Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts sola, ka patīkamas pārmaiņas Siguldā skars, piemēram, vēsturisko taku uz peldvietu Lakstīgalu gravā, tiks izveidots bruģēts serpentīna celiņš gājējiem no Panorāmas rata līdz Gaujmalai, kā arī top jauna taka no Gūtmaņalas stāvlaukuma līdz Gaujai.
Izaicinājums vietējiem būvniekiem
"Pateicoties Kohēzijas fonda naudai, mums šogad ir iespēja atjaunot vēsturiskās pastaigu takas, ko iemīļojuši gan paši siguldieši, gan Siguldas viesi – Gaujas Nacionālā parka apmeklētāji. Projekta ietvaros ir iespējams apgūt četrus miljonus eiro visā Latvijā, no tiem 1,5 miljonus Gaujas Nacionālajā parkā.
Tas nozīmē aptuveni 35 kilometrus labiekārtotu tūrisma maršrutu un lielu izaicinājumu arī vietējiem uzņēmējiem – "Siguldas būvmeistaram", "Vidzemes energoceltniekam" un citiem," teic M. Zīverts, piebilstot, ka Siguldā liels uzsvars tiek likts tieši uz vēsturisko maršrutu atjaunošanu, tos pielāgojot gan cilvēkiem, kuri ceļo ar velosipēdu, gan personām ar īpašām vajadzībām, dodot iespēju baudīt dabu arī viņiem.
Gaidāmi darbi Lakstīgalu gravā un citur
Viena no vietām, kur tiks atjaunota vēsturiskā taka uz pilsētas peldvietu starp Gaujas tiltu un bobsleja trasi, atrodas Lakstīgalu gravā.
"Šeit ir unikālas reljefa formas, tek strautiņi un savulaik pavērās skati uz Gaujas senleju. Apmeklētāju drošības dēļ taka jau vairākus gadus ir slēgta, jo nebija drošu tiltiņu. Taču šī taka ir ļoti svarīga vietējiem iedzīvotājiem kā īsākais ceļš no pilsētas centra līdz Gaujas pludmalei. Lakstīgalu gravas takas atjaunošanu pieprasīja tieši vietējie iedzīvotāji, taču iespēja atjaunot gravas infrastruktūru ir tikai tagad, piesaistot Eiropas fondu naudu. Jāņem vērā, ka šeit savulaik bija izvietotas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, tāpēc celiņa rekonstrukcija nozīmē arī atdot cilvēkiem vidi baudīšanai, nevis attīrīšanas cauruļu vērošanai.
Savukārt apmēram 550 metrus garais serpentīns ļaus mazināt gājēju slodzi uz Siguldas–Turaidas ceļa. Serpentīns savienos Svētku laukumu ar Peldu ielu. No bruģētā serpentīna celiņa pavērsies seši skati uz Gaujas senleju, divi no tiem – uz tiltu pār upi. Tiks atjaunota arī leģendām apvītā Mīlas beka – tradicionālais Siguldas vides objekts, kur ceļotājiem apsēties atpūsties vai paslēpties no lietus –, no kuras tagad atlicis tikai kāts. Tāda taka patiks gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem," ir pārliecināts M. Zīverts.
Tāpat viņš izrāda jauno, aptuveni 1,4 kilometrus garo taku, kas sākas no Gūtmaņalas stāvlaukuma un ved uz Gauju, ļaujot aplūkot arī vecupi.
"Jaunā taka "Mazā Sigulda" būs piemērota arī cilvēkiem, kuri līdz upei gribēs nokļūt ratiņkrēslā, tāpēc īpaši padomāts par celiņa segumu," stāsta M. Zīverts, uzsverot, ka tas ir viens no objektiem, kas papildina Gūtmaņ¬alas apkaimes infrastruktūru. Gūtmaņalas pusē jau ir iekārtoti celiņi 1,8 km garumā kājāmgājējiem, velosipēdistiem un arī māmiņām ar bērnu ratiņiem.
Siguldas novadā dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanas darbi notiek arī Velnalas apkārtnē, kur notiek Piķenes kraujas takas atjaunošana un labiekārtošana. Gaujas senlejā 2,8 kilometru garumā tiks atjaunota Bebru taka, kas atrodas starp Velnalu un Balonu pļavu. Gan gājējiem, gan velobraucējiem gada otrajā pusē būs pieejama ērtāka un drošāka taka posmā no atpūtas kompleksa "Brūveri" līdz Mednieku namiņam. Labiekārtota tiks arī gājēju taka pie Krimuldas muižas, bet jauna taka tiks izveidota no Krimuldas muižas līdz Mednieku namiņam un ap to.
Tāpat tiek labiekārtota taka Paradīzes kalna apkārtne – arī tās infrastruktūra gandrīz 700 metru garumā būs piemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Jauna gājēju taka top no Paradīzes kalna līdz Pēteralai, kā arī no Pēteralas līdz Kraukļupītei.
Siguldas apkārtnē vēl šogad tiks sakārtota vairāk nekā divus kilometrus gara gājēju taka uz Kārļa kalnu, kas atrodas virs Gūtmaņa alas un gandrīz 700 metrus garā taka uz Ķeizarkrēslu.
Sakārtota vide maina domāšanu
M. Zīverts, kā jau Siguldas iedzimtais, teic, ka dzīve pirms 100–150 gadiem šeit bija citāda. Cilvēki vairāk staigāja kājām, un katram bija sava iemīļotā taciņa, tāpēc taku tīkls bija daudz biezāks. Senākos laikos Gaujas senleja bija arī lauksaimnieciski aktīva un cilvēkiem svarīgi bija nokļūt, piemēram, uz ganībām, pļavām vai makšķerēšanas vietām. Protams, takas kalpoja arī tiem, kuri ar vilcienu atbrauca uz Siguldu pastaigāties pa Gaujas senleju, baudot Vidzemes Šveices ainavas.
Taču arī mūsdienās Gaujas senlejas nogāzēs ir takas, kuras vietējie iedzīvotāji joprojām izmanto ikdienā, ejot uz mājām, skolu, kapiem, pludmali. Mazumā gan ir gājušas skatu vietas, kuras cilvēki savulaik izkopa, lai gan viņu rīcībā nebija tik modernu darbarīku kā pašlaik, un tikai salīdzinoši nesen ir atjaunots skats uz Gaujas senleju pie Siguldas slimnīcas.
"Skaidrs, ka pašlaik jau ir vai tiks sakopta tikai neliela daļa no Siguldas vēsturisko taku tīkla, bet ir cerība, ka, veidojot ap takām pievilcīgas vietas, pamazām varbūt izdosies mainīt cilvēku domāšanu un veicināt staigāšanu ar kājām," domā siguldietis M. Zīverts.
Mārtiņš Zīverts: Dzīve Gaujas senlejā mainās. Daudz kur braucam ar auto un mazāk staigājam ar kājām, bet tik un tā cilvēki mūs uzrunā un raksta vēstules, aicinot atjaunot vēsturiskās takas Gaujas senlejā. Ar Eiropas fondu palīdzību cenšamies vismaz daļu seno taku atjaunot un veidot jaunas, laika prasībām atbilstošas.
