Stopiņu pusē runā, ka tieši zivsaimniecības "Upesciems" savulaik celts un tagad pamests zivju dīķa dambis ir iemesls tam, ka ūdens pārņem līdz šim no plūdiem pasargātas teritorijas.
Applūst arī šķietami drošas teritorijas
Kā stāsta Stopiņu novada senākie iedzīvotāji, ūdens līmenis Mazajā Juglā parasti cēlies pavasaros, kad upes augšteces mežos kūst sniegs, un ar to bijis jārēķinās no četrām dienām līdz pat nedēļai. Tādi īsti plūdi gan gadījušies visai reti – labi, ja reizi pārdesmit gados.
Taču nepatīkamu pārsteigumu sagādājušas lietavas pagājušā gada oktobra vidū. Nokrišņu rezultātā upēs un ūdenstilpēs strauji un būtiski paaugstinājās ūdens līmenis. Applūda gan publiski pieejamās teritorijas, gan privātmājas. Tika bojāti infrastruktūras objekti, to skaitā pašvaldības un privātie ceļi un ielas, konstatēti nogruvumi un citi plūdu radīti bojājumi. Ūdens klāja teritorijas, kurās applūšana iepriekš netika novērota.
Jāstrādā visiem kopā
Drīz pēc pērnā rudens plūdiem Stopiņu novadā notika Mazās Juglas upes krastos esošo pašvaldību vadītāju un speciālistu sanāksme, kurā piedalījās arī valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" pārstāvji, lai meklētu risinājumu plūdu un plūdu risku mazināšanai applūstošajās teritorijās Mazās Juglas baseinā.
"Pēdējo gadu notikumi ar applūdumu atkārtošanos un apmēriem Mazās Juglas baseinā liecina par situācijas saasināšanos un apdraudējuma palielināšanos vietās, kas līdz šim nebija pakļautas plūdu riskiem," portālam "Apriņķis.lv" sacīja Stopiņu novada domes attīstības un plānošanas speciāliste Inese Pivare.
Toreiz sanāksmes dalībnieki vienojās par nepieciešamību vērsties pie valsts institūcijām ar lūgumu nekavējoties un būtiski palielināt finansējumu valsts koplietošanas ūdens noteku uzturēšanai, novirzīt daļu ES finansējuma šiem mērķiem un kā finansējuma saņēmējas pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmas uzturēšanā un paplašināšanā Mazās Juglas baseinā iekļaut arī pašas pašvaldības.
Viens no priekšlikumiem bija arī lūgt VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" iztīrīt Ķivuļurgas upi Ropažu un Stopiņu novadā, kā arī citas valsts nozīmes koplietošanas ūdensnotekas Mazās Juglas baseina pašvaldību administratīvajās teritorijās.
Pašlaik, kā skaidroja Stopiņu novada domē, pašvaldība realizē projektu "Novadgrāvju rekonstrukcija Līču ciemā", lai iztīrītu pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas. Taču skaidrs, ka vienpusēja rīcība plūdu risku samazināšanā nesniedz vēlamos rezultātus, jo ir saistīta ar situāciju un pasākumiem citu pašvaldību teritorijās, ne tikai tajās, kurām ir kopīga robeža ar Stopiņiem, bet arī visās pašvaldībās, kas atrodas Mazās Juglas upes krastos.
Dambis, kurš ir un nav
Lietojot formu "tauta runā", viens no skaidrojumiem, kāpēc Juglaskrastu, Upeskalnu un Zalkšu iedzīvotājiem ir iemesls baidīties no plūdiem, ir aizsargdambis, var arī sacīt – aizsargdambja atliekas Mazās Juglas labajā krastā Garkalnes novada zemes gabalā "Amatnieki".
Dīķsaimniecība "Upesciems" vēl padomju laikos šeit centās izveidot jaunus zivju dīķus, bet iecere palikusi pusratā. Dīķi paputējuši un nu kļuvuši par aizaugušam pļavām, bet zemes valnis palicis. Daļa dambja iet paralēli Mazās Juglas labajam krastam. Tagad, kā skaidro zinātāji, tas plūdu laikā būtiski kavē ūdens atgriešanos upē pa taisnāko ceļu, un tas ir iemesls, kādēļ daļa Līču teritorijas applūsti.
Lai gan Stopiņu novada dome Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam grozījumu izstrādātājiem ir iesniegusi savus iebildumus par situāciju Mazās Juglas krastos Garkalnes novada teritorijā, kāda no Garkalnes domes kontaktpersonām, jautāta par dambi Amatnieku zemes gabalā, vēl pirms dažām dienām sacīja, ka tā esot "pirmā dzirdēšana" par tāda dambja esamību.
Par to nav jābrīnās, jo šā gada martā arī VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" Stopiņu novada būvvaldes vadītājai rakstiski paskaidrojuši, ka "meliorācijas kadastra datos nav informācijas par aizsargdambi Garkalnes novada zemes gabalā "Amatnieki"". Šis gadījums atgādina situāciju ar Ervīna Šrēdingera kaķi, kurš vienlaikus varēja būt, bet varēja arī nebūt.
Protams, zemesgabalā "Amatnieki" runa nav par kvantu fizikas eksperimentiem, bet taustāmu zemes valni, kurš atrodams dabā un pat uz kartēm, savukārt tad, ja ir runa par dokumentiem, tā nav, jo dīķiem nav bijis saskaņota būvprojekta, hidrobūves nav nodotas ekspluatācijā un nav ievērotas arī citas birokrātiskās prasības.
Skaidrs tikai viens – bijušo zivju dīķu dambja atliekas, kas aiztur ūdeni Stopiņu pusē, radot plūdu iespējamību, vismaz teorētiski var pasargāt no applūšanas daļu Amatnieku, kas ir tuvāk Mazajai Juglai, ja ciems nākotnē attīstītos brīvajās teritorijās upes virzienā. Bet, tā kā ciemā ir 139 zemes īpašumi, viss ir iespējams.
Sarakste ir notikusi
Jāpiebilst, ka 29. jūnijā beidzas Garkalnes novada teritoriālā plānojuma apspriešana. Uz Stopiņu domes vēl pavasarī izteiktajām iebildēm par Garkalnes novada teritorijas plānojuma grozījumu 1. redakcijas kartē Mazās Juglas krastā, Amatniekos, attēloto aizsargbūvi – dambi, saņemta atbilde, no kuras var noprast, ka par dambja pastāvēšanu Garkalnes domē nav viss "pirmā dzirdēšana:
"Paskaidrojam, ka teritorijas plānojums tiek izstrādāts uz valsts aģentūras "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra" 2011. gada topogrāfiskās kartes mērogā 1:10 000 pamatnes, kurā minētais dambis ir attēlots. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem pašvaldība nav tiesīga veikt nekādas korekcijas topogrāfiskajā kartē. Ja Stopiņu novada dome uzskata, ka tajā attēlotā informācija ir nepareiza, aicinām vērsties ar pretenzijām „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā"." Tā nav ļoti vienkārši saprotama situācija.
Kas ir Amatnieki
Amatnieki ir ciems Garkalnes novadā, kas pieder Upesciema konglomerātam. Izvietojies starp Rīgas apvedceļu A4 un Mazo Juglu 6,6 km no novada domes Berģos un 17 km no Rīgas centra.
Vēl praktiski neapbūvētai teritorijai ar trim lauku sētām 2003. gadā tika noteikts ciema statuss. Apdzīvotā vieta strauju izauga vēlāk – tā sauktajos treknajos gados, attīstot privātmāju ciematu projektus. Amatniekos ir izteikts dalījums divās dabas apstākļu joslās — paaugstinātā pamatkrasta un Mazās Juglas palienē. Pirmajā ir priežu mežs, otrajā plešas atmatā aizlaistas kultivētās pļavas un 1990. gados nolaisto zivju dīķu platības.
Ciemam atbilstoši apbūvēta ir tikai neliela daļa teritorijas – tā sauktais Ainavu ciemats. Taču patiešām kvalitatīva dzīvojamā vide Amatniekos var veidoties tikai pie nosacījuma, ja tiek izstrādāta vienota attīstības koncepcija, saprātīgi izmantojot teritorijas ainavas vērtības un potenciālu, uzlabojot tiešo sasaisti gan ar Rīgu pa Biķernieku ielu, gan atrisinot pieslēgumus autoceļam A4. Turklāt gan Amatniekos, tāpat kā Sunīšos un Upesciemā, veicama ģeoloģiskā izpēte, lai izvērtētu grunts nestspēju dzīvojamo ēku būvniecībai, teikts Garkalnes novada nākotnes teritoriālā plānojuma aprakstā.
Taču plānos tomēr ir pieminēta mazstāvu apbūve iedzīvotāju izmitināšanai, tāpēc uz papīra formāli neesošs dambis, kas Amatnieku palienes pļavu iespējamos iedzīvotājus pasargās no palu ūdeņiem, kamēr mazliet augstāk pa upi – Līčos – plūdu briesmas augs augumā.
