Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ceturtdien, 17. septembrī, papildus sākotnējā sabiedriskā apspriešana par alternatīvo "Rail Baltica" sliežu ceļu Mārupes novadā pulcēja mazāk iedzīvotāju nekā pirmā apspriede. Tomēr Jaunmārupes mūzikas un mākslas skolas zāle tik un tā bija ļaužu pilna - iepazīties ar jaunā sliežu ceļa izvietojumu bija sanākuši vairāk nekā 150 cilvēku.

Sanāksmes laikā Mārupes novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Ilze Krēmere, kas kopā ar projekta īstenotājiem šovasar meklēja citus "Rail Baltica" sliežu ceļu risinājumus Mārupei, pastāstīja, ka šā gada jūnijā novada domē atrasti trīs alternatīvi varianti trases novietojumam novadā.

"Mārupes novada dome "Rail Baltica" trasi, kas veda cauri Vētras ciemam, kategoriski noraidīja, jo šis risinājums nebija ekonomiski pamatots un neatbilda novada plānošanas dokumentiem. Tāpēc mēs kopā ar Satiksmes ministriju meklējām kompromisus. Piedāvājām projekta īstenotājiem trīs trases variantus, no kuriem viņi izvēlējās vienu – trasi gar Jaunmārupes ciemu un šoseju A5," teica I. Krēmere.

Viņa arī informēja, ka pārējie novada domes piedāvātie varianti tika noraidīti, jo risinājumi paredzēja garāku un tehniski sarežģītāku posmu būvniecību cauri purvainām teritorijām, šīs alternatīvas nebija saskaņā ar lidostas attīstības plāniem, bet piedāvātā trase apkārt Jaunmārupei atrastos pārāk tuvu dabas liegumam.

Alternatīvais sliežu ceļu risinājums, kas tika prezentēts iedzīvotājiem ceturtdien, cauri Mārupes novada teritorijai vijas 12 kilometru garumā. Mārupes novada teritorijā tas sākumā šķērso lauksaimniecības zemes un mežus, bet vēlāk savietojas vienā transporta koridorā ar autoceļu A5 un ved gar Jaunmārupes ciemu un pāri mazdārziņiem. Jāpiebilst, ka, pēc projektu īstenotāju teiktā, būvējot šo trasi, necietīs ne novada kultūras vērtības, ne aizsargājamas teritorijas. Tomēr, īstenojot šo sliežu ceļu risinājumu, būs nepieciešams veidot trokšņu sienas, jo trase atrodas netālu no ciema un pāris viensētām.

Kā novēroja portāls "Aprinķis.lv", apspriedē par alternatīvo trases variantu Jaunmārupē cilvēki nebija noskaņoti tik kareivīgi, kā sabiedriskajā apspriedē šopavasar, kur tika diskutēts par trases variantu, kas veda cauri Vētras ciemam. Liela daļa cilvēku ar "Rail Baltica" maršrutu Mārupē, šķiet, ir samierinājušies, un sanākušos iedzīvotājus vairāk interesēja dažādi praktiski jautājumi. Cilvēki interesējās par to, kā tiks risināts jautājums ar pievedceļiem, kādas un cik garas būs prettrokšņu barjeras, kā būs ar kompensācijām un kādi būs iespējamie īpašumu apgrūtinājumi.

Tomēr daļa cilvēku arī ar šo trases novietojumu bija nemierā. Kā jau iepriekš, tika apšaubīta sliežu ceļa lietderība uz lidostu "Rīga", kā arī bija neizpratne, kādēļ sliedes novietotas tik tuvu Jaunmārupes ciemam, nevis ved cauri mežiem.

"A5 šoseja gar manām mājām jau ir, tagad būs arī dzelzceļš. Situācija ar "Rail Baltica" Mārupē ir traģikomiska. Nu kādēļ trasei obligāti jābūt tik tuvu Jaunmārupes ciemam, kurā atrodas divas skolas un dzīvo vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku? Kāpēc nevar būvēt to cauri mežam?," neizpratnē bija kāds Jaunmārupes iedzīvotājs.

Savukārt kāds cits Jaunmārupes iedzīvotājs, kas savulaik bija par dārgu naudu iegādājies zemi tieši tur, kur šobrīd iecerēta alternatīvā trase, raizējās vai viņa grandiozie investīciju plāni nu nebūs vējā.

Projekta īstenotāji gan aicināja katru zemes īpašnieku, kuru skar "Rail Baltica" trase, visas neskaidrības un ierosinājumus izrunāt, lai gala rezultātā labi būtu visiem. Tāpat viņi informēja, ka ar detalizētu informāciju par kompensācijām, trases novietojumu, kā arī dažādiem tehniskiem risinājumiem varēs iepazīties oktobra beigās, novembra sākumā, kad tiks organizētas otrā "Rail Baltica" sabiedriskā apspriešana.

Vienlaikus tika arī minēts, ka šoruden sabiedriskajā apspriešanā Mārupē izvērtēti tikšot abi varianti – gan tas, kas veda cauri Vētras ciemam, gan šis alternatīvais variants, kas savietots vienā koridorā ar šoseju A5.

"Kurš no diviem variantiem Mārupei ir labāks no vides, iedzīvotāju un ekonomiskā viedokļa, beigās būs jāizlemj Mārupes novada domei," teica pilnsabiedrības "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.

Kā zināms, projekta "Rail Baltica" Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, ko veic pilnsabiedrība "RB Latvija", norit kopš pagājušā gada. Februārī un martā 15 Latvijas pašvaldībās par modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" novietojumu notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kurā neiztika bez vētrainām diskusijām.

Tāpat pavasarī ziņojām, ka kategoriski pret "Rail Baltica" projektu no visām 15 Latvijas pašvaldībām uzreiz pēc sabiedriskās apspriešanas iestājās vien Mārupes un Ķekavas vietvaras un galvenokārt tāpēc, ka nepatika ieplānotais sliežu ceļu risinājums uz lidostu "Rīga". Tomēr, par spīti atsevišķu pašvaldību iebildumiem, pašlaik netiek apsvērts plāns atteikties no "Rail Baltica" atzara uz lidostu, portālam "Apriņķis.lv" šā gada martā sacīja pilnsabiedrības "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts N. Balgalis.

Pēc Mārupes novada domes aplēsēm, pirmajā variantā, kas šķērso Vētras ciemu un par kuru tika diskutēts šopavasar, plānotā sliežu ceļa "Rail Baltica" 300 metru aizsargjoslā un uz tās robežas Mārupes novadā šobrīd pavisam atrodas 54 uzņēmumu ēkas. Vienlaikus tiek skartas vai aizsargjoslā atrodas pavisam 14 privātīpašumi ar 29 ēkām, kā arī 46 sagatavoti apbūves gabali ar ierīkotām komunikācijām un asfaltētiem ceļiem Vētru ciemā.

Savukārt otrajā variantā, vismaz pēc N. Balgaļa teiktā, sliežu ceļš skartu tikai trīs uzņēmumus un astoņus privātīpašumus, kā arī vairs nešķērsotu Vētras ciemu. Taču šī sliežu ceļa izbūve Mārupē būtu dārgāka.

Pašlaik turpinās "Rail Baltica" projekta izpēte, pašvaldībās tiks izstrādāti lokālplānojumi, tiks veidoti tehniskie risinājumi. Plānots, ka šā gada oktobrī un novembrī lokālplānojuma projekti jeb "Rail Baltica" sliežu ceļu galīgais variants 15 pašvaldībās sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs tiks pārrunāts vēlreiz.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.

Iepriekš:

"Rail Baltica" Pierīgā. Par un pret