Šofera vēstule un komentāri:
RS strādāju jeb, pareizāk būtu teikt, esmu izturējis vairākus gadus. Rīgas Dome par nodokļu maksātāju naudu izmanto šo uzņēmumu sava tēla spodrināšanai – ļauj konkrētām sabiedrības grupām braukt par brīvu un tamlīdzīgi. Tāpat RS arodbiedrības darbinieki tiek aicināti uz "Saskaņas centra" piketiem, un arī par to pienākas atlīdzība – talons brīvpusdienām RS ēstuvēs. Tam dome naudu nežēlo, bet ja runa ir par RS attieksmi pret "melnā darba darītājiem" uzņēmumā – šoferiem, mehāniķiem u.c. - nevaru to nosaukt citādi kā par moderno vergturību, turklāt ar padomju laika tradīciju pieskaņu. Pastāstīšu dažas lietas, par ko autobusā braucošie pasažieri, visticamāk, neaizdomājas.
Daudzi būs pamanījuši, ka lielākajā daļā gadījumu sabiedriskais transports neiekļaujas grafikā. Par to liecina arī portālā "sudzibas.lv" redzamā statistika, kas RS ierindo 4.vietā pēc sūdzību skaita, un liela daļa sūdzību ir tieši par kavējumiem. RS vadība to skaidro ar sastrēgumiem. Tā ir tīrākā cilvēku muļķošana! Saraksti ir sastādīti tā, ka pat pa brīviem ceļiem var sanākt kavēšanās, par sastrēgumiem nemaz nerunājot. Turklāt par lielu naudu ir iepirkta GPS sistēma, kas redz visu transporta kustību. Taču vienalga autobusu grafiki ir nesakārtoti, un GPS noder tikai tam, lai izsekotu šoferus un meklētu pārkāpumus. Taču normāla darba organizēšana nevienam neinteresē. Jautājums – kāpēc?
Atbilde ir vienkārša. Katram šoferim tādējādi tiek nozagtas apmēram divas stundas no darba laika dienā, par ko mums nesamaksā. Nepaspēji izbraukt reisu pēc saraksta – pats vainīgs. Tas nekas, ka saraksts nejēdzīgs. Piemēram, maršrutā, kura izpildes laiks agrāk bija 45 minūtes, tagad ir tikai 25. Turklāt RS vadība acīmredzot uztver mūs par robotiem, kas var stundām ilgi iztikt bez labierīcībām, jo galapunktos fiziski nepietiek laika tās apmeklēt. Turklāt, ja cilvēks vairs nevar izturēt un tomēr steigā aiziet uz tualeti, tad vēl ir jātērē laiks, lai zvanītu dispečeram un par to paziņotu.
RS atbilde: Sabiedriskā transporta kustības sarakstos nav veiktas izmaiņas, lai viena reisa laiks būtu samazināts no 45 uz 25 minūtēm. Ja ir sabiedriskā transporta kavējumi, galastacijas dispečers nepieciešamības gadījumā vienmēr atļaus sabiedriskā transporta vadītājiem apmeklēt labierīcības vai atpūsties vismaz četru minūšu laikā. Ja vadītājs satiksmes sastrēgumu dēļ neiekļaujas grafikā, par to netiek samazinātas piemaksas.
Šofera komentārs: Laikam darbinieks, kas rakstījis šīs atbildes, ir kāds no tiem, kas pieņemts darbā salīdzinoši nesen. Acīmredzot viņš nezina to, ko esmu novērojis kā ilggadējs darbinieks. Ir konkrēti reisi, kas agrāk bija 45 minūtes gari (un tad varēja iekļauties grafikā), taču tagad šie paši reisi jāizbrauc 25 minūtēs. Laikā, kad Leons Bemhens vēl nebija RS vadītājs, daudz kas bija labāk. Arī administrācijas darbinieku bija daudz mazāk. Taču tagad RS ir milzīga administrācija, uzpūsti štati, kam tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Agrāk neliels skaits administrācijas darbinieku tika ar visu galā, bet tagad, kad ir datori un GPS, – paskatieties, kāda ir RS struktūra! Tāpat pie iepriekšējās RS vadības šoferiem katrā galapunktā bija 15 minūtes laika atpūtai. Šīs četras minūtes ir vienkārši izsmiekls! Starp citu, pusdienu pārtraukums ir 20 minūtes ilgs, un laiku sāk skaitīt no brīža, kad autobuss piebrauc pie stāvlaukuma.
Tad vēl no vadības puses tiek atbalstīta "stukaču" kultūra, gluži kā padomju laikos. Nemaz nevaru uzskaitīt visus algotos darbiniekus, kuru vienīgais pienākums ir ziņot par (vadības izpratnē) pārkāpumiem, par ko attiecīgi atkal var samazināt algu. Šie "pārkāpumi" nodrošina to, ka šoferis nav nopelnījis piemaksas, kas sastāda apmēram trešdaļu mēneša algas. Piemēram, šoferis ir ēdis pīrādziņu, jo nav bijis laika paēst, vai apstājies metru pirms pieturas staba, jo ir traucējuši priekšā stāvošie mikroautobusi vai taksometri. Diez vai tas rada lielu apdraudējumu pasažieriem, toties ir iemesls atcelt piemaksas. Vēl viens piemērs: ja kaut nedaudz tiek pārsniegts braukšanas ātrums, RS darbinieki to redz GPS un soda šoferi. Kaut gan patiesībā to darīt varētu tikai Ceļu policija. Turklāt autobusu spidometri nav kalibrēti, tie rāda dažādi, un šoferis ne vienmēr var zināt, kāds ir patiesais braukšanas ātrums.
RS atbilde: Rīgas pašvaldības uzņēmumam SIA "Rīgas satiksme" jānodrošina droši pasažieru pārvadājumi. Lai to nodrošinātu, atbildīgie darbinieki kontrolē autobusu kustības ātrumu ar GPS starpniecību. Autobusu spidometru veiktās pārbaudes liecina par to, ka autobusa spidometra rādījumi sakrīt ar GPS datiem. Ja tiek saņemts pieteikums par autobusa spidometra nepareizu darbību, tehniskais dienests nodrošina tā remontu.
Šofera komentārs: Kā gan šoferis var zināt, ka spidometrs rāda nepareizi un pieteikt remontu? Abas lietas ir viena otru izslēdzošas. Un kāpēc tad GPS dati netiek izmantoti, lai beidzot uztaisītu normālus, realitātei atbilstošus transporta kustības sarakstus? Un interesanti, ka, tieši tuvojoties algas dienai, pie sienas tiek izlikti pārkāpumi, par ko samazināt piemaksas. Piemēram, ka esi braucis ar ātrumu 57 km/h. Pat policija tādus pārkāpējus neķer, taču mums uz mēneša beigām šāds pārkāpums kļūst sevišķi bīstams!
Autobusiem bieži ir tehniskas problēmas, sevišķi ziemā. Šķiet, ka transportlīdzekļu apkope tiek veikta pavirši. Piemēram, mehāniķi atzīst – trūkst darbinieku. Papīros rakstīts, ka darbs ir izdarīts, bet reāli tas nav paveikts. Tāpat ziemā no caurulēm jāizlaiž kondensāts, citādi tās salst ciet, arī tas netiek darīts. Pat pie -2 grādiem vērojama aizsalšana. Reizēm durvis iesalst un netaisās ciet, rezultātā autobuss nekust ne no vietas. Šoferiem rodas iespaids, ka autobusi netiek pienācīgi uzturēti kārtībā, lai drīzumā varētu atkal pirkt jaunus. Iepirkumi domei taču ļoti patīk!
RS atbilde: Apkopju periodiskumu nosaka rūpnīcas izgatavotājas ieteikumi un uzņēmuma "Rīgas Satiksmes" iekšējie noteikumi, kuri izstrādāti uz šo ieteikumu bāzes. Apkopes tiek veiktas, izejot no katra transportlīdzekļa nobraukuma.
Autobusiem TA-2 apkopi veic apmēram reizi pusgadā un tā ietver lielu apjomu reglamenta darbu, tai skaitā dzesēšanas sistēmas filtra tīrīšanu vai nomaiņu, kondensāta izlaišanu no pneimosistēmas, apkures sistēmu pārbaudi un nepieciešamos remontus. TA-1 apkopi veic apmēram reizi mēnesī un tā ietver autobusa vispārēju diagnostiku, eļļošanas- smērēšanas darbus un tai skaitā kondensāta izlaišanu. Visiem autobusiem tiek nodrošināta sezonas apkope no septembra līdz 15. novembrim, pie kuras autobusu sagatavo darbam ziemā. Ikdienas bojājumi tiek novērsti starp maiņu laikā - naktīs. Kondensāts ziemas apstākļos papildus apkopēm vēl tiek izlaists pie jebkura ikdienas pieteikuma. Jaunākajiem autobusiem un trolejbusiem drošības sistēmas ir veidotas tā, ka izslēdz transportlīdzekļa kustību, ja ir atvērtas durvis vai ir bojājums, kas ietekmē drošību. Tas arī izskaidro, kāpēc transportlīdzekļi atsevišķos gadījumos nevar izkustēties no vietas.
Šofera komentārs: Teorijā viss izklausās skaisti, taču aicinu rakstītāju izbraukt pāris reisus ar kādu autobusu un tad izteikties, cik labā kārtībā tas ir. Vai drīzāk nav.
Vēl viena lieta. Ārzemēs ir ierasta prakse, ka cilvēks paceļ roku, ja vēlas, lai autobuss apstājas (tāpat kā Latvijā ārpus apdzīvotām vietām). Daudziem šoferiem rodas jautājums - vai tiešām katrā pieturā jāapstājas (turklāt ne tikai pašam autobusam, bet arī automašīnu šoferiem, kas spiesti gaidīt aiz autobusa), lieki jāvirina durvis un jālaiž salonā aukstums, ja pieturā neviens negrasās ne izkāpt, ne iekāpt? Protams, ja ir pilns autobuss, šoferi tā arī dara, taču loģiskāk būtu šoferiem paredzēt tiesības izvērtēt situāciju pašiem. Reizēm mazāk apdzīvotā vietā, kur pietura ir labi pārredzama un autobuss ir pustukšs, apstāšanās sanāk vienkārši bezjēdzīga. Turklāt šoferi vienmēr ir laika trūkumā, lai iekļautos grafikā. Bet tikko kāds neapstājas tukšā pieturā - atkal nauda nost!
RS atbilde: Rīgas sabiedriskā transporta kustības sarakstos ir paredzēta apstāšanās katrā pieturvietā. Katrā pieturvietā nodrošināta arī informācija par sabiedriskā transporta atiešanas laikiem. Ja sabiedriskā transporta vadītājs neapstāsies pieturvietā, tad sabiedriskais transportlīdzeklis piebrauks nākamajās pieturvietās ātrāk par paredzēto kustības sarakstu, un klientam tas var radīt risku nepaspēt uz sabiedrisko transportlīdzekli, jo sabiedriskais transports ātrāk aties no nākamas pieturvietas.
Šofera komentārs: Šis teksts mani ne pa jokam sadusmo. Kur ir redzēts, ka transports pieturā pienāk ātrāk? Mēs vienmēr esam laika trūkumā! Ak, tad klienta neērtības jūs satrauc? Man gan tā neizskatās, ņemot vērā, ka pasažieri bieži ir spiesti gaidīt transportu pat 40 minūtes. Nepraktiski šķiet arī tas, ka autobusu saloni ir aprīkoti ar mīkstajiem sēdekļiem. Agrāk tramvajos bija plastmasas krēsli, ko varēja nodezinficēt, kaut katru dienu. Skaidrs, ka mīkstos sēdekļus ķīmiski tīra tikai galējas nepieciešamības gadījumā, visbiežāk, kad kāds tos ir apvēmis vai apčurājis. Tad nu katrs var izdarīt secinājumus, cik tīros krēslos pasažieriem jāsēž.
RS atbilde: Visu sabiedriskā transporta līdzekļu (autobusi, trolejbusi, tramvaji) ikdienas tīrīšana pamatā notiek naktī un brigādēs ir no 3 līdz 14 cilvēkiem atkarībā no struktūrvienības apkalpojamo transportlīdzekļu skaita. Padziļināta transportlīdzekļu tīrīšana notiek pēc grafika un regulāro tehnisko apkopju laikā, kas nodrošina katra transportlīdzekļa iztīrīšanu vismaz reizi mēnesī. Sēdekļu tīrīšana vai nomaiņa notiek visos gadījumos, kad konstatēta nepieciešamība (kaut kas izliets, sagriezts audums, pievemts utt.) Sēdekļu izmantošana bez polsteriem diez vai būtu labākais variants, jo bieži saņemam pasažieru sūdzības par atlikušajiem 1997. gada autobusiem, kuriem tādi bija.
Šofera komentārs: Neticu, ka daudzi sūdzējās par cietajiem sēdekļiem. Un vai tad tieši tāpēc nopirkāt dārgos autobusus ar mīkstajiem sēdekļiem? Bet pasažieri sūdzas arī par to, ka transports regulāri kavējas. Vai to risināsiet tikpat operatīvi kā sēdekļu maiņu?
Uzskatu, ka esošie autobusu modeļi ir vairāk piemēroti lietošanai tādās valstīs, kur nav aukstu ziemu, jo tie lielākoties ir bez atsevišķām kabīnēm šoferiem. Pasažieri salonā sēž siltās virsdrēbēs, bet šoferi nevar vadīt autobusu, biezi satuntulējušies. Tāpēc ziemas periodā viņi regulāri slimo. Turklāt pirms laika vadība arī aizliedza lietot specialos paklājiņus zem kājām, un tagad kājas ir jātur uz aukstās vibrējošās metāla grīdas, kā rezultātā daudziem šoferiem arodslimību sarakstā ir arī tā saucamā vibrācijas slimība. Jebkurā Skandināvijas valstī un pat Lietuvā sabiedriskajā transportā šoferiem pārsvarā ir atsevišķas kabīnes. Kabīnes neesamība nozīmē arī to, ka pasažieri šoferim var traucēt vadīt autobusu. Nav noslēpums, ka daudzi braucēji regulāri ir kunga prātā. Ir bijuši gadījumi, kad pasažieris uzgāžas virsū šoferim. Ja tā radīsies avārijas situācija, kurš būs atbildīgs? Visticamāk, šoferis, kā jau RS sistēmā pieņemts.
RS atbilde: SIA "Rīgas satiksme" iegādājas trolejbusu un autobusu ar atvērtā tipa kabīnēm, jo tām ir daudz priekšrocību - vadītājs precīzāk var redzēt situāciju salonā un nepieciešamības gadījumā reaģēt uz to, tāpat vadītājs atbilstoši var regulēt gaisa temperatūru salonā, jo pats atrodas tādos pašos apstākļos, kā pasažieri. Turklāt vadītāji nepieciešamības gadījumā pārdod pasažieriem arī biļetes.
Šofera komentārs: Tieši otrādi – tam nav nekādu priekšrocību, tikai trūkumi. Pārredzēt situāciju salonā tieši šobrīd ir gandrīz neiespējami, jo autobusi ir pārpildīti un pasažieri gandrīz vai spiežas šoferim virsū. Un vai tad pa kabīnes lodziņu nevarētu pārdot biļetes? Šie "argumenti" neiztur kritiku. Turklāt, ja šoferim nav kabīnes, diennakts tumšajā laikā priekšējā stiklā atspīd salonā notiekošais, kas ir ļoti liels apdraudējums drošībai, jo šoferim ir grūtības saredzēt ceļu. Taču, ja gaisma tiek izslēgta, pasažieri ir neapmierināti.
Kopumā varu teikt, ka šofera darbs RS ir viens vienīgs stress un veselības bojāšana plus necilvēcīgas attieksmes paciešana. Un pasažieru ērtības ir pakārtotas daudzo administrācijas darbinieku un vadības algu nodrošināšanai.