Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Cerības, kas saistījās ar Laimdotas Straujumas jauno valdību, bija lielākas. Tā vismaz varēja domāt, ka "Vienotības" priekšvēlēšanu laikā noslēgtie līgumi ar reģionālajām partijām veicinās novadu problēmu risināšanu, nodrošinot "Latvijas ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi, Latvijas novadu un pilsētu attīstību, kā arī iespējami plašāku sabiedrības līdzdalību politikas veidošanā". Tajā pašā laikā situācija, kas radās pēc minimālās algas palielināšanas, Mālpils novadam nozīmē to, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļiem ir palikuši 2014. gada līmenī.

Ja pērn novada ceļu uzturēšanai bija paredzēti aptuveni 99 tūkstoši eiro, bet šogad – 105 tūkstoši, tad runāt var tikai par ceļu uzturēšanu, nevis par nopietniem ceļu infrastruktūras attīstības projektiem.

Ja runa ir par konkrētu vadības struktūru – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, tad ir panākta sapratne, ka Olaines šķidro toksisko atkritumu izgāztuve nav tikai vienas pašvaldības, bet gan valsts līmeņa problēma.

No otras puses, skaidrs, ka nav labi, ja pasākumā, uz kuru pulcējas Latvijas pašvaldību vadītāji, ministram ir tikai kādas 40 minūtes laika, ko viņiem veltīt, lai gan risināmo problēmu ir pietiekami daudz. To gan varētu izskaidrot ar valdības locekļu noslogotību Eiropas Savienības Padomes prezidentūras laikā. Taču pašlaik izskatās, ka nevajadzētu lolot lielas ilūzijas, ka L. Straujuma pieņems kādus nopietnus lēmumus, lai risinātu būtiskus, pašvaldības interesējošus jautājumus. Ne jau velti runā, ka šī valdība ir "īstermiņa projekts" uz prezidentūras laiku.

Sarunas par to, ko vajadzētu darīt valdībai, un par Eiropas fondu naudas izmantošanu starp pašvaldībām un Pašvaldību savienību notiek regulāri. Ja runājam par valdības 100 dienām, tad šajā laikā ir aktualizējušies, piemēram, izglītības jautājumi, proti – kā tiks finansētas vidusskolas. Pierīgā skolēnu skaits ir lielāks nekā lauku novados, taču valsts finansējums skolotāju atalgojumam ir mazāks. Tas, protams, nav taisnīgi. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem valdība ņem vērā skolēnu skaitu uz 27. aprīli, bet mēs skolēnus novada skolās reģistrējam līdz 31. augustam. Pierīgas iedzīvotāju skaits pieaug, un pērn Mārupes skolās bija piecas pirmās klases, bet pedagogu atalgojums palika iepriekšējais.

Tāpat Pierīgas novadiem netiek arī Eiropas fondu nauda, ko izlietot ceļu uzturēšanai. Ja, piemēram, "Leader" programmas 540 tūkstoši eiro septiņos gados tiek sadalīti uz 89 pašvaldībām, laikam uz daudz ko cerēt nevajadzētu.

Viens no nozīmīgākajiem paveiktajiem darbiem ir uz sociālo problēmu risināšanu vērstais budžets, kas izlabo daudzus krīzes laikā pieņemtos negatīvos lēmumus – palielina minimālo algu, samazina iedzīvotāju ienākumu nodokli, atceļ māmiņalgu un citu pabalstu griestus, samazina atsevišķus pacienta līdzmaksājumus veselības aprūpē. Kā vienu no lielākajiem valdības izaicinājumiem nākotnē uzskatu reāla atbalsta sniegšanu Krievijas – Ukrainas konfliktā cietušajām tautsaimniecības nozarēm, kā arī pedagogu un skolu reformas, kas it īpaši svarīgi ir nelieliem novadiem.

Vēl ļoti būtisks jautājums, uz kuru šobrīd nav valdība atbildējusi, ir par nelielu novadu nākotnes attīstību un "21+9" modeļa ieviešanas ietekmi uz tiem. Jau šobrīd tiek runāts, ka jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā līdz 2020. gadam 80 pašvaldībām Latvijā tiks atvēlēti vien 35 miljoni eiro līdzekļu attīstībai, kamēr daudzreiz lielāks atbalsts ir paredzēts 30 lielajām pašvaldībām. Es ceru, ka valdība savlaicīgi saskatīs šo kļūdu un darīs visu, lai novērstu izredzēto pašvaldību principu līdzekļu saņemšanā. Šie fondu līdzekļi nelielām pašvaldībām ir vienīgie attīstībai domātie līdzekļi.