Uz sabiedrisko apspriešanu Mārupē par modernās dzelzceļa līnijas izbūvi Mārupes novadā bija sanākuši vairāk nekā trīs simti iedzīvotāju. Kultūras nama zāle bija "stāvgrūdām pilna", un daudzi cilvēki sanāksmi vēroja pat uz lielā ekrāna gaitenī. Vienlaikus "Rail Baltica" sanāksmi savās mājās tiešraidē varēja skatīt krietni liels skaits iedzīvotāju.
Pilnsabiedrības "RB Latvija" plānošanas eksperts Neils Balgalis mārupiešiem piedāvāja jaunu alternatīvu sliežu ceļu Mārupes novadā. Turklāt jaunais maršruts Mārupes novadā vairs nešķērsotu Vētras ciemu, kur gan iedzīvotāji, gan novada dome ieguldījusi lielas investīcijas.
"Mēs ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā piedāvāsim jaunu variantu. Tas skartu vairs tikai astoņas mājas un trīs privātīpašumus un nešķērsotu ciemus," sacīja N. Balgalis. Vienlaikus viņš gan uzsvēra, ka šāda alternatīva varianta izbūve Mārupē būtu dārgāka.
Tomēr gan iedzīvotāji, gan Mārupes novada domes pārstāvji bija neizpratnē, kādēļ pēkšņi dienaskārtībā parādījies jauns variants un sauca to par "juridisko absurdu" un "šantāžu".
"Kā mēs varam runāt par šo jauno variantu šodien? Tas ir "juridiskais absurds", jo šāds variants tagad tiek bīdīts pretēji normatīviem aktiem, kas nosaka, kādā veidā vispār jāplāno šādas būves," norādīja Mārupes novada domes juriste Gaļina Sušiņina.
Arī Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs bija neizpratnē kādēļ šobrīd "jāsvaidās ar šādiem priekšlikumiem", un bija neizpratnē, kādēļ varianti atzaram uz lidostu netika piedāvāti jau ātrāk.
Savukārt Satiksmes ministrijas pārstāvji skaidroja, ka jaunais variants, lai arī dārgāks, šobrīd dienaskārtībā parādījies, pamatojoties uz Mārupes novada pašvaldības iebildumiem.
"Šo jauno variantu nevirzīt uz sākotnējo sabiedrisko apspriešanu pašā sākumā mēs negribējām, jo tas ir dārgāks. Taču tagad nolēmām pie šī varianta un alternatīviem risinājumiem atgriezties," teica Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta vadītājs Māris Riekstiņš.
Tomēr vietējie iedzīvotāji bija kategoriski pret jebkādu dzelzceļa līnijas izbūvi Mārupes novadā, jo nesaskata kādēļ šāds atzars lidostai "Rīga" nepieciešams.
"Lidosta "Rīga" jau šobrīd ir vadošākā lidosta visā Baltijā un arī nākotnē tai ir ambiciozi mērķi. Lidosta ir jāpaplašina, lai tā saglabātu savu lomu un ietekmi ar turpmāk," to, kāpēc nepieciešams sliežu ceļu maršruts uz lidostu, sanāksmē skaidroja M. Riekstiņš. Vienlaikus viņš arī norādīja, ka, izbūvējot "Rail Baltica" atzaru uz lidostu, palielināsies gan pārvadāto pasažieru skaits, gan pārvadāto kravu skaits. Satiksmes ministrijas pārstāvis arī atzīmēja, ka pārvadātas kravas nebūs ogles vai citas līdzīgas kravas, bet preces ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, datori.
"Šī ir pēdējā iespēja, kad var izbūvēt savienojumus ar lidostu. Daudzas valstis šobrīd diemžēl šādu savienojumu nevar izbūvēt, jo viņu teritorija ir ļoti apbūvēta. Šis ir labākais brīdis, kad to darīt," klāstīja M. Riekstiņš.
Lidostas "Rīga" Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Ivars Lukaševics, kurš arī apmeklēja sanāksmi, atzīmēja, ka dzelzceļa savienojums ir nepieciešams: "Esam pārliecināti, ka savienojums ar lidostu ir nepieciešams. Arī Tallinas lidosta, būvējot "Rail Baltica", atzaru uz savu lidostu plāno. Mums ir jābūt konkurētspējīgiem! Kāpēc Mārupes novadam būtu nepieciešama nīkuļojoša lidosta? Lidosta Mārupes novada pašvaldībai katru gadu maksā 200 tūkstošu eiro lielu nekustamā īpašuma nodokli. Tāpat arī iegulda 20 miljonus Stīpnieku apakšstacijas izbūvē un meliorācijas sistēmā, lai vēlāk iedzīvotāji varētu pie šīs sistēmas pieslēgties."
Jāatzīmē, ka tomēr daži iedzīvotāji pauda atbalstu "Rail Baltica" izbūvei, vienlaikus uzsverot, ka jārod loģiski risinājumi un jārunā ar katru iedzīvotāju, kura māju tas skars, jo ar visiem sarunas pašlaik neesot bijušas.
Tāpat iedzīvotāji sabiedriksās apspriešanas sanāksmē interesējās gan par to, kāds būs troksnis, vibrācijas un kaitējums dabai. Neizpalika arī jautājumi par īpašumu vērtību un zaudējumu atlīdzināšanu.
Jau zināms, ka sabiedriskās apspriedes pašvaldībās notiks līdz marta vidum, informējot un uzklausot visu 15 dzelzceļa līnijas plānotās trases skarto pašvaldību iedzīvotājus.
Iepriekš veiktā izpētes darba rezultātā noteikts, ka "Rail Baltica" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.
