Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Reformas mērķis ir izlīdzināt Latvijas ekonomisko attīstību, samazināt cilvēku emigrāciju un nodrošināt vienmērīgu Latvijas izaugsmi. Par iepriekšējās reformas nepilnībām runā jau sen, tāpēc jābeidz piekopt strausa politiku un nepilnības jānovērš.

Piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongresā, kas notika šā gada maijā, prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka jāveido lielākas pašvaldību struktūras ar lielākām funkcijām un lielākām finansēm. Savulaik "Vienotības" deputāte Lolita Čigāne runāja par administratīvo izmaksu samazināšanu, samazinot deputātu skaitu pašvaldībās. Šodien trešā daļa pašvaldību neatbilst likumā noteiktam kritērijam, ka iedzīvotāju skaits tajās nedrīkst būt mazāks par 4000.

Latvijā daudzas pašvaldības jau šodien sadarbojas, veidojot kopējas būvvaldes, skolas un citas iestādes. Mēs redzam, ka tām nav pietiekamas kapacitātes, tāpēc ar jaunās reformas palīdzību vēlamies šīs nepilnības novērst. Mūsu mērķis nav vājināt pašvaldības, bet stiprināt.

Bieži no mazajiem novadiem dzirdam, ka tiem nav pieejami fondi. Kad piedāvājam šos jautājumus sākt risināt, visi ir pārsteigti, un izrādās, ka tas nav būtiski un nekādi labojumi nav nepieciešami. Vai tas ir godīgi, ka Pierīgas pašvaldību nodokļu maksātājiem jāuztur citu novadu deputāti, maksājot naudu finanšu izlīdzināšanas fondā? Domāju, ka pareizi būtu visiem sēsties pie galda un sākt diskusiju par to, kas izdarīts veiksmīgi, kas ne tik veiksmīgi un ko vēlamies sasniegt.

Par administratīvi teritoriālajām reformām ir jādiskutē gan ar pašvaldībām, gan politiskajām partijām, gan ekspertiem. Taču diskusijās jāatceras, ka reforma ir līdzeklis, kā sasniegt mērķi – vienmērīgi un ekonomiski attīstītu Latviju ar pārtikušiem pilsoņiem. Taču jautājumi jārisina noteiktā secībā. Valdība uzdeva VARAM līdz gada beigām noteikt reģionālo valsts teritoriālo iedalījumu ar administratīvajiem centriem. Lai šo uzdevumu izpildītu, jāzina virziens, kurā doties. Šis ir ļoti nopietns jautājums, kļūdīties nedrīkst.

Diskusijām piedāvājam konceptu. Ir nepieciešama politiska vienošanās un atbildības uzņemšanās. Pašvaldībām ir ar likumu noteiktas funkcijas. Ja tās ar to netiek galā, tad jāsadarbojas, ko daudzas pašvaldības arī dara. Ja novads spēj sevi uzturēt un neizmanto pašvaldību izlīdzināšanas fonda līdzekļus, tas nozīmē, ka tas ir pašpietiekams un tam ne ar vienu nav jāapvienojas.

Tā nav apvienošana "no augšas"

Viens modelis paredz realizēt reformas otro kārtu, izvērtējot iepriekšējo reformu un nepieciešamības gadījumā veikt korekcijas. Otrs modelis piedāvā noteikt sadarbības teritorijas un nākotnē veikt reformu šajās teritorijās.

Atgādināšu, ka mēs nerunājam par apvienošanu "no augšas". Ja iedzīvotāji vēlas saglabāt savu pašvaldību, tas jāņem vērā, kā tas notika Mērsraga gadījumā. Taču mūsu pienākums ir atgādināt, ka iedzīvotāji pašvaldības uztur par saviem nodokļiem. Pašvaldības ir domātas cilvēkiem, nevis otrādi. Jau tagad ir pašvaldības, kurās cilvēki pēc pakalpojumiem dodas nevis uz savu pašvaldību, bet uz blakus esošajām pašvaldībām. Tādēļ gribētu uzdot jautājumu, vai iedzīvotājiem ir jāuztur pašvaldība, kas nespēj pildīt tai uzticētās funkcijas.

Pierīga – atsevišķs stāsts

Pierīgas jautājums izvērtējams atsevišķi, ņemot vērā lielo iedzīvotāju skaitu un apdzīvotības blīvumu. Tāpat kā ostu pašvaldības, kuras būtu jāskata atsevišķi. Šobrīd ir jāsaprot virziens, kurā doties. Tāpēc ATR koncepciju piedāvājam apspriest pēc iespējas plašākā lokā.

Vēl būs diskusijas

Protams, šo konceptu dosimies diskutēt gan ar lielajām pilsētām, gan Reģionālo attīstības centru apvienību, LPS un Pierīgas apvienību. Jāsaka, katrai no tām ir savs skatījums. No ļoti daudziem pašvaldību vadītājiem esmu dzirdējis viedokli par nepieciešamību veikt reformu, diemžēl tikai retais to uzdrīkstas pateikt skaļi, tāpēc tiksimies arī individuāli. Mērķis ir vienmērīgi attīstīta, pārtikusi un latviska Latvija. Lai to paveiktu, nepieciešams kopīgs darbs."