– Paredzams, ka Saeima 4. jūnijā lems par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli galīgajā lasījumā. Ko likuma stāšanās spēkā nozīmēs Ķekavas novadam?
– Pašvaldību savienībā apvienojušās vairāk nekā 100 pašvaldības. Lielākā daļa no tām finanšu ziņā būs ieguvējas, bet zaudētājas būs atsevišķas pašvaldības, kurām finanšu slogs vēl vairāk palielināsies. Tas notiks, ja likums tiks pieņemts. Starp tā sauktajām donorpašvaldībām ir arī Ķekavas novads. Ja šobrīd pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā mēs iemaksājam divus miljonus eiro, turpmāk tie būs vismaz trīs miljoni.
Šobrīd tiek spriests arī par jauno pedagogu algas modeli. Pēc būtības ir labi, ja tiek aizstāvētas pedagogu intereses, tomēr valdībai vajadzētu ņemt vērā, cik tas prasīs no pašvaldības budžeta, un mums ir jāsaprot, no kā turpmāk būs jāatsakās. Arī šie izdevumi mums var prasīt vēl vairāk nekā miljonu eiro.
Ja pieskaitīsim klāt papildu miljonu, kas jāiemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, redzam, ka līdzekļi, ko mēs varētu atļauties tērēt novada attīstībai, jau ir būtiski sarukuši. Turklāt pašvaldībām tiek uzliktas arvien jaunas funkcijas, piemēram, nodrošināt bērnus ar vietām pirmsskolas bērnu iestādēs no pusotra gada vecuma, papildu līdzekļus tam nepiešķirot.
Vajadzētu būt tā: ja pašvaldībā ir vairāk bērnu, lai pieaugot viņi nepamestu novadu, mazākām vajadzētu būt iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Bet šobrīd jaunajā likumprojektā koeficients, kas nosaka atvēlamās naudas daudzumu gan bērniem līdz sešu gadu vecumam, gan grupā, kurā ir jaunieši līdz 18 gadu vecumam, ir samazināts.
Cilvēki, kuri izvēlējušies mūsu novadu par savu dzīvesvietu, ir pētījuši pašvaldības attīstības plānus un rēķinājušies ar garantijām kvalitatīviem dzīves apstākļiem. Taču, ja finanšu situācija mainīsies, tas atsauksies arī uz viņu dzīves kvalitāti, jo līdzšinējo dzīves līmeni būs finansiāli grūtāk nodrošināt. Ceru, ka tā nav kāda man nezināma tālākejoša plāna daļa, kura mērķis ir Ķekavas pievienošana Rīgai.
– Vēlēšanās uzbūvēt modernu stadionu neliecina, ka budžeta josta jau ir savilkta...
– 2012. gadā Ķekavas novadā bija 22 118 deklarēto iedzīvotāju, pērn – 22 778, bet šeit dzīvo arī cilvēki, kas novadā nav deklarējušies. Ķekavu par dzīvesvietu izvēlas jaunās ģimenes, saskatot iespēju sūtīt bērnu mūsu pirmsskolas izglītības iestādēs vai izmantot aukļu dienestu un rēķinoties ar labu izglītības kvalitāti skolās. Tāpēc pašlaik mūsu lielākā būve ir Ķekavas sākumskolas trešā kārta. Visi tie bērni, kuri pašlaik apmeklē bērnudārzu, drīz vien ies skolā. Pašā Ķekavā vien jau ir četras pirmās klases, bet novadā – kopā 11, kurās mācās vairāk nekā 200 skolēnu. Skolas būvniecība finansiālā ziņā gulstas tikai un vienīgi uz pašvaldības pleciem. Tas pats attiecas arī uz bērnudārziem.
Ja runa ir par vidusskolas pastāvēšanu tiešā Rīgas tuvuma dēļ, iepriekšējos gados šāds jautājums bija aktuāls. Taču pašvaldība ir ieinteresēta, lai vidusskola novadā tiktu saglabāta. Tāpēc tagad pastāv stipendiju sistēma vidusskolēniem, un viņiem lietošanā tiek piešķirts planšetdators, bet par labiem sasniegumiem mācībās tiek piešķirtas naudas balvas. Vidusskolēnu skaits šogad ir pieaudzis, un viņiem ir lielāka motivācija mācīties.
Pieminētais jaunais stadions būs vieta ne tikai sporta, bet arī novada kultūras pasākumu rīkošanai, kurus nespēja uzņemt vecā estrāde.
– Ķekavas novada dome ir atbalstījusi grāmatu par novada vēsturi izdošanu. Vai šie tēriņi ir attaisnojušies?
– Jau 2016. gada septembrī apritēs 100 gadu, kopš Pirmā pasaules kara Austrumu frontē – Nāvessalā – tika pielietotas indīgās gāzes. Šogad paiet 100 gadu, kopš ķīmiskie ieroči tika izmantoti Rietumu frontē, un man bija tas gods kopā ar Beļģijas karali apmeklēt šim vēstures notikumam veltītu atceres pasākumus Iprā, Beļģijā. Flāmiem, kuri, tāpat kā latvieši, ir salīdzinoši neliela tauta, šie notikumi ir labā atmiņā.
Mūsdienās daudziem jau vairs nav priekšstata, kādas tad patiesībā bija kara šausmas un cik tālu cilvēki var aiziet savā ārprātā. Pērn sadarbībā ar kara vēsturnieku, pulkvedi Jāni Hartmani, kura grāmatas izdošanu atbalstījām, atklājām, ka Ķekavas novadā ir notikušas ne tikai kaujas Nāvessalā, bet latviešu strēlnieki pie Plakanciema ir uzvarējuši savā pirmajā kaujā. Tur jau Lāčplēša dienā plānojam atklāt piemiņas zīmi.
Arī tiem iedzīvotājiem, kuri ienākuši Ķekavas novadā, ir svarīgi zināt, kas te reiz bijis. Vienam otram tas ir liels atklājums, uzzinot, ka gar viņa māju kādreiz ir gājis kara ceļš, soļojuši karavīri, braukuši tanki un kāpēc veco māju sienās joprojām atrodamas ložu pēdas un arvien tiek uzieti jauni karavīru apbedījumi.
– Emocionālās saites ar novadu, protams, ir svarīgas, taču vēl svarīgākas ir darbavietas. Kā veicas ar to radīšanu?
– Skaidrs, ka pašvaldībai ir interese, lai šeit ienāktu uzņēmēji un tiktu radītas jaunas darbavietas un būtu nodarbināti tieši vietējie iedzīvotāji. Taču šo jautājumu jāskata no pašvaldības finanšu un kopējā valsts nodokļu sistēmas skatupunkta, proti, ir situācijas, kad tiek radītas salīdzinoši nelielas ražotnes ar pieticīgu nodarbināto skaitu. Ja uz šādu uzņēmumu, kurā nav vairāk kā desmit strādājošo, pa ielu, kas jāuztur pašvaldībai, regulāri brauc smagā tehnika, tad iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa un nekustamā īpašuma nodoklis, kas ienāk pašvaldības kasē, nenosedz pat tos izdevumus, kas nepieciešami ceļa uzturēšanai.
Tāda situācija ir visās pašvaldībās Latvijā. Situācija mainītos, ja daļa uzņēmumu ienākuma nodokļu naudas tiktu novirzīta pašvaldībai. Šādu mehānismu atbalsta arī paši uzņēmēji, savu viedokli paužot dažādās tikšanās reizēs. Tad arī pašvaldība būtu ieinteresētāka būvēt ceļus un citu infrastruktūru, šādi piesaistot uzņēmējus. Tāpēc, kad dzirdu aicinājumus piesaistīt investorus, saprotu, ka valsts mērogā viss ir kārtībā, bet tā ne gluži ir no pašvaldību budžeta skatupunkta.
Labāks risinājums būtu tāds, ka daļa no uzņēmuma ienākuma nodokļiem tiktu novirzīta pašvaldībai ar mērķi infrastruktūras uzlabošanai. Tas tad arī būtu viens no mehānismiem, kas veicinātu arī ražošanas attīstību. Šobrīd galvenais, kas veido pašvaldības budžetu, ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Protams, varam runāt par saistītajiem pakalpojumiem, ēdināšanu vai kaut ko tādu, bet tas nav tik nozīmīgi. No otras puses – ja uzbūvēsim jauno sākumskolu un stadionu, ja turpināsies tādi pasākumi kā Ķekavas velomaratons maijā, ja uzņems apgriezienus rokfestivāls Klaņģu kalnā, tad attīsies arī šī joma.
– Ko pats tīri cilvēciski esat ieguvis, darbojoties novada vadītāja amatā?
– Ir iepazīti cilvēki, esmu apmeklējis Saeimas komisijas un redzējis, kā tās strādā. Divas reizes pie mums ir bijusi Valsts kontrole. Arī tā bija sava veida dzīves skola, kas palīdzēja pilnveidot pašvaldības darbu. Bet galvenais jau ir gandarījums, ka novadā varu izdarīt kaut ko paliekošu.
Iedzīvotāji gan reizēm iedomājas, ka pašvaldība var visu. Taču tā tas nav, jo esam iegrožoti likumos un normās, ko vēl labāk sapratām pēc Valsts kontroles vizītes. Tāpēc arī pēc budžeta apstiprināšanas iedzīvotājiem skaidrojam, ko un kāpēc mēs gribam darīt, kur un kā novirzīsim finanšu līdzekļus, atgādinām, ka arī novada iedzīvotājiem ir gan tiesības, gan pienākumi, piemēram, mudinām dibināt namu apsaimniekošanas biedrības.
