LPS vadītājs Andris Jaunsleinis žurnālistiem norādīja, ka jaunā PFI modeļa likumprojekts skatīšanai Saeimā tiek virzīts pārāk strauji. Novados uzskata, ka jaunais likumprojekts ir jāskata trijos lasījumos, jo tā ir "būtiska lieta".
Vienlaikus viņš sacīja, ka pašvaldību vadītāju domas par jauno PFI modeli daloties. Diskusijas bijušas spraigas, jo jaunais modelis pašvaldības skar dažādi. "Pēc jaunā modeļa sanāk, ka dotāciju nesaņem tikai viena bagātākā pašvaldībā, bet pārējās saņem," stāstīja A. Jaunsleinis. LPS piedāvā, ka no bagātāko pašvaldību budžetiem netiek izņemts vairāk kā 20 % no aprēķiniem.
A. Jaunsleinis arī pauda viedokli, ka valsts attīstības labad valsts budžeta ieguldījumam pašvaldību finanšu izlīdzināšanā būtu jābūt līdzīgam pašvaldību ieguldītajam, tas ir, ja vienu eiro iegulda pašvaldības, tad viens eiro būtu jāiegulda arī valstij.
Savukārt ilggadējais Mālpils novada pašvaldības vadītājas Aleksandrs Lielmežs portālam "Aprinķis.lv" norādīja, ka esošais PFI modelis jau sen bija sevi izsmēlis, jo tas vairs nenodrošināja visām pašvaldībām pietiekamus finanšu resursus funkciju izpildei. Pēc viņa teiktā, pārmaiņas bija nepieciešamas, taču viennozīmīgi pateikt, vai jaunā kārtība būs labāka par iepriekšējo, nevar.
"Protams, ka jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma bija nepieciešama. Tomēr, vai esošā kārtība būs labāka vai sliktāka par iepriekšējo, pagaidām ir grūti spriest. No vienas puses, jaunais PFI modelis pašvaldību ienākumus izlīdzinās vairāk nekā pašreizējais, bet, no otras puses, Pierīgas pašvaldības atkal ir apbižotas," sacīja A. Lielmežs.
Pēc viņa teiktā, Pierīga jau līdz šim gadu no gada pašvaldību PFI fondā mazāk turīgu novadu stutēšanai iemaksāja prāvas summas. Pat vairākus miljonus eiro. Turklāt no viņa teiktā izriet, ka lieli ieguvēji no izlīdzināšanas modeļu maiņas Pierīgas novadi nebūs arī turpmāk, ņemot vērā, ka valdība finanšu izlīdzināšanas negatīvās sekas grasās kompensēt tikai vienu gadu, proti, nākamgad.
"Paldies Dievam, jaunais PFI modelis Mālpili stipri neietekmēs, bet vairākus citus Pierīgas novadus tas piespiedīs vairāk dalīties ar citiem. Sanāk, ka vidēji Pierīgas pašvaldību vērtētie ieņēmumi, no kuriem tiks aprēķināta summa, kas būs jāiemaksā trūcīgo novadu atbalstam, pieaugs par 10 %," norāda A. Lielmežs.
Mālpils novada pašvaldības vadītājs Pierīgu aizstāv, jo uzskata, ka nav pareizi jaunajā modelī 60 % pašvaldības ieņēmumu pakļaut izlīdzināšanai un atstāt novadu rīcībā vien 40 % vērtēto ieņēmumu.
"Es vienmēr esmu aizstāvējis Pierīgu, un, manuprāt, šāds proporcionāls finanšu sadalījums nav taisnīgs. Būtībā Pierīga ir vienīgā vieta Latvijā, kur gadu no gada aug iedzīvotāju skaits un rodas arvien jaunas vajadzības, piemēram, jāceļ jaunas skolas un bērnudārzi. Atstājot pašvaldību rīcībā vien 40 % ieņēmumu, ar kuriem varēs rēķināties un brīvi rīkoties, tiks bremzēta Pierīgas novadu attīstība. Turklāt uz šo aspektu ir norādījusi arī profesore Raita Karnīte, kas ir ekonomikas zinātņu doktore un strādājusi pie iepriekšējā PFI modeļa. Viņa saka, ka, lai gan šajā piedāvājumā ir redzama matemātiskā jēga un loģika, nekāda ekonomiskā pamatojuma tam nav," teic A. Lielmežs.
Vienlaikus jānorāda, ka jauno PFI fonda modeli, kurš noteiks, kas un cik daudz veiks iemaksas trūcīgo novadu atbalstam, rūpīgi vērtējuši arī LPS eksperti. LPS aplēses liecina, ka modeļa maiņa radīs lielākas vai mazākas izmaiņas visos pašvaldību ieņēmumos. Bet būtībā skaidrs ir viens – bagātajām pašvaldībām PFI fondā būs jāmaksā vairāk un arī pašas nabagākās vietvaras turpmāk vairs nevarēs dzīvot tik labi kā senāk, kad finanšu nepieciešamība visā pilnībā tika nodrošināta ar dotāciju palīdzību.
Salīdzinot FM pašvaldībām izsūtīto provizorisko pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu 2016. gadam ar 2015. gada spēkā esošo aprēķinu, redzams, ka lielākais izlīdzināto ieņēmumu samazinājums Latvijā un Pierīgā vērojams Garkalnes un Babītes novadam. Proti, Garkalnes novada ieņēmumi, ar kuriem brīvi varēs rīkoties, saruks par 12 % jeb 967 tūkstošiem eiro, bet Babītes vērtētie ieņēmumi samazināsies par 8,1 % jeb 721 tūkstoti eiro.
Tāpat izlīdzināto ieņēmumu samazinājums skars arī vairākus citus novadus Pierīgā. Proti, Mārupes novada ieņēmumi pēc finanšu izlīdzināšanas saruks par 4,3 %, Carnikavas novada ieņēmumi samazināsies par 3,7 %, Saulkrastu novada ieņēmumi būs par 3,1 % mazāki, Stopiņu par 1,5 %, bet Ikšķile un Ķekava zaudēs 1,2 % ieņēmumu.
Savukārt lielākais izlīdzināto ieņēmumu pieaugums Pierīgā prognozēts Krimuldas novadam, jo pēc finanšu izlīdzināšanas naudas apmērs, ar kuru pašvaldība varēs brīvi rīkoties, palielināsies par 10,6 % jeb 324 tūkstošiem eiro. Tāpat izlīdzinātie ieņēmumi par 8 % augs Mālpils un Baldones novadiem, bet Ropažu novada ieņēmumi palielināsies par 7,7 %. Savukārt Inčukalna un Sējas novadu izlīdzināto ieņēmumu bāze augs vidēji par 6 %, Siguldas novada – par 4,3 %, savukārt Olainei un Salaspilij vērtētie ieņēmumi pieaugs vidēji par 1–2 %.
Jau zināms, ka FM sagatavojusi jaunu PFI modeli, kas novērsīs līdzšinējās nepilnības un mudinās pašvaldības būt ekonomiski aktīvām. Turklāt tas jau atzinīgi novērtēts valdības koalīcijā, kā arī vairākās pašvaldībās, galvenokārt lielajās pilsētās. Savukārt vairāki Pierīgas novadi ar jauno finanšu izlīdzināšanas kārtību ir nemierā.
Līdz šim galvenais kritērijs PFI bija pašvaldību finanšu nepieciešamība (lielums, kas nodrošināja to, ka pašvaldību iemaksas un valsts budžeta dotācija iznākumā veidoja kopējās dotācijas pašvaldībām). Taču tagad vietvaras vairs netiks dalītas republikas pilsētās un novados, un pašvaldību savstarpējās iemaksas un dotācijas tiks rēķinātas, vadoties no pašvaldību vidējiem vērtētiem ieņēmumiem uz vienu nosacīto iedzīvotāju. Tieši šis termins – "nosacītais iedzīvotājs" – jaunajā modelī ieviests kā jaunums un uz tā balstās jaunā PFI sistēma.
Vienlaikus pēc citiem principiem tiks arī sadalīta valsts budžeta dotācija – katru gadu tiks noteikta bagātākā pašvaldība, un tām pašvaldībām, kas šajā rangā būs augšgalā, dotācija būs mazāka. Jo tālāk pašvaldība atradīsies no "bagāto gala", jo šī dotācija būs lielāka.
Plānots, ka likumprojekts par jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu pirmajā lasījumā tiks izskatīts 23. aprīļa Saeimas sēdē. Savukārt to galīgajā lasījumā iecerēts pieņemt līdz 4. jūnijam, lai jaunā PFI sistēma stātos spēkā jau nākamā gada 1. janvārī.