Sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" viņš stāsta, ka no ropažniekiem viņam nekas nav slēpjams un viņa kabineta durvis vienmēr ir vaļā, vienalga – vai kāda liksta, kas jārisina, vai kāda ideja, kas jārealizē. Sarunu sākam ar pārpratuma novēršanu saistībā ar Z. Blaua amatpersonas deklarācijā norādīto dāvinājumu 183 tūkstošu eiro apmērā.
– Jūsu deklarācijā pārprotami norādīts, ka pagājušajā gadā esat saņēmis 183,2 tūkstošu eiro dāvinājumu. Tur minēts "Dāvinājums, ir uzdāvināta nauda". Kā tad īsti ir – jūs dāvinājāt vai saņēmāt tādu summu?
– Portāla "Aprinķis.lv" rakstā ar lieliem burtiem bija rakstīts, ka man ir uzdāvināta nauda, tomēr gribu teikt, ka gluži tā tas nav. Patiesībā ir otrādi – 183,2 tūkstošus eiro uzdāvināju es, nevis kāds man. Tā bija labdarība. Esmu vairākkārt teicis – ja cilvēkiem ir kādi jautājumi, lai nerunā kaut ko pa kaktiem, bet nāk un pajautā. Es visu izstāstīšu.
– Tāpat deklarācijā esat norādījis, ka pērn esat guvis 283,2 tūkstošus eiro lielus ieņēmumus, pārdodot zemi uzņēmumam SIA "Technology Park "Ropaži"". Kas tas par uzņēmumu, un kāda ir jūsu saistība?
– Uzņēmumam SIA "Technology Park "Ropaži"" pērn pārdevu sev piederošu zemes gabalu Bajāros. Tā arī ir visa saistība. Šis uzņēmums novadā plāno attīstīt ražošanu. Bet neko sīkāk par šīs kompānijas plāniem attiecībā uz Ropažiem es vēl nevaru atklāt. Tas nebūtu korekti. Vienīgais, ko varu teikt, – ropažnieki var cerēt uz jaunām darbavietām.
Savukārt attiecībā uz zemes gabalu, ko ieguvu savā īpašumā pagājušajā gadā, varu apliecināt, ka neko no jauna neesmu iegādājies. Divus hektārus zemes un vienu piekto daļu no divistabu dzīvokļa es mantoju no mātes.
– Nupat pieņemts jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums. Pierīgā to kritizē, jo jaunā kārtība nesekmēs reģionu attīstību. Kā jauno likumu vērtē Ropažos, un kā tas ietekmēs novadu?
– Domāju, ka jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums ir labs, lai gan steidzamības kārtā to nevajadzēja skatīt. Piekrītu Latvijas Pašvaldību savienības nostājai, ka pie jaunās finanšu izlīdzināšanas sistēmas vajadzēja vairāk piestrādāt. Varbūt tad rastos labāki risinājumi, lai citu Pierīgas novadu, piemēram, Mārupes un Garkalnes pašvaldību ieņēmumi nesamazinātos. Bet mēs, Ropažu novads, sūdzēties nevaram. Pēc Latvijas Pašvaldību savienības aprēķiniem, pašvaldības ieņēmumi līdz ar jauno modeli varētu palielināties par 7,7 % jeb vairāk nekā 300 tūkstošiem eiro.
– Vai iespējams izveidot tādu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, lai visi būtu apmierināti, tostarp kaimiņu novadi – donorpašvaldības?
– Pašvaldības, kuras, tā teikt, pelna vairāk, ar saviem nodokļu ieņēmumiem negrib dalīties. Bet novadi, kuriem tik lielu nodokļu ieņēmumu nav, par papildu finansējumu priecājas. Visiem pa prātam nekad neizdarīsi. Es domāju, ka sistēma, kurā turīgais atbalsta trūcīgāko, ir viens no optimālākajiem šībrīža variantiem, lai attīstītos uzņēmējdarbība.
– Teicāt, ka Ropažu novads iegūs nedaudz virs 300 tūkstošiem eiro. Ko ar šo naudu varēs paveikt?
– Protams, ir daudz dažādu darbu, ko gribam paveikt. Jau šogad Zaķumuižā pabeidzām renovēt skolu, jūlijā pabeigsim bērnudārza jauno piebūvi. Esam sākuši strādāt pie Ropažu vidusskolas projekta. Gribam skolu pārbūvēt, paplašināt stadionu, lai arī Ropažos varētu rīkot lielāka mēroga sacensības, ko pašlaik stadionā noorganizēt nevar. Ja viss būs labi un ja Dievs dos, nākamgad varēsim sākt skolas un stadiona pārbūvi.
– Kādēļ nepieciešama vidusskolas paplašināšana, ja demogrāfijas rādītāji visā Latvijā, tostarp Ropažos, ir gaužām slikti?
– Pirmkārt, skolu Ropažos uzcēla 1935. gadā un telpas vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Kabineti ir jāpadara modernāki, jāizveido atbilstoši aprīkotas klases darbmācības stundām. Otrkārt, iedzīvotāju skaits novadā lēnām aug, tāpēc domājam, ka bērni mums būs. Mums ir augstas klases pedagogi, un mācības notiek atbilstoši prasībām. Ceram, ka ar modernu, jaunu skolu izdosies piesaistīt vairāk audzēkņu. Arī tos, kurus mums diemžēl atņem netālu esošās Rīgas skolas.
– Arvien vairāk cilvēku, sevišķi rīdzinieki, pēdējā laikā pārvācas uz dzīvi Pierīgā, vai līdzīgas tendences ir vērojamas arī Ropažos?
– Ja kāds dzīvoklis Ropažu novadā tiek izlikts pārdošanā, tad to drīz vien kāds arī iegādājas. Ropažiem piemīt lauku burvība, kas saista tos, kas pēc Rīgas burzmas alkst klusuma un miera. Arī man Ropažos patīk daba. Vakaros pēc saspringtas darba dienas es dodos pļavā pie savām bitēm.
– Cik vērojams, novadnieki, īpaši ciemu iedzīvotāji, ir ļoti aktīvi – uz māju siltināšanu nav jāskubina. Kā izdodas to panākt?
– Jā, Zaķumuiža ir nosiltināta, tagad sāksim Silakrogā siltināt. Man ir žēl, ka iepriekšējos gados iedzīvotāji nebija tik aktīvi citos ciemos un neizmantoja iespēju, kad pusi no renovācijas izmaksām sedza Eiropas Savienība. Tagad, nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā, ēku siltināšanai būs tikai 35 % atbalsta. Pašvaldība caur savām kapitālsabiedrībām jeb namu apsaimniekošanas uzņēmumiem sapulcēs cenšas iedzīvotājus uz to mudināt, taču mums iet visādi. Ir cilvēki, kas redz, ka siltināšanai ir efekts. Savukārt citi to saprot, bet nevar atļauties. Daudziem arī ir aizdomas, ka būvnieki, kas veiks renovāciju, viņus piekrāps.
– Tāpat, veidojot dažādas biedrības, ropažnieki labprāt iesaistās novada sabiedriskajā dzīvē un mīl sarīkot svētkus sev un citiem.
– Biedrības pie mums ir aktīvas. Iedzīvotāji līdzdarbojas, nāk gan ar kritiku, gan ar savām idejām. Pašvaldība vienmēr ir gatava atbalstīt un palīdzēt. Piemēram, šogad pirmo gadu organizējām iedzīvotāju iniciatīvu forumu, kur pašvaldība piešķīra desmit tūkstošus eiro pašu iedzīvotāju ieceru realizēšanai. Ja novadniekiem būs daudz ideju, domāsim, kā šādu projektu vairāk atbalstīt arī nākamgad.
– Šogad augustā Ropažiem ir apaļa jubileja. Kā svinēsiet?
– Jā, 22. augustā mēs svinēsim Ropažu 810. dzimšanas dienu. Plāni ir lieli. Lielākais akcents būs uz viduslaikiem, jo pirmo reizi Ropaži minēti jau Livonijas hronikā. Būs gan īsta viduslaiku zupa, gan viduslaiku tērpi un cīņas, gan zirgu šovs, gan kārtīga zaļumballe. Turklāt ļoti labi, ka svētku organizēšanā iesaistās arī iedzīvotāji – to plānošana notika kopā ar novada aktīvajiem iedzīvotājiem. Tāpat arī Jāņus esam paredzējuši lustīgi nolīgot. Būs teātra izrāde "Īsa pamācība mīlēšanā", kurā piedalīsies Nacionālā un Dailes teātra aktieri, kā arī mūsu pašu pašdarbnieki. Ropažnieki prot kopā gan strādāt, gan svinēt svētkus.