Sabiedriskās apspriešanas procesā apzināti daudzi dažādi gadījumi, kad tās būtu nepieciešams maksāt. Šobrīd iedzīvotāji vēlas atlīdzību ne vien par īpašumu zaudēšanu, bet arī kompensāciju par to, ka trase īpašumus šķērsos vai sadalīs. Prasīts arī atlīdzināt saimnieciskos zaudējumus. Tomēr šobrīd kompensāciju izmaksāšanu par netiešajiem zaudējumiem likums neparedz.
Tas nozīmē, ka valstij būs jāizšķiras, vai maksāt materiālo atlīdzību ne tikai tiem zemju un māju īpašniekiem, kuriem nāksies sliežu dēļ īpašumus zaudēt, bet arī tiem, kuru īpašumi tiks skarti.
Satiksmes ministrs Arnijs Matīss neizslēdz kompensējošo mehānismu iespēju piegulošo zemju īpašniekiem. Pēc pārrunām ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kurās tika apspriesta "Rail Baltica" projekta virzība, viņš norādīja, ka, pirmkārt, trase jāizplāno, radot pēc iespējas mazāk neērtību iedzīvotājiem, bet, otrkārt, valstij būtu jādomā par kompensāciju izmaksu arī trasei piegulošo platību īpašniekiem, kas tiks pakļauti negatīvai ietekmei dzelzceļa trases izbūves gaitā.
Šobrīd Satiksmes ministrija sarēķinājusi, ka kompensācijām nepieciešami 130 miljoniem eiro, taču transporta nozares eksperts Tālis Linkaits portālam "Apriņķis.lv" sacīja, ka diez vai tik daudz naudas būs nepieciešams.
"Saskaņā ar Eiropas Savienības nosacījumiem kompensāciju apmērs nevar būt lielāks par 10 % no kopējā projekta budžeta. Latvijā projekta izmaksātu 1,27 miljardus, un no šīs summas kāds ir izrēķinājis, ka kompensācijām Latvijā varēs tērēt 130 miljonus eiro. Tā nebūt nav, tā ir maksimālā robeža, ko projektā var tērēt kompensācijām. Pieņemu, ka tik daudz līdzekļus tērēt nevajadzēs, jo atsavināmo īpašumu skaits visā teritorijā ir neliels, daļa trases tiek plānota pa valsts un pašvaldības īpašumiem," teica T. Linkaits.
Vienlaikus viņš norādīja, ka cilvēku vēlme iegūt morālo kompensāciju, piemēram, dzelzceļa trokšņošanas un sabojātas ainavas dēļ ir saprotama, taču diez vai dzīvē īstenojama.
"Somijas kolēģiem vaicāju, vai šādos gadījumos pie viņiem tiek izmaksātas kompensācijas. Viņi neko tamlīdzīgu nebija dzirdējuši. Sacīja, ka Latvija būs unikāla, ja kompensēs ainaviskos zaudējumus. Tomēr visi gadījumi, kas būtu kompensējumi, jāvērtē individuāli," ir pārliecināts T. Linkaitis.
Viņš arī bilda, ka attiecībā uz zemniekiem, gadījumos, kad trase pāršķeļ laukus uz pusēm, daudzas lietas var atrisināt trases plānošanas procesā. Bet iedzīvotāju vēmi pēc klusumu un miera var panākt ar dažādiem tehniskiem risinājumiem, kaut vai par Eiropas doto kompensāciju naudu ieliekot trīskāršos logus.
"Tomēr visas vēlmes tāpat neizdosies apmierināt. Latvija ir tiesiska valsts, un mēs jau zinām no mazākiem infrastruktūras objektiem, piemēram, Tīnūžu–Kokneses šosejas būvniecības, kur cilvēki gadiem tiesājas par kompensācijām. Bet parasti šie stāsti beidzās ar to, ka, jo tu ilgāk tiesājies, jo esi lielāks zaudētājs," saka T. Linkaitis.
Portāls "Apriņķis.lv" jau rakstīja, ka, noslēdzoties sabiedriskajai apspriešanai, visi gadījumi, kad cilvēki ir lūguši kompensēt materiālos vai morālos zaudējumus, tiks apkopoti un nodoti izvērtēšanai Satiksmes ministrijai. Savukārt tā ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā, sadarbojoties ar citām ministrijām, strādās pie kompensāciju sistēmas pilnveidošanas.
Kā zināms, sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kurā neiztika bez vētrainām diskusijām par modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" novietojumu 15 Latvijas pašvaldībās, ir noslēgusies.
Šobrīd noris darbs pie lokālplānojuma un ietekmes uz vidi novērtējumu izstrādes. Līdz septembrim, kad notiks otrā sabiedriskās apspriešanas kārta, tiks izstrādāts pavisam precīzs sliežu ceļu variantu novietojums. Tad būs arī zināms, kurus tieši īpašumus trase skars. Pašlaik izplānotajos variantos "Rail Baltica" sliežu ceļi skar aptuveni divus tūkstošus īpašumu.
Iepriekš veiktās izpētes rezultātā noteikts, ka "Rail Baltica" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.
Iepriekš:
"Rail Baltica" Pierīgā. Par un pret
Ne vienu vien Pierīgas iedzīvotāju uztrauc tas, kādos gadījumos un cik lielas kompensācijas būs saistībā ar modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvi. Pašlaik skaidrības par kompensāciju izmaksu vēl nav.