Gan piebilstot, ka pilnīgi viss jau gluži tā, kā gribētos, neesot bijis, bet kopumā sūdzēties neesot iemesla.
– Vērotājam no malas droši vien izskatās ļoti vienkārši: sanāk kopā novada domes deputāti un no diviem kandidātiem izvēlas labāko.
Juris Salmiņš: – Ja novada domes deputātu proporcija ir 8:7, situācija, ko likums pieļauj, atgādina staigāšanu pa trauslu ledu. Ar vienas balss pārsvaru amatpersonu var gan ievēlēt, gan atcelt no amata. Manuprāt, gluži pareizi tas nav, jo, pieņemot ne tikai šādus lēmumus vien, vajadzētu savākt vismaz divas trešdaļas deputātu balsu. Citādi, ja pozīcija nav vienota un deputātu starpā rodas kādas domstarpības, situācija ar priekšsēdētāju mainīšanu var atkārtoties.
– Novadu priekšsēdētāji jau parasti saka: kāda tad mums te novadā politika – tikai saimnieciskie jautājumi.
– Politika, protams, ir visur, pat ģimenē, ja to saprotam kā attiecību mākslu. Bet bieži jau ir tā, ka nesaskaņas rodas tad, ja gribēts izdarīt kaut ko labu, un arī tad, ja sanācis vēl labāk, nekā cerēts.
Mēs savā novadā jau pirms vairākiem gadiem gribējām uzcelt modernāku bērnudārzu, lai ietaupītu līdzekļus, ko nākotnē būtu jātērē ēkas remontiem un pārbūvēm. Kasē pusmiljons latu no valsts investīciju fonda šim nolūkam jau bija saņemts, uzvarot konkursā par zemas enerģijas ēkas iecerēto būvi. Nedomāju, ka toreiz būtu kļūdījies tā, lai nāktos zaudēt amatu, taču mana vaina bija tā, ka es nespēju pārējos deputātus pārliecināt, ka jārīkojas tieši tā un ne citādi. Protams, tagad tā ir vēsture un arī bērnudārzs par vēl lielāku naudu vēlāk tika uzbūvēts.
– Jūsu tiešajam priekštecim pārmeta, ka viņš rūpējas tikai par Raganas iedzīvotājiem, aizmirstot par Lēdurgu un Inciemu.
– Līdzīgi asumi kā pagājušajā rudenī starp Lēdurgas iedzīvotājiem un novada varu ir katrā pašvaldībā, kur apvienojas vairāki pagasti. Vajadzības ir visiem novada iedzīvotājiem, tikai mēs varam iztērēt tik daudz naudas, cik mums ir atkarībā no tā, cik līdzekļu pašvaldības kasē ienācis ar nodokļiem.
Ja salīdzinām, cik nodokļos iekasē Lēdurgā vai Inciemā, kur ir pavisam maz iedzīvotāju, redzam, ka Raganā šī summa ir krietni lielāka. Bet Ragana ir novada administratīvais centrs ar lielāko daļu no pašvaldības iestādēm, kas sniedz pakalpojumus visiem novada iedzīvotājiem, un te arī ir proporcionāli vairāk ieguldījumu un ieņēmumu no nodokļiem. Protams, tas nenozīmē, ka Lēdurgā vai Inciemā nevienam nekas nepienākas.
Savukārt, ja salīdzinām ar tām iespējām, kādas Lēdurgai bija tad, kad tā bija patstāvīgs pagasts, un tagad, kad tā ir Krimuldas novada sastāvdaļa, skaidri jāsaka, ka daudz no tā, ko viņi var atļauties šobrīd, toreiz nebija pa spēkam. Piemēram, šobrīd daudz naudas tiek ieguldīts Lēdurgas dendroloģiskajā parkā, kuru paši saviem spēkiem viņi nespēja attīstīt.
Mūsu deputāti bija sašutuši, ka tā saukto apvienošanās naudu ieguldīja Lēdurgas estrādē. Nezinu, kāpēc neviens negrib runāt arī par to, ka tur ir sporta halle, kādas nav pat Raganā, bet celtniecības kredīta lauvas tiesa tiek atmaksāta no novada budžeta, tomēr tas viss domāts visa novada attīstībai, tikai jāspēj saskatīt.
Un vēl jau sava loma ir ģeogrāfiskajai izjūtai. Dzīvojot Lēdurgā, cilvēkiem šķiet, ka viņi ir centrā, Raganas iedzīvotāji domā, ka pasaule novadā griežas ap viņiem. Savstarpēja komunikācija pastāv, lai gan to vienmēr var uzlabot, taču jārēķinās, ka ir cilvēki, kuri vienmēr skaļāk gribēs uzsvērt savu viedokli.
Savā mūžā līdzīgu situāciju jau reiz pārdzīvoju 70. gadu vidū, kad tika apvienoti bijušā Krimuldas pagasta trīs kolhozi. Īsta miera tur nebija vismaz gadus piecus, varbūt pat desmit. Man nešķiet, ka Lēdurga pēkšņi ir kļuvusi par nomali. Domes finansiāli atbalstīta kultūras dzīve tur ir pat aktīvāka nekā Raganā. Pašlaik ir izsludināts iepirkums Lēdurgas bērnudārza un mākslas skolas siltināšanai. Tur tiek uzturēts tāds kultūras nams, kāda nav nekur citur Pierīgā. Tāpēc viena lieta ir visu kritizēt, bet pavisam cita – paskatīties kas notiek realitātē.
Protams, es nenoliedzu, ka arī Lēdurgā vai Inciemā ir cilvēki, kuriem dzīvē tik labi neiet veselības dēļ vai tāpēc, ka aizgāja pensijā 90. gadu vidū, kad tika likvidēti kolhozi un vēlākajos gados algas pieauga ļoti maz. Tagad tas atspēlējas uz pensiju, un viņiem ir jāpalīdz.
– Pierīgas novadu vadītāji kritizē topošo likumu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda darbību. Kāds ir jūsu viedoklis?
– Ja likums tiks pieņemts, mūsu dzīvē daudz nekas nemainīsies, jo esam starp tām pašvaldībām, kuras no fonda saņem nelielas dotācijas. Skaidrs, ka nauda no bagātākajām pašvaldībām ir jāņem. Pat mēs šeit, Krimuldas novadā, esam daudz labākā situācijā nekā pašvaldības kaut kur Alūksnes pusē. Mūsu iespējas ir un būs daudz lielākas. Mums pat ceļš līdz galvaspilsētai izmaksā daudz mazāk nekā viņiem. Nemaz nerunāsim par Mārupi, kur līdz Rīgai, kur nauda aug burtiski uz katra ķieģeļa, var aiziet ar kājām.
Pamēģiniet kaut kur tālumā izsludināt konkursu kāda darba veikšanai. Tas atgādinās saucēja balsi tuksnesī. Protams, naudas sadalei jānotiek saprāta robežās.
– Pirms gada ap Raganas vārdu sacēlās jezga, jo, spekulējot ar vārdu "buršanās", tika pievērsta uzmanība gaidāmajiem novada svētkiem. Vai vēsture atkārtosies?
– Te, manuprāt, ir jānodala divas lietas. Raganas tēls kā simbols, protams, var kalpot novada atpazīstamībai, bet tā ir tikai simbolika, mūsu iedomu tēls, ar ko var paspēlēties. Tomēr jāatceras, ka visi cilvēki nedomā vienādi.
Mums, kas Raganā dzīvo jau paaudžu paaudzēs, vietvārds "Ragana" nekādi neskaitās ar buršanos vai tamlīdzīgām lietām. Tas ir tikai vietvārds. Un galu galā mēs dzīvojam Krimuldas novadā un par sava novada labo slavu esam rūpējušies un rūpēsimies.
– Vai esat pārliecināts, ka, atgriežoties domes priekšsēdētāja amatā, atkal iekāpsiet tajā pašā upē?
– Negribu sacīt, ka, ilgus gadus esot domes priekšsēdētāja amatā, esmu iemantojis biezu ādu, bet labāk izprast dzīvi un redzēt, kur ir tās patiesās vērtības, gan esmu iemācījies. Arī to saprotu, ka brieduma gados ar prātu var panākt to pašu, ko jaunībā ar enerģisku darbošanos.
Pēc aiziešanas no domes priekšsēdētāja amata man ir bijusi noderīga pauze, kad varēju ievilkt elpu un daudz ko pārvērtēt. Domājot par pirmo domes priekšsēdētāja amata laiku, droši varu skatīties cilvēkiem acīs, un man ir žēl to cilvēku, kuri nevar paskatīties acīs man.
Par ko es rūpēšos turpmāko laiku? Negribu runāt par kaut kādām īpašām prioritātēm, jo ar visu jātiek galā – ar vajadzībām skolai, kultūras namam, sociālajiem jautājumiem. Viens gan ir skaidrs – rūpīgi jāseko līdzi tam, kā tiek tērēta budžeta nauda, skatoties, lai par to pašu vēlāk nav jāmaksā vēlreiz.
Un vēl es gribu, lai cilvēki uzticētos tam, ko dara pašvaldība, jo visi taču strādājam novada labā.
