Kopš 2014. gada oktobra viņš ir pašvaldības policijas priekšnieks un sauc sevi par īstu ropažnieku.
Visiem draugs nebūsi
D. Veličko: Esmu daudz domājis, vai ir viegli darīt savu darbu, ja visi apkārtējie tevi no mazām dienām pazīst. Dzīvē man ir divi īsti draugi, bet novadā pazīstu daudzus. Kopā ar citiem novadniekiem spēlēju futbolu, un nesen Rīgas atklātā čempionāta 3. līgā ieguvām otro vietu.
Tas tā nav, ka neceltos roka administratīvi sodīt kādu paziņu. Pirmkārt, ne jau vienmēr, kad administratīvais sods formāli pienākas, tas tiek uzlikts. Parasti jau policisti ar cilvēku vienmēr aprunājas, dod iespēju padomāt un novērst pārkāpumu. Ja vainīgais šos aizrādījumus neņem vērā un nākamo reizi dara to pašu, tad gan pelnītais sods tiek uzlikts neatkarīgi no tā, vai es pārkāpēju pazīstu vai ne. Cilvēki paši taču arī apzinās, ka viņi ir brīdināti, ka viņiem ir stāstīts, ko drīkst darīt, ko nedrīkst, tāpēc dusmoties uz policistu galīgi nav iemesla.
No otras puses, policijai nelabvēļu pietiks vienmēr, jo kuram gan patīk, ja viņam aizrāda, piemēram, liek sakopt teritoriju. Vēl vairāk nepatīk, ja par vērā neņemto aizrādījumu ir jāmaksā sods. Tie, kam šādi sodi jāmaksā atkārtoti, nekad nebūs pašvaldības policijas draugi.
"Pastāvīgo klientu" skaits nemainās
– Iedzīvotāju kopējais skaits novadā – apmēram septiņi tūkstoši – ir gandrīz nemainīgs. Protams, no policijas viedokļa, labāk būtu, ja šie septiņi tūkstoši dzīvotu kompakti, nevis pa pusotram tūkstotim dažādās vietās – Ropažos, Zaķumuižā, Muceniekos, Tumšupē, Silakrogā un citur –, jo mēs vienlaikus nevaram pārskatīt visu teritoriju, un iedzīvotāji ne vienmēr ikdienā redz mūs.
Tajās reizēs, kad saņemam izsaukumus, redzams, ka parasti trokšņa pamatā ir alkoholisko dzērienu lietošana. Ģimenes skandāli rodas, ja kāds ģimenes loceklis sadzēries apdraud savu ģimeni un bieži arī pats sevi. Mums zvana gan paši skandālā iesaistītie, gan kaimiņi, ja aiz sienas kaujas vīrs ar sievu.
Daudz nemainās arī mūsu, sacīsim, "pastāvīgo klientu" skaits. Ja kāds no viņiem pārceļas uz citurieni, vieta tukša parasti nepaliek. Šad un tad Ropažos ienāk ģimenes, kurām pagātnē ir bijušas darīšanas ar cita novada pašvaldības policiju. Tad jau parasti agri vai vēlu viņi nonāk arī mūsu redzeslokā.
Piemēram, "spaisu" pie mums novadā netirgoja, lai gan atsevišķi tā lietošanas gadījumi tika fiksēti. Pamatā tas tika atvests no Rīgas. Taču mums ir bijis gadījums, kad siltumnīcā audzēja kaņepītes.
Ropažu meži nav atkritumu izgāztuve
– Mums novadā ir daudz mežu, un tad vienam otram šķiet, ka šeit ir vieta, kur var izgāzt savus atkritumus. Pie pašas pilsētas robežas izgāzt ir tā kā nedaudz bail, bet šeit – piepilsētas novada mežos – jau šķiet drošāk.
Esmu ievērojis, ka, ja vienā vietā atkritumi sāk uzkrāties – viena, divas, trīs kraviņas –, skaidrs, ka drīz to būs daudz vairāk. Cilvēks brauc garām, redz: atkritumu kaudze! Kāpēc lai es šeit neatvestu arī savējos? Labi, ka šī tendence – iespējams, pateicoties talkām – mazinās.
Savukārt novada mājaslapā internetā un vietējā laikrakstā aicinājām iedzīvotājus, ja viņi redz šādas lietas, pierakstīt automašīnas numuru un ziņot pašvaldības policijai. Aicinājums ir guvis atsaucību un palīdzējis atklāt vainīgās personas. Šogad jau divi cilvēki, kas slepeni mēģināja atbrīvoties no atkritumiem, ir saukti pie administratīvās atbildības.
Maluzvejnieki un kūlas dedzinātāji
– Novadam cauri tek Lielā Jugla. Lai gan maluzvejniekiem mūsu novads nav interesants, pirms diviem gadiem mums bija arī viens maluzvejnieks ar elektroierīcēm. Mēs viņu meklējām pusotru dienu, līdz atradām. Diemžēl jau mirušu, jo vīrs bija nepareizi lietojis savu aizliegto zivju ķeršanas inventāru un, patiesību sakot, devies upē pretī savam liktenim.
Pavisam nesen ar kolēģiem no Valsts policijas Salaspils iecirkņa runājām, ka pašlaik mūsu pusē ar auto zādzībām ir tā mierīgāk, lai gan tādas, protams, notiek. Šogad ir bijuši trīs gadījumi, un viens no tiem tika atklāts. Mašīna bija pavisam jauna un moderna, taču pēc apskates tika konstatēts, ka nav nekādu laušanas pazīmju. Tātad tie nebija vietējie iedzīvotāji, kuriem nav modernu ierīču mašīnu atvēršanai.
Pērn ar Eiropas naudas palīdzību novadā izveidojām videonovērošanas sistēmu. Tagad sekojam līdzi arī satiksmes plūsmai uz novada ceļiem, un tas atvieglo izmeklēšanu gadījumos, kad notiek auto zādzības.
Kā parasti, pavasaris atnāk ar kūlas dedzināšanu. Mūsu inspektori ir apmācīti uguns dzēšanā, un mums šeit, Ropažos, ir sava ugunsdzēsības mašīna. Pagaidām gan kūlas dedzināšanas gadījumu nav bijis daudz. Ja iespējams, sodām dedzinātāju, ja ne, tad zemes īpašnieku, uz kura zemes degusi kūla.
Tiesa, jau vasarā visi zemes īpašnieki tiek aicināti līdz noteiktajam datumam nopļaut savas teritorijas – gan pļavas, gan zālienus. Pērn brīdinājumu, ka uz viņu zemes pavasarī būs kūla, saņēma aptuveni 80 īpašnieku. Tie, kuri to neņēma vērā, tika administratīvi sodīti. Protams, par kūlas dedzināšanu sods ir daudz lielāks. Visgrūtāk ir cilvēkiem, kam mūsu novadā ir īpašumi, bet paši šeit nedzīvo. Mēs viņus varam administratīvi sodīt, bet neviens jau viņa vietā īpašumu nesakops.
Darba pietiek
– Uzskatu, ka pašvaldības policija ir nepieciešama jebkurā novadā. Būtu labi, ja visu, ieskaitot uzraudzīšanu, kā tiek ievēroti pašvaldības saistošo noteikumi, varētu paveikt Valsts policija, bet tā nebūs. Sadarbojamies ar Valsts policiju, līdzko mums ienāk ziņas par nelegālo cigarešu vai alkohola tirdzniecību. Šogad mēneša laikā tādā veidā tika atklātas trīs "točkas".
Ja ir ļoti nepieciešams, mēs esam līmējuši arī soda kvītis automašīnu logos, bet pareizāk, manuprāt, ir šim vadītājam pateikt, ko nevajag darīt, un lielākoties jau šoferi arī mūs saprot. Cita runa ir tad, ja cilvēki sacīto negrib saprast.
Diāns Veličko (centrā) ar inspektoriem Daci Filipsoni un Sergeju Kursišu