Pie komunistiskā genocīda piemiņas akmens pulcējās pārdesmit cilvēku – izsūtītie un viņu tuvinieki. Piemiņas brīdi vadīja Pēterupes evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Ivo Pavlovičs. Viņš aizlūdza par represētajiem un viņu tuviniekiem, kā arī visu latviešu tautu un tās nākotni. "Lai Dievs vairo mīlestību par spīti smagajiem pāridarījumiem," tā mācītājs.
Tāpat garīdznieks norādīja, ka, par spīti mūsu tautas traģiskajam liktenim, pēdējos piecdesmit gados latvieši ir spējuši saglabāt stipras ģimenes un neatteikties no bērnu radīšanās, kā tas ir pašlaik. I. Pavlovičs uzsvēra, ka pat pēc kara un deportācijām latviešu bija vairāk nekā tagad, miera laikos. Tāpēc lūdza Dieva palīdzību, lai mūsu tauta neizmirst.
Savukārt Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis (Tēvzemei un brīvībai/LNNK), liekot ziedus, izteica vēlējumu, lai mūsu tautai vairs nekad nenāktos ciest karos un mūsu zemi tie vairāk nepostītu.
Pēc tam visi sanākušie vienojās kopīgai Tēvreizei.
