Ornitologs Ruslans Matrozis stāsta, ka putnu uzmanību tādi viegli pieejami barības galdi kā atkritumu uzglabāšanas poligoni piesaista kopš 60. gadiem. Rietumeiropā, kur jau labu laiku atkritumus šķiro vai uzglabā slēgtā vidē, tas vairs neesot tik labi redzams.
"Pie mums – Baltijas valstīs un Krievijā – vietās, kur vēl arvien atklātā vidē tiek uzkrāti nešķiroti sadzīves atkritumi, tik tiešām ir vērojama putnu koncentrēšanās, un gluži dabīgi, ka Getliņu poligons, kas ir viens no lielākajiem Baltijā, piesaista kaiju un citu putnu uzmanību. Turklāt jāņem vērā, ka Rīga, arī Getliņi, atrodas jūras tuvumā. Te ir arī Daugava un Rīgas HES ūdenskrātuve, kas ir dabiska kaiju uzturēšanās vieta.
Ja Rīgā uz namu jumtiem ligzdo apmēram 1500 sudrabkaiju pāru, tad uz Getliņiem pārtikas meklējumos salido no viena līdz diviem, bet reizēm pat līdz pieciem tūkstošiem sudrabkaiju. Protams, tie nav tikai vietējie putni, bet arī tādi, kas, piemēram, pārceļojot uz pāris dienām atlido arī no Igaunijas vai Somijas," skaidro ornitologs.
Viņš piebilst, ka ziemā atkritumu poligonā putnu ir vairāk, bet vasarā, kad jūrā iespējams noķert zivis vai tad, kad ir tā sauktie maijvaboļu gadi, kaijas atgriežas pie ūdeņiem. To pašu var sacīt par vārnām, kovārņiem un citiem putniem, kas uz Getliņiem atlidot tikai tad, kad dabā ar pārtiku kļūst grūtāk jeb kad ir jāizšķiras – mirt vai paēst.
Uz jautājumu, vai, pārtiekot no sadzīves atkritumiem, putni nesaindējas un neiet bojā, R. Matrozis atbild, ka putni zina, ko ēd. Piemēram, sudrabkaijas ēd tikai zivis vai gaļu, varbūt reizēm maizi, bet nekad dārzeņus vai augļus. Arī tā nav patiesība, ka putni ēstu plastmasu vai metāla gabalus. Ja dabā atrod beigtu kaiju, piemēram, ar makšķernieka āķi vēderā, visticamāk, to pirms tam ir aprijusi zivs.
Ja runa ir par bojā gājušajiem putniem, tad līdz ligzdošanas vecumam, kas sākas no pieciem gadiem, izdzīvo tikai viena trešdaļa putnu. Daudzi jaunie putni aiziet bojā jau pirmajos divos dzīves gados, un tur nav vainojams atkritumu poligona tuvums.
"Ja nebūtu Getliņu, putni dzīvotu savā dabīgajā vidē, neizmantojot tās priekšrocības, ko dod sadzīves atkritumu kalni – rezerves barošanās vietas," uzsver ornitologs. Vēl viņš piemin Getliņus kā vietu, kas piesaista putnu vērotājus vai no visas pasaules, jo šeit tuvplānā labi var aplūkot gan putnu uzvedību, gan izsekot to gredzenošanas vietas.
