemīļotais komponists Raimonds Pauls, vislabāko nodomu vadīts, savas mājas tuvumā bez saskaņošanas bija izpļāvis ezera piekrastē augušās niedres un izsmēlis dūņas no tā. Tagad par savām darbībām komponistam nākas pamatīgi skaidroties ar dažādām institūcijām.

Kā portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, situācija, ka Raimondam Paulam tagad nākas skaidroties par šo pārkāpumu, esot pavisam nejēdzīga. Viņš saka, ka tīri formāli, ja skatās pēc likuma burta, maestro, veicot Lielā Baltezera sakārtošanas darbus, tik tiešām ir izdarījis pārkāpumu, jo nav saņēmis tam nepieciešamās atļaujas. Taču, ja šo situāciju vērtē pēc būtības, komponists, sakopjot ezera krastu, nav izdarījis neko sliktu. Pat otrādi – no ezera ekoloģijas viedokļa, darījis to, kas būtu jādara visiem gādīgiem saimniekiem, kas dzīvo pie krasta.

"Vides pārvalde šajā gadījumā bija konstatējusi pārkāpumu - bija izraktas dūņas un tā vietā tika uzbērtas smiltis. Šī darbība nebija saskaņota nedz ar viņiem, nedz ar būvvaldi. Līdz ar to, raugoties no likumiskā viedokļa, Raimonds Pauls ir izdarījis pārkāpumu. Tomēr, ja uz šo situāciju paraugās pēc būtības, vismaz mūsu izpratnē šajā gadījumā nekas traks nav noticis. Maestro ir rīkojies vien kā gādīgs saimnieks un daudzmaz saprotamā veidā ir rūpējies par ezera higiēnu, nevis bez saskaņošanas uz ezera pirti uzbūvējis!" sacīja M. Sprindžuks.

Ādažu novada mērs teic, ka Paula ezera sakopšanas lieta skaidri iezīmē kādu būtisku problēmu - proti, neviens līdz šim par ezera veselības jautājumiem tā īsti nav domājis, un šajā jomā nav skaidras, izpildāmas un visiem saprotamas kārtības.

Pēc M. Sprindžuka teiktā, liela atbildība par Baltezera aizaugšanu gulstas uz valsts pleciem. Viņš stāsta, ka kopš neatkarības atgūšanas līdz pat pagājušā gada augustam, kad šo ūdenstilpni savā aprūpē pārņēma Ādažu novada pašvaldība, Baltezers bija valsts īpašums. Taču diemžēl valsts par ezeru nerūpējās un ļāva tam aizaugt.

"Cilvēki man ir stāstījuši, ka pirms 30 gadiem Lielais Baltezers bija dzidrs, skaidrs, ar smilšainu pludmali, taču tagad tas ir būtiski mainījies. Šajā laika posmā ezerā ir saaugušas niedres, kuras vētras laikā katru gadu sakrīt un neviens tās ārā nevāc. Tās vienkārši tur pūst," stāstīja M. Sprindžuks.

Tāpat viņš arī norāda, ka galvenie piesārņojumu un aizaugšanu veicinošie apstākļi ir saistīti ar lielo platību, mazo dziļumu, jūras ūdens iekļūšanu un bagātīgo slāpekļa un fosfora pieplūdumu, ko izraisa kanalizācijas notekūdeņi. Līdz ar to izzūd zivju nārsta vietas, piekrastei aizaugot un uzkrājoties dūņām.

"Abi Baltezeri ir ar augstu metāla – vara kadmija un svina – koncentrāciju ūdenī un dūņās. Pēdējos gados Lielajā Baltezerā, caur Gaujas Baltezera kanālu ieplūstot palu ūdeņiem no Gaujas, parādījusies jauna invazīvā ūdensaugu suga Elsis, kas ātri vairojas un strauji aizņem ūdens spoguļa virsmu. Kā iedzīvotājiem ar to cīnīties? No vides institūcijām nav atbildes," teic Ādažu novada mērs.

Viņš saka, ka Lielais un Mazais Baltezers ne vien aizaug, bet arī vētras noskalo tā krastus, un iedzīvotāji tos stiprina, kā nu katrs izdomā – ar laukakmeņiem, koka mietiņiem vai grābjot grunti no ezera, lai atjaunotu krastu. Trakākais gadījums bijis, kad pie Mazā Baltezera uzslieta betona siena divu metru augstumā. "Te jābūt vienotam un ekoloģiski draudzīgam risinājuma piedāvājumam no Vides pārvaldes kā rekomendējamai rīcībai – kā iedzīvotājiem rīkoties - kad vajag atļauju, kad nevajag," spriež M. Sprindžuks.

Ādažu novada mērs stāsta, ka tas, ka cilvēki kaut ko dara Baltezera labā, nav nekas slikts. Slikti esot tas, kas šobrīd nepastāv nekādi valsts vai pašvaldības izstrādāti noteikumi, kas skaidri pateiktu to, kā tad pareizi ezers būtu jākopj.

"Valsts nav reglamentējusi, ko tad ar to niedru zonu darīt. Nav radīti noteikumi, kas noteiktu, kāda ir būvniecības kārtība krasta labiekārtošanā. Un, manuprāt, visā šajā situācijā ķīlnieku lomā ir vienkāršie iedzīvotāji. Ko tad tiem cilvēkiem, kas dzīvo ezera krastā, darīt? Nepeldēties? Noskatīties, kā niedres aizaudzē visu līci? Ezers ir sliktā ekoloģiskā stāvoklī, un ir kaut kas jādara, jo šobrīd Baltezerā vairs nevar ne peldēt, ne ar laivu izbraukt. Dūņas ir līdz ezera virspusei," stāstīja M. Sprindžuks.

M. Sprindžuks vienlaikus gan norāda, ka vismaz attiecībā uz Baltezeru pavisam drīz tiks ieviesta zināma skaidrība.

"Pašvaldība pirms gada pārņēma publiskos ūdeņus savā valdījumā un šobrīd veic tādu kā inventarizāciju, lai noskaidrotu, cik sliktā ekoloģiskā stāvoklī Baltezers ir. Zinātnieki jau ir konstatējuši, ka ezers ir ekoloģiski kritiskā stāvoklī, un tāpēc tas aizaug. Pēc šī pētījuma Ādažu novada pašvaldība veidos novada ezeru un upju apsaimniekošanas plānus. Tad arī būs skaidrība, ko darīt, jo zināsim, kā rīkoties ar pārpurvotām un aizaugušām vietām. Plānojam, ka, balstoties uz šo pētījumu, izstrādāsim ar vides organizācijām saskaņotu regulējumu, kas skaidri reglamentēs, kā īpašniekiem videi draudzīgi labiekārtot pludmali un to, kuros gadījumos iedzīvotājiem niedru pļaušana vai krastu stiprināšana būs jāsaskaņo," stāstīja novada mērs.

Tāpat M. Sprindžuks informēja, ka Baltezera vides likstu jautājumā pavisam drīz būs zināms arī tas, vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ļaus Ādažu novada pašvaldībai vērsties ar sankcijām pret tiem Baltezera iedzīvotājiem, kas nevēlas pieslēgties nupat izbūvētajai kanalizācijas sistēmai un turpina novadīt notekūdeņus ezerā.

"Nupat mēs kopā ar Garkalnes novada pašvaldību apkārt Baltezeram izbūvējām jaunus kanalizācijas tīklus, kurus turpināsim paplašināt. Ļoti ceram, ka ministrija mums ļaus piemērot sodus tiem, kas nepareizi ekspluatē lokālās attīrīšanas ietaises, regulāri neizved saimnieciskos notekūdeņus un neslēdzas klāt centralizētajiem tīkliem. Nav normāli, ka par Eiropas un nodokļu maksātāju naudu mēs uzbūvējam jaunus kanalizācijas tīklus, bet cilvēki neslēdzas tiem klāt. Cilvēki uzskata, ka viņiem nav izdevīgi samaksāt 500 eiro par saviem 20 metriem, lai pieslēgtu savu mājsaimniecību pie centrālās sistēmas, jo viņi gluži labi var iztikt ar savu vietējo lokālo kanalizāciju. Taču diemžēl vietējās kanalizācijas un lokālās attīrīšanas ietaises, kas būvētas pirms 20-30 gadiem, netiek pareizi ekspluatētas, kā rezultātā notiek notekūdeņu infiltrācija gruntī, kas iespaido ezera ekosistēmu. Ja reiz esam uzbūvējuši tīklus, lai glābtu ezeru, tad saimniecībām ir jāslēdzas klāt," klāstīja Ādažu novada mērs.