– Vai cerat, ka vienošanās par Ķemeru sanatorijas nākotni būs tā, kas izbeigs sanatorijas ieilgušo atdzimšanu un nesīs labumu Jūrmalai? Ko pašvaldība darīs, lai veicinātu Ķemeru attīstību un tur atgrieztos dzīvība?
– Nedomāju, ka izmaiņas radīs viens papīrs vai vienošanās, bet mēs redzam, ka Ķemeru sanatorijas jaunie īpašnieki kaut ko dara – no pagrabiem sanatorijas ēkā ir izsūknēts ūdens, veikta apkures sistēmas nomaiņa. Ir noruna, ka līdz 2019. gada oktobrim sāks darboties sanatorijas ēka ar 123 numuriem, spa kompleksu, restorānu un visu pārējo, kas piederas šādai kūrorta viesnīcai. Tāpat tiek atjaunots un būvēts blakus esošais kūrorta poliklīnikas komplekss ar kabinetiem procedūrām un dubļu vannām.
Īpašniekiem Ķemeru sanatorijas atjaunošanā jāiegulda apmēram 35 miljoni eiro, bet, lai atdzimtu viss šis pilsētas rajons, pašvaldība par savu un Eiropas fondu naudu sakārtos sanatorijai piegulošo parku. Tāpat mūsu uzdevums kopā ar privātuzņēmējiem ir rekonstruēt Ķemeru ielas, ūdenstorni, iekārtojot tur tūrisma informācijas centru, jāuzbūvē interaktīvās vides izglītības centrs un sadarbībā ar "Latvijas dzelzceļu" jāatjauno Ķemeru stacija. Atdzimstot sanatorijas kompleksam, attīstīsies arī mazā biznesa piedāvātie pakalpojumi. Es ceru, ka pēc gadiem trim četriem mēs Ķemerus nesaistīsim ar runām par katastrofu vai degradētu vidi.
– Kā Jūrmalas pašvaldība raugās uz pašreizējo kārtību, kādā pašvaldībām jāveic maksājumi pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā? Ko tas nozīmē Jūrmalai?
– Jūrmalai šogad pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir jāiemaksā 11,5 miljoni eiro. Tā ir apmēram astotā daļa no pilsētas kopējā budžeta, bet, ja rēķinām tikai no budžeta ieņēmumu summas, – pat sestā daļa. Mēs saprotam, ka šāda novadu solidaritāte ir nepieciešama, lai gan Pierīgas donoru pašvaldībām tas nekāds patīkamais pienākums nav. Ja Jūrmalai nebūtu šādu iemaksu solidaritātes fondā, mēs varētu iztikt bez Eiropas fondu naudas. Taču valsts, veidojot reģionālo politiku, vadās pēc principa, ka slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās – pašvaldībām pašām jātiek galā ar savām problēmām, un vājāko pašvaldību atbalstīšanai nauda tiek ņemta no bagātākajiem. Ko tur vēl piebilst?
– Kā Jūrmala risina problēmas, kādas iedzīvotājiem rada nekustamā īpašuma nodoklis? Vai visas pamatiedzīvotāju problēmas atrisina atlaide zemes nodoklim līdz pat 70%?
– Jūrmalā, tāpat kā citur, ir īpašumi, kas pieder pamatiedzīvotājiem, un īpašumi, kas pieder ārzemniekiem. Tiesa, Jūrmalā ārzemnieku īpašumu daļa ir lielāka nekā citās pilsētās.
Ja atceramies, pirms vairākiem gadiem tika veidotas darba grupas pie Tieslietu ministrijas un televīzijā notika diskusijas, ko darīt, jo Jūrmalas iedzīvotāji nespēja samaksāt lielos nekustamā īpašuma un zemes nodokļus.
Izeju saskatījām atlaidēs līdz 70% zemes nodoklim Jūrmalā deklarētajām personām, bet atsevišķām iedzīvotāju kategorijām – daudzbērnu ģimenēm un politiski represētajām personām – pat vēl lielākās. Patiesībā, cik tad no Jūrmalas 57 tūkstošiem iedzīvotāju un apmēram 13 tūkstošiem kadastrālo vienību īpašnieku ir to bagātnieku, kas, aci nepamirkšķinot, var samaksāt tūkstošiem eiro par nekustamā īpašuma un zemes nodokli? Varbūt daži simti, bet ne vairāk. Problēma uz laiku ir atrisināta, jo skaidrs, ka pat Asaros vai Mellužos par īpašumiem, kas atrodas puskilometra attālumā no jūras, nodoklis par nelielu zemes gabaliņu ar māju būtu no 700 līdz 1000 eiro gadā, nevis 60 vai 70 eiro kā daudzviet citur valstī. Un tie maksātāji taču ir skolotāji, ārsti, policisti, ierēdņi. Daudziem no viņiem šie apmēram 300 eiro ir jūtama summa.
Lai gan ir pietiekami liels spiediens no atlaižu pretinieku puses, vismaz tik ilgi, cik man būs kāda teikšana, Jūrmalas pašvaldībā atlaides netiks atceltas. Ārzemnieki un Jūrmalā nedeklarētās personas maksā un maksās pilnu summu bez atlaidēm.
Pašlaik mēs redzam, ka Rīga un citas pašvaldības cīnās, lai iedzīvotāji deklarētos tur, kur ir viņu īpašumi. Kad mēs pieņēmām lēmumu par nodokļu atlaidēm, daļa no tiem, kuri bija deklarējušies citur, vai tādi, kam bija dzīvoklis, piemēram, Rīgā, bet Jūrmalā piederēja māja, deklarējās šeit. Tagad es neredzu nepieciešamību rīkot "bruņotu sacensību" ar blakus esošajām pašvaldībām par vēl lielākām atlaidēm. Visam ir jābūt samērīgi – cilvēkiem jāmaksā samaksājami nodokļi, un nevar bezatbildīgi spēlēties ar pašvaldību un valsts budžeta ieņēmumiem.
Ko Jūrmalas gadījumā nozīmētu septiņkārtīgs nekustamā īpašuma nodoklis apdzīvojamajām platībām, kurās neviens nav deklarējies? Atcerēsimies, ka bija nekustamā īpašuma bums, kam sekoja krīze. Tāpat Jūrmalā īpašumi pieder cilvēkiem, kuriem ir uzturēšanās atļauja.
Lai arī dzīvokļi daudzos banku kreditētos objektos tiek izpārdoti, ir arī mājas, kas stāv nepabeigtas. Ir nekustamā īpašuma tirgotāji, kas gaida savus pircējus. Ko viņiem darīt, ja nodokļi tiks palielināti? Tas būs pamatīgs sitiens gan pa attīstītājiem, gan valsts budžetu kopumā. Es saprastu, ja šādas nodokļu prasības tiktu piemērotas pret banku īpašumiem vai dzīvokļu pārpircējiem.
Protams, nākamajā gadā Jūrmalas zemju kadastrālās vērtības atkal var mainīties, un tad tās sadārdzināsies divas, trīs un vietām pat piecas reizes. Mēs to negribam pieļaut.
Es saprotu vēlēšanos pārlikt nodokļu slogu no darbaspēka pleciem uz nekustamajiem īpašumiem, lai maksā tie, kuriem tie pieder. Taču neviens jau nepiedomā, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir tikai sestā daļa no akcīzes nodokļa un divpadsmitā daļa no pievienotās vērtības nodokļa. Pat nekustamā īpašuma nodokļa iekasējamību visā valstī palielinot divas reizes, mēs iegūsim 150 miljonus eiro, bet ar to vien visas problēmas atrisinātas netiks. Labāk būtu, piemēram, par 20 procentiem palielināt akcīzes nodokļa iekasēšanu un apkarot ēnu ekonomiku.
– Kā mainījusies tūristu plūsma Jūrmalā, kopš darbojas Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju un otrādi? Ko Jūrmala ieguvusi vai – tieši otrādi – zaudējusi ar Krievijas TV konkursa "Jaunais vilnis" aiziešanu?
– "Jauno vilni" nevajadzētu demonizēt. Kāds tas bija, tāds bija... Taču ar sankcijām pret Krieviju un rubļa kursa krišanos Krievijas tūristu skaits ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē ir samazinājies par 40 procentiem. Tieši Jūrmalā iebraukušo Krievijas pilsoņu skaits ir sarucis par trešdaļu, bet paliek apmēram trešā daļa no visiem ārzemju tūristiem.
Taču kopumā tūristu skaits mums ir audzis uz Lielbritānijas, Vācijas, Polijas un Skandināvijas valstu ceļotāju rēķina. Vairāk ir arī vietējo tūristu. Tādu cilvēku, kas uzturas Jūrmalā vienu dienu – atbrauc uz pludmali, paēd un dodas tālāk –, ir četri pieci miljoni gadā. Tādu, kas viesnīcās un sanatorijās uzturas vidēji 3,5 diennaktis, ir gandrīz 200 tūkstoši gadā, bet šim skaitlim ir tendence pieaugt.
Protams, agrāko gadu standartus, kad Jūrmalā cilvēku bija kā siļķes mucā, mēs negribam atkārtot, bet tiks saglabāts augsts pakalpojumu kvalitātes līmenis.
– Kā veidojas pašvaldības attiecības ar atsevišķu Jūrmalas iedzīvotāju interešu grupas pārstāvošām sabiedriskajām organizācijām, piemēram, Jūrmalas aizsardzības biedrību? Vai šī organizācija tiešām rūpējas par sabiedrības interesēm vai tā ir tikai politika?
– Jūrmalā ir vismaz 100 sabiedrisko organizāciju un biedrību, bet runa ir par vienu – Jūrmalas aizsardzības biedrību. Tajā darbojas vairāki sabiedrībā pazīstami un ļoti cienījami cilvēki – Anna Žīgure, Lauris Liepa, bet to ir pārņēmuši tādi ļaudis, kas vēlēšanās parasti paliek pirmie aiz svītras. Tad arī veidojas situācijas, kad, līdz ko tiek izdotas būvatļaujas un kuras ir interesanti apstrīdēt, tas tiek darīts. Kad runa ir par elektropārvades līnijām, kas šķērsos Ķemeru purvu un kur tiešām ir nepieciešams meklēt dabai saudzīgus risinājumus, valda klusums. Gluži otrādi – ar sabiedrisko attiecību kompāniju palīdzību tiek veidota aina, ka tauta šādus projektus atbalsta.
Jūrmalā jau cilvēki saprot, kas ir kas, un to pateiks ikviens, kuram ir kāds sakars ar būvniecību vai dabas aizsardzību. Turklāt, tiklīdz vēlēšanas ir beigušās, tie, kuri nav ievēlēti, sāk skaidrot, ka „pārstāv tautu". Jājautā – ko tad pārstāv tie deputāti, kuri ir ievēlēti un strādās domē? Un, tā kā Jūrmalā biedrībai īsta atbalsta nav, tas tiek meklēts caur portālu "ManaBalss.lv" visā valstī.
Patiesībā Jūrmalas attīstības plāns, kuru kritizē biedrība, skar 0,1 procentu visas pilsētas teritorijas. Ja mums ir 24 kilometri kāpu joslas, izmaiņas gaidāmas tikai divos nelielos gabaliņos, kur jau ir bijusi vēsturiskā apbūve. Ja tā ir dabas postīšana ar katastrofālām un neatgriezeniskām izmaiņām, tur daudz nav ko piebilst, jo mērķi tā runāt ir acīm redzami politiski.
– Laiku pa laikam Jūrmalas dome bijusi uzmanības centrā gan ar priekšsēdētāju maiņu, gan tiesu darbiem, kuros figurē domes amatpersonas. Vai dome izjūt spiedienu no "lielās naudas" vai "lielo interešu" puses, veidojot pilsētas attīstības plānus?
– Vēsturiski tā ir bijis, ka domē bijusi sadrumstalotība un 15 deputāti burtiski pārstāvējuši 13 partijas. Kas tas par lāstu, kas visu laiku pilsētu vajāja? Acīmredzami daudzo zemes īpašnieku intereses, kuras viņi mēģināja risināt ar mazu "kabatas" partiju palīdzību, bīdot savas intereses, pierunājot līdzīgu partiju deputātus mainīt domes priekšsēdētājus un tamlīdzīgi.
Šobrīd notiek konsolidācija ap lielākiem politiskajiem spēkiem – Zaļo un Zemnieku savienību, Nacionālo apvienību, "Vienotību", "Saskaņu" –, kas ir stabili un paredzami, un veco laiku paradumi iet mazumā.
Protams, Jūrmala ir interesantāka vieta, piemēram, par manu dzimto Jelgavu, Līvāniem, Valku vai Tukumu, un cilvēku domāšana arī tik ātri nemainās.
– Kā Jūrmala gatavojas Latvijas 100. gadadienai? Vai būs kāds "lielais projekts"?
– Pilnīgi noteikti, ka uz to laiku mums būs daudz arī visas Latvijas mēroga pasākumu Dzintaru koncertzālē. Tuvojoties gadadienai, tiks uzposta kapteiņa Zolta piemiņas vieta Kauguros. Taču man šķiet, ka šādās reizēs ir svarīgi ne tikai uz postamenta uzliekami darbi un svētku salūti, bet kārtīgs ikdienas darbs katram savā vietā. Skolu, bibliotēku un sporta zāļu celšana un uzturēšana – tas ir tas ikdienas darbs, ko mēs darām.
– Kādas tīri personiskas atziņas esat ieguvis, darbojoties Jūrmalas pašvaldībā un kopš 2010. gada esot domes priekšsēdētāja amatā? Kā jūtaties, kad valdības vadītājs ir no tā paša politiskā spēka, kuru pārstāvat jūs pats?
– Ilgāku laiku pazīstot Māri Kučinski kā saprātīgu vadītāju, varu tikai teikt, ka ZZS kā prognozējamam spēkam jau sen vajadzēja uzņemties valdības vadību. Vai šis ir pats piemērotākais laiks no politiskā izdevīguma viedokļa, nezinu, bet vai nu vienmēr par to izdevīgumu tā vajag domāt. Reizēm ir darbi, kas vienkārši ir jāizdara līdz galam.
Mēs kādreiz šķendējamies, ka esam neizlēmīgi, nevaram izveidot valdību, nevaram pieņemt lēmumus. Ikdienā tas nozīmē, ka Ministru kabineta noteikumiem par Eiropas fondu apgūšanu vajadzēja tikt pieņemtiem jau pirms pusotra gada, bet tas nav izdarīts vēl šodien. Pašvaldībām jau sen ir gatavi projekti, un tās gaida, kad varēs sākt sludināt konkursus par to īstenošanu. Kamēr tas nav noticis, būvnieki sēž bez darba un nodarbojas ar dempingu. Bet kas notiks tad, kad nauda parādīsies? Atkārtosies situācija, kāda tā bija pirms sešiem septiņiem gadiem, kad bez 1000 latu algas būvlaukumā mūrniekam neviens ķieģeļus nepienesa. Turklāt kvalificēta darbaspēka mums vairs īsti nav. Protams, mēs visu ilgākā laikā un par lielāku naudu izdarīsim, bet laiks ir zaudēts.
Kas attiecas uz mani pašu, daudzreiz esmu bijis uz robežas, ko jūtu kā brīvs pilsonis un ko drīkstu sacīt kā vēlēta amatpersona. No otras puses – nebūtu slikti, ja mēs katrs rūpīgāk piedomātu pie tā, ko sakām publiski. Bet pa to laiku, ko esmu pašvaldības darbā un politikā, esmu labāk iepazinis cilvēkus un krāju pieredzi, jo Latvijā jau nekur nav augstskolas, kurā sagatavotu pašvaldību izpilddirektorus un domes priekšsēdētājus.
