Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Sava vieta gan augiem, gan apmeklētājiem

NBD oranžēriju augu nodaļas vadītāja bioloģe Zane Purne stāsta, ka oranžērijas augu kolekcija veidota jau kopš 1956. gada, kad tika dibināts botāniskais dārzs.

"Ja botāniskā dārza oranžērijā ir vairāk par 70 dzimtām, tad tā ir bagāta. Mūsu kolekcijā ir 115 dzimtu un 412 ģinšu pārstāvju. Agrāk tie vairākos stāvos bija iespiesti 300 kvadrātmetru siltumnīcā un pamatā auga podiņos, un apmeklētājiem grūti pamanāmi. Jaunās oranžērijas platība aizņem 1500 kvadrātmetru, un ne tikai katram augam, bet arī to vērotājiem ir sava vieta, no kuras priecāties par augu un ziedu krāšņumu. Tiesa, līdz mūžamežu gaisotnei vēl būs jāpagaida daži gadi, kamēr visi augi labi iedzīvosies jaunajās mājās."

Četru mēnešu laikā – kopš pagājušā gada 1. decembra – augi no vecās siltumnīcas ir pārceļojuši uz jauno oranžēriju un izvietoti četrās nosacītās mājās. Katrā no tām ir savs klimats – temperatūra, apgaismojums un gaisa mitrums. Piemēram, tropu mājā, kur augiem nav miera perioda, cauru gadu gaisa temperatūra ir +25 grādi un gaisa mitrums ap 80 procentiem. Silto subtropu mājā, kurā ir augi ar ne pārāk izteiktu miera periodu, temperatūra tiks uzturēta no +16 līdz +20 grādiem. Vēso subtropu mājā, kurā varēs aplūkot augus, kam ziemas periodā ir vajadzīga atpūta, gaisa temperatūra ziemā būs no +8 līdz +10 grādiem.

Katrā mājā ir sava augsne ar savu skābumu un minerālu sastāvu. Kaktusiem, piemēram, ir velēnu zeme ar grants piemaisījumu, maz trūdzemes.

Šeit ir vislielākā un visplašākā kaktusu un sukulentu māja, jo NBD ir Baltijas valstīs vislielākā to kolekcija. Kaktusu un sukulentu kolekcija ir sadalīta divās daļās: vienā pusē sagrupētas no Amerikas nākušās agaves, adatainie kaktusi, eševērijas, periskijas, eonijas. Otrā pusē ir izvietoti Āfrikas augi – alojes, gastērijas, dudlejas, havortijas, krasulas ar vairāk nekā 60 dažādībām, ieskaitot naudas koku, eiforbijas, nolinas un kalanhojas.

Atsevišķā telpā atrodas bonsai augi. "Ar bonsai audzēšanu nodarbojamies astoto gadu. Esam tos paši izaudzējuši no sēklām vai spraudenīšiem, nevis iepirkuši jau 50 gadus vecus," teic bioloģe.

Ziedi dienā un naktī

"NBD oranžērijas kolekcijā ir mēness kaktusi, kuri uzplaukst ap pusnakti un zieds aizveras tad, kad aust saule. To ziedi ir no 20 līdz 25 centimetrus lieli un smaržo. Mēness kaktusi neatgādina tradicionālos apaļos kaktusus, bet ir līdzīgi čūskām. Tagad podiem, kuros tie aug, ir iekārtots speciāls stabs. Ar laiku stabs ieaugs kaktusos un, kad tie uzziedēs, skats būs ļoti jauks," bilst Z. Purne.

Runājot par ziedēšanu, viņa piebilst, ka zied ne tikai kaktusi. Piemēram, uzziedējis arī avokado koks, kas nebrīvē notiek ļoti reti, un psīdija.

"Pēdējās vasaras ir bijušas ļoti saulainas, un šis nosacījums ir ietekmējis augu izturēšanos. Jau ir redzams, ka agaves zieds, kas arī nebrīvē ir reti vērojams, būs desmit reizes garāks par pašu agavi. Mums parasti vaicā: vai pēc ziedēšanas varēsim dzert tekilu? Dabiskā vidē ziedu, kad tas vēl nav uzziedējis, nocērt, jo tajā koncentrējas liels daudzums šūnsulas, kuru tad arī izmanto tekilas ražošanai, bet mūsu uzdevums ir audzēt augus, nevis no tiem ražot tekilu," smejas oranžērijas augu nodaļas vadītāja.

NBD oranžērijas kolekcijā ir eksotiskie augļaugi, kas ražo augļus siltumnīcā, bet var ražot arī mājās – vīģes, psīdijas, citroni, greipfrūti, feihojas, eriobotrijas. "Mums ir arī dažādu šķirņu banāni. Taču mēs nekad nepaliksim par augļu un ogu tirgotājiem. Tirgojam, ja, piemēram, uzdīgst piecas no cita botāniskā dārza iegūtas kāda auga sēklas, bet mūsu kolekcijā ir nepieciešams tikai viens augs. Protams, roka neceļas mest pārējo laukā. Un, tā kā katru mēnesi no aprīļa līdz novembrim NBD ir gadatirgi, tad tur šos kolekcijām pāri palikušos augus iztirgojam."

Ideja tika lolota 25 gadus

Oranžēriju augu nodaļas vadītāja stāsta, ka doma par jaunām siltumnīcām dzimusi jau vismaz pirms gadsimta ceturkšņa.

"Izdomāt jau var visu ko, taču ir nepieciešami veidi un līdzekļi, kā pie mērķa nonākt. Sapņa piepildījumam tuvoties ļāva gan NBD vadības maiņa, gan pāriešana Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā, gan iespēja piekļūt Eiropas Reģionālās attīstības fondu līdzekļiem. Pa vidu bija arī 90. gadi un krīzes posms.

Vīzijas bija fantastiskas, bet visu diemžēl izšķir nauda. Taču tagad mums ir modernām tehnoloģijām aprīkota siltumnīca, kādu var redzēt arī, piemēram, Getliņos, kur tādā pašā stikla mājā tiek audzēti tomāti. Mums vairs, piemēram, ar rokām nav jāver vaļā logi, ir ekrāni, kas pasargā augus no pavasara saules. Ir arī siltuma taupīšanas ekrāni, kas aizveras, kad laukā temperatūra pazeminās. Ir sava meteoroloģiskā stacija un dators, kas pasaka priekšā, no kuras puses ir vējš un kurā pusē oranžērijai jāatver logi. Tas ļauj daudz vairāk laika veltīt mūsu tiešajam darbam – augu dzīves pētīšanai."