"Mārupes un Ķekavas pašvaldības nepatika pret "Rail Baltica" trasi uz lidostu "Rīga" ir saprotama, jo katrai pašvaldībai tomēr ir savs redzējums, kā tā grib attīstīties. Pašlaik teorētiski nepieļauju, ka būtu vērts lolot ilūzijas, ka sliežu ceļa uz lidostu "Rīga" varētu nebūt. Tallinas lidosta būs savienota ar "Rail Baltica" pamattrasi, Kauņas lidosta arī. Tad kāpēc Rīgas lidostas pozīcijas kopējā Baltijas telpā vājināt?" norādīja T. Linkaits.
Pēc T. Linkaita stāstītā, stratēģiskus infrastruktūras objektus pašvaldība nevar apstādināt. Pašvaldības var ietekmēt tikai sliežu ceļu novietojumu. "Jo ātrāk pašvaldības meklēs racionālus risinājumus, nāks ar saviem priekšlikumiem, kā varētu šo trasi iekļaut apkārtējā vidē, kā veidot tiltiņus, tuneļus, pārbrauktuves, trokšņu sienas, jo lielāku labumu tās gūs. Ja galu galā neizdosies panākt nekādu kompromisu, tad ar valdības lēmums tiks noteikts, kā trase ies," brīdināja transporta eksperts.
Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka dzelzceļa trase šajās pašvaldībās iedzīvotājus un uzņēmējus neskar vairāk kā, piemēram, cilvēkus Baldonē un Salaspilī. Pēc viņa teiktā, Ķekavas novadu plānotais sliežu ceļš tikai aizķer, tāpēc būs jāsamierinās. Savukārt Mārupē sliežu ceļš lielākoties vijas cauri vēl neapbūvētām teritorijām.
"Ir saprotamas mārupiešu bažas, ka vērtīgie apbūves gabali "Rail Baltica" dēļ paliks mazāk vērtīgi. Savukārt tas, ka trase Mārupē varētu ietekmēt uzņēmumus, kas ražo produktus ar augstu pievienoto vērtību, gan nav pareizi. Tam tā nevajadzētu būt, un ir jāmeklē risinājumi, kā trasi pabīdīt, lai netiktu ietekmēta saimniekošana," klāstīja T. Linkaits.
Viņš arī skaidroja, ka apšaubīt projekta ekonomisko pamatojumu un iespējamos ieguvumus šobrīd nav īsti vietā. Jo, tā kā naudu šim infrastruktūras projektam dod Eiropas Savienība, tad Eiropas Komisijā "Rail Baltica" būvniecība tiek rūpīgi izvērtēta. "Bez pamatojuma neviens miljardus šādiem projektiem Eiropas Savienībā neizdala un naudu tāpat vien no helikoptera nekaisa," teica T. Linkaits.
Turklāt ekonomiskais pamatojums un iespējamie ieguvumi tautsaimniecībai tika vērtēti un analizēti pirms trim gadiem, kad Lielbritānijas konsultāciju kompānija "Aecom Ltd" veica priekšizpēti. Saskaņā ar "Aecom" pētījumu "Rail Baltica" dēļ Latvijā ik gadu Iekšzemes kopprodukts pieaugs par 3 %. Tas lielākoties notiks, pateicoties labākai kravu plūsmai ar Eiropu.
"Šobrīd kravu pārvadājumi kļūst arvien dārgāki Vācijas ierobežojumu dēļ un saistībā ar Krievijas krīzi. "Rail Baltica" dēļ eksporta izmaksas Latvijas uzņēmumiem saruks, kravu atsūtīšana uz un no Eiropas būs lētāka," norādīja transporta eksperts.
Tāpat, pateicoties tam, ka "Rail Baltica" trase savienos lielākās Baltijas un Eiropas pilsētas, pavērsies labākas biznesa un darba iespējas. "Šobrīd cilvēki uz darbu lido. Tā ir realitāte. Un nākotnē šī tendence tikai pieaugs. Cilvēki dzīvos vienā valstī, bet strādās otrā. Pašlaik daudziem aviācijas uzņēmumiem, tostarp "airbaltic", īso reisu uzturēšana nav rentabla un šī būs iespēja šos īsos avio maršrutus aizvietot ar vilcienu pārvadājumiem," sacīja T. Linkaitis, piebilstot, ka iespēju attīstīties ir daudz. Turklāt "Rail Baltica" paver iespēju attīstīt arī vietējo dzelzceļa satiksmi, piemēram, Bauskas un Salacgrīvas virzienā, kur šobrīd pasažieru vilciens nekursē.
T. Linkaits arī bilda, ka projektā ieguldītie miljardi, saskaņā ar "Aecom" aprēķiniem, varētu atmaksāties 30 gadu laikā, un tik vērienīgai infrastruktūras būvei tas ir pilnīgi pietiekami.
Kā zināms, sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kurā neiztika bez vētrainām diskusijām par modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" novietojumu 15 Latvijas pašvaldībās, ir noslēgusies. Kā šobrīd oficiālā vēstulē informēti projekta īstenotāji, desmit pašvaldības visā Latvijā piedāvātos divus sliežu ceļu variantus un ievadu Rīgā atbalsta. Neitrāla attieksme pret sliežu ceļu risinājumiem ir Baldonē un Sējā, savukārt kategoriski pret piedāvāto maršrutu iestājas Ķekavas un Mārupes pašvaldība.
Iepriekš veiktās izpētes rezultātā noteikts, ka "Rail Baltica" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām. Februārī iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016. gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas – no 2020. gada.
Iepriekš:
"Rail Baltica" Pierīgā. Par un pret