Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina pašvaldības vairāk iesaistīties cīņā ar ļaunprātīgajiem dedzinātājiem.

Taču, kā portālam "Apriņķis.lv" atzīst aptaujātās Pierīgas pašvaldības, jau šobrīd tiek darīts viss iespējamais, kas vien ir spēkos, lai izskaustu nelāgo netikumu dedzināt pērn nenopļauto sauso zāli. Vietvaru galvenie instrumenti cīņā ar kūlas dedzinātājiem ir cilvēku informēšana par pērnās zāles dedzināšanas ļaunumu un teritoriju apsekošana, attiecīgi par īpašuma nesakopšanu piemērojot naudas sodus.

"Ir grūti cīnīties ar kūlas dedzinātājiem, tāpat kā ar vandalismu pilsētā. Darām visu iespējamo, lai to novērstu. Pašvaldības policija, lai novērstu ugunsnelaimes kūlas dedzināšanas dēļ, katru gadu jau no augustā, septembrī sūta brīdinājuma vēstules nesakopto īpašumu īpašniekiem, lai sakopj savus īpašumus, nopļauj zāli. Diemžēl ne visi ņem to vērā, tāpēc nesakopto īpašumu īpašniekiem pašvaldības policijas darbinieki sastāda administratīvā pārkāpuma protokolus," sacīja Baldones novada pašvaldības pārstāve Alma Šlosberga.

Turklāt, pēc A. Šlosbergas teiktā, parasti pašvaldības policijas darbinieki apseko novadu un fiksē īpašumus, kuros ir izveidojusies kūla. Līdzīgi rīkojas arī citur Pierīgā, proti, gan Mārupe un Siguldā, gan Ādažos, Carnikavā un Olainē, gan Ropažos un Stopiņu novadā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, par kūlas dedzināšanu naudas sods fiziskajām personām ir no 280 līdz 700 eiro. Par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskajām personām var tikt piemērots naudas sods no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 1900 eiro.

Tomēr jāatzīst, ka daudzviet Pierīgā administratīvā pārkāpumu protokoli par kūlas dedzināšanu sastādīti maz. Lai sauktu pie administratīvās atbildības, dedzinātājs ir jāpieķer nozieguma vietā, kā to paredz likumdošana. Un to izdarīt ir ļoti grūti.

Kā noskaidroja portāls "Apriņķis.lv", daudzviet Pierīgā ne šogad, ne pērn nevienu kūlas dedzinātāju "pie rokas" nav izdevies pieķert. Izņēmums ir Baldone, kur pagājušajā gadā par pērnās zāles dedzināšanu sastādīts viens administratīvā pārkāpuma protokols. Arī šogad Baldonē, kā arī Ādažos sākta pa vienai lietvedībai saistībā ar kūlas ugunsgrēku izraisīšanu.

Citādi ir ar sodīšanu par teritorijas nesakopšanu un pērnās zāles savlaicīgu nesakopšanu, ko konstatēt un pierādīt ir krietni vien vienkāršāk. Pērn visvairāk administratīvo pārkāpumu protokolu par nesakoptām teritorijām Pierīgā sastādīts Olaines un Saulkrastu novadā. Katrā no šiem novadiem uzrakstīts vairāk nekā 100 administratīvo pārkāpumu protokolu. Tāpat salīdzinoši daudz šādu protokolu, vidēji 75, pērn bijuši arī Siguldā, Ādažos un Carnikavā. Savukārt šogad martā vidēji katrā pašvaldībā par teritorijas nesakopšanu sāktas apmēram 7 līdz 25 lietvedības.

"Pagājušajā gadā Olaines novadā par teritoriju nekopšanu un zāles nepļaušanu tika rakstiski brīdināti 389 zemes īpašnieki un sastādīti 123 administratīvā pārkāpuma protokoli. Par šiem pārkāpumiem tika uzlikti pat 200 un 700 eiro lieli naudas sodi, taču, pat piemērojot maksimālos sodus, nav garantijas, ka konkrētās teritorijas tiks sakoptas. Ir īpašumi, kas netiek kopti gadiem, neskatoties uz atkārtotu saukšanu pie atbildības un uzliktiem sodiem," stāsta Olaines novada domes pārstāve Nataļja Tropkina.

Arī Ādažu novada domes darbiniece Regīna Petkuse, kura regulāri veic pašvaldības teritorijas apsekošanu un sauc pie administratīvās atbildības katru, kas savu zemi vai sētu nekopj, norāda: "Braucu un dokumentēju katru gadījumu, kad netiek pļauta pērnā zāle. Visas neapsaimniekotās teritorijas un to īpašnieki man jau ir zināmi. Katru gadu problēmas ir ar vieniem un tiem pašiem privātīpašniekiem, un, kamēr viņi paši neapzināsies kādu postu var nodarīt kūlas dedzināšana, tikmēr šī situācija valstī kopumā neuzlabosies."

Tomēr atsevišķās Pierīgas pašvaldībās stāsta, ka, par spīti neizsīkstošai kūlas dedzināšanas popularitātei, situācija gadu no gada kļūst labāka, un, piemēram, Sējas novadā sausās zāles dedzināšana visā novada teritorijā nav aktuāla, jo neviens to nededzina. Turklāt, lai gan Sējas novada pašvaldības darbinieki apseko novada teritorijā esošos zemju īpašumus, lai pārliecinātos par zemju sakopšanu, pēdējo gadu laikā par īpašumu nesakopšanu nav ticis uzrakstīts neviens administratīvo pārkāpumu protokols.

Arī Saulkrastos ar katru gadu situācija uzlabojas, zina teikt pašvaldībā. Nekopto teritoriju un kūlas Saulkrastu novada teritorijā kļūst mazāk, jo par aizaugušajiem īpašumiem pašvaldībai aktīvi ziņo arī vietējie iedzīvotāji.

Bet Ropažu novada pašvaldības policijas priekšnieks Diāns Veličko stāsta, ka pēdējo četru gadu laikā diennaktī saņemto izsaukumu skaits saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem sarucis būtiski. "Manā skatījumā, regulāra teritorijas apsekošana un administratīvā sodīšana par teritorijas nesakopšanu ir labs veids, kā pašvaldības var cīnīties ar šo problēmu. To apliecina šogad Ropažu novadā samēra mazais notikušo kūlas degšanas gadījumu skaits. Šogad marta sausajā nedēļā diennakts laikā tika saņemts vidēji viens izsaukums, savukārt pirms trīs četriem gadiem tika saņemti izsaukumi pat uz septiņpadsmit kūlas degšanas gadījumiem diennakts laikā," saka D. Veličko.

Tāpat domā arī Mārupes pašvaldības policijas priekšnieks Juris Jēkabsons, norādot, ka ilgtermiņā policijas izsūtītie brīdinājumi par teritorijas sakopšanu dod pozitīvu rezultātu. Kā pēc pieredzes zina teikt J. Jēkabsons, lielākā daļa zemes īpašnieku pēc brīdinājuma saņemšanas apzinīgi novērš pārkāpumus un labprātīgi garo zāli nopļauj.