Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kameras sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane aģentūrai BNS pavēstīja, ka LTRK padomes locekļi, tiekoties ar Gerhardu, pārrunāja administratīvi teritoriālās reformas iespējamos modeļus, kā arī pauda viedokli, ka pašvaldībām ir jābūt ieinteresētām biznesa vides sakārtošanā un attīstībā, nodrošinot darba vietas un kļūstot pašpietiekamām.

"LTRK uzskata, ka būtiski veicināt to pašvaldību apvienošanos, kuru administratīvās izmaksas ir nepamatoti augstas un kas bez papildu dotācijām nespēj pastāvēt, savukārt tās, kas funkcionē bez izlīdzināšanas fonda finansējuma, nedrīkst piespiedu kārtā sapludināt ar apkārt esošajiem ne tik veiksmīgajiem novadiem," teica Grikmane.

Tostarp uzņēmēji uzskata, ka valstij jārada situācija, kad pašvaldības ir motivētas noturēt esošo un piesaistīt jaunu biznesu, ko iespējams panākt ar nodokļu stimuliem. Šādi iespējams izveidot jaunas darbavietas, kā arī attīstīt Latvijas reģionus vienmērīgi.

"Ja tiktu radīti apstākļi, kad cilvēkiem ir darbs uz vietas, tad nebūtu jāuztraucas par to, ka reģionos iedzīvotāju skaits samazinās. Attīstot uzņēmējdarbību, nodrošinot darbavietas un pašvaldībām radot interesi veidot biznesam labvēlīgu vidi, redzam pozitīvus efektus ilgtermiņā," sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Savukārt Gerhards atzīmēja, ka Latvijā ir divas trešdaļas novadu, kuri neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem.

"Tie nosaka, ka minimālais iedzīvotāju skaits ir vismaz 4000. Pašreiz situācija ir tāda, ka 38 pašvaldībās Latvijā dzīvo 80% iedzīvotāju un ir 38 pašvaldības, kurās dzīvo 5% iedzīvotāju. Mazajām pašvaldībām ir nepietiekama nodokļu ieņēmumu bāze, taču lieli administratīvie izdevumi, kurus varētu novirzīt veselībai aprūpei, izglītībai vai kultūrai. Daudzas mazās pašvaldības spēj patstāvīgi realizēt savas autonomās funkcijas, tikai apvienojoties. Nākotnē valsts varētu pašvaldībām deleģēt virkni pārvaldes funkciju, taču novadu nevienlīdzības dēļ tas varētu nebūt iespējams," skaidroja Gerhards.

Vienlaikus Endziņš uzsvēra, ka jebkurai reformai ir jābūt finansiāli pamatotai, tādēļ mehāniska vietvalžu apvienošana šajā gadījumā neradīs vēlamo rezultātu. Tās pašvaldības, kas pierādījušas, ka spēj strādāt veiksmīgi, "aiztikt" nav ieteicams, taču novadi, kuru izdevumi ir daudz lielāki par ieņēmumiem rada vielu pārdomām – vai esam tik bagāti, lai šādu vietvaru atļautos?" jautāja Endziņš.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākusi diskusiju par mazāku pašvaldību skaitu un piedāvā divus modeļus administratīvi teritoriālajai reformai . Pirmais variants paredz 49 novadus un deviņas republikas pilsētas, savukārt otrs - 29 sadarbības teritorijas ap attīstības centriem. VARAM rosina reformu ieviest 2021. gadā, kad notiks vietējo pašvaldību vēlēšanas.

LTRK ir brīvprātīga, politiski neitrāla biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju nevalstiskā organizācija. LTRK pārstāv 1,4 tūkstošu uzņēmumu, 59 nozaru asociāciju, sešu pilsētu uzņēmēju klubu un 14 citu uzņēmēju apvienību intereses valsts un pašvaldību institūcijās.