– Ar ko 2015. gada Siguldas novada pašvaldības budžets atšķiras no iepriekšējiem?
– Sigulda ir pierādījusi, ka vienā gadā pie mums var atnākt gan kāda īpaša, līdz šim nebijusi investīcija, gan piedzimt kāda saturiski jauna lieta, taču šogad mums novadā paredzēts lieluma ziņā vēl nebijis pilsētas ielu un ceļu sakārtošanas plāns, kas paredz trīs miljonu eiro apgūšanu. Pašvaldībai, kuras gada budžets ir nepilni 20 miljoni eiro, tā ir liela summa.
Tāpat arvien vairāk tuvojas brīdis, kad sāksies ilgi gaidītā Siguldas sporta kompleksa būvniecība. Ja viss notiks, kā iecerēts, kompleksam vajadzētu būt gatavam pusotru gadu pēc brīža, kad tiek parakstīts līgums par būvdarbu uzsākšanu.
Noteikti jāpiemin savulaik izvirzītais sapnis par Laurenču sākumskolu, kur pirms vairākiem gadiem neviens nevēlējās mācīties, jo tā neatrodas centrā. Tagad mums ir jādomā, kā šajā skolā palielināt klašu skaitu, jo arvien vairāk vecāku saviem bērniem izvēlas tieši šo mācību iestādi. Turklāt šogad dzimstības pieauguma rezultātā Siguldas novada skolās 1. klasē atkal mācīsies par 20 bērniem vairāk nekā iepriekš, tādēļ skolas paplašināšanās neskar tikai Laurenču sākumskolu vien – tā noteikti būs arī nākamo trīs, četru gadu aktualitāte.
– Vai tikpat cerīgas prognozes ir arī attiecībā uz pilsētas vidusskolu klasēm un novada mazajām skolām?
– Novada budžetā izglītībai, ieskaitot pedagogu algu mērķdotācijas, ir paredzēti vairāk nekā seši miljoni eiro. Es pat nesaskatu iespēju runāt par kādas novada skolas likvidēšanu. Jau minēju dinamiku, kādā pieaug bērnu skaits novadā, un nebūs ilgi jāgaida, kad viņi ies vidusskolā.
Bērnudārzu jautājums, pēdējos gados atverot divas jaunas pirmsskolas izglītības iestādes, jau ir atrisināts.
Mēs zinām, ka Allažu pamatskola ar 120 un Mores pamatskola ar 100 bērniem neatbilst valsts noteiktajiem skolu rentabilitātes kritērijiem, kas pieprasa, lai mazajās skolās skolēnu skaits pārsniegtu 150 audzēkņu. Taču, kā jau teicu: nē – skolu slēgšanai! Latvijā ir vietas, kur bērniem no rītiem ir jābrauc pat divas stundas līdz skolai, – Siguldā tā nebūs!
Mēs turpināsim investīcijas novada izglītības iestādēs, arī mazajās skolās. Mores pamatskolā mācās bērni ar īpašām vajadzībām, un mēs esam ieguldījuši līdzekļus, lai to pielāgotu viņu vajadzībām, un investīcijas mācību kvalitātes celšanai, visticamāk, turpināsies. Renovēta tiks arī Allažu pamatskola.
Ar laiku bijusī autoosta pilsētas centrā varētu kļūt par mūsu Gaismas pili – bibliotēkas centrālo māju blakus pilsētas Kultūras centram, kurš vēl jārekonstruē. Līdz ar to atbrīvosies tā sauktā tornīšu skola, kas, iespējams, varētu atgriezties izglītības apritē ar piedāvājumu pirmklasniekiem. Ja valstī taps lēmums, ka skolā jāiet arī sešgadīgajiem bērniem, mēs tam būsim gatavi, pārstrukturējot pašvaldības rīcībā esošās ēkas.
– Nesen Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs nāca klajā ar paziņojumu, ka Pierīgas pašvaldības pārtiekot no "Rīgas taukiem", jo saņem galvaspilsētā strādājošo novada iedzīvotāju nodokļus, bet paši jaunas darbavietas necenšas radīt.
– Patiesībā jau šo jautājumu var uzdot arī, piemēram, Jelgavā, kas ir pat tuvāk Rīgai. Faktiski mēs neesam Pierīga, jo atrodamies 50 kilometru attālumā no galvaspilsētas un esam pašpietiekami gan ar darbavietu skaitu, gan ar piedāvājumu ģimenēm. Uz Siguldas novadu pelnīt maizi kokapstrādes uzņēmumos brauc cilvēki no visas Latvijas, un darbaroku atsevišķās nozarēs pat pietrūkst.
Zināms, ka aptuveni trešā daļa siguldiešu, neskaitot studentus, strādā Rīgā. Taču tā ir samērīga mūsu novada iedzīvotāju daļa, kas strādā profesijās, kurām pielietojuma Siguldā nav, un kuri kvalificējas galvaspilsētas atalgojumam. Taču Sigulda nekādā ziņā nav tikai guļamrajons.
– Budžeta aprakstā lasāms, ka pašvaldība turpinās sniegt līdzfinansējumu izglītības un kultūras projektu realizēšanai.
– Jā, izglītība un kultūra ir nozīmīgas nozares, mēs atbalstām arī novada iedzīvotāju iniciatīvas. Pieminēšu Daiņa Kalna rīkotos Opermūzikas svētkus Siguldā, kuros pašvaldība ieguldīs apmēram 50 tūkstošus eiro. Aptuveni 30 tūkstoši eiro ir samaksa par kultūras produktu, kas tur dzims, pārējais – saimnieciskie izdevumi, kas saistīti ar svētku rīkošanu.
Dažu miljonu eiro lieli ieguldījumi jau tuvāko četru piecu gadu laikā tiek plānoti Siguldas pils kompleksā, kur padomju laikos bija sanatorija. Mēs šeit gribam izveidot vairākas ar tūrismu un radošumu saistītas lietas, radot arī jaunas darbavietas. Jau vasarā tiks rekonstruēta staļļa ēka, kur tūristiem būs atvērtas amatnieku darbnīcas un amatnieku ražojumu veikaliņi, bet otrajā stāvā būs vieta pašvaldībai.
– Sigulda ir pazīstama kā ziemas sporta centrs, bet 2018. gadā šeit ir iecerēts pasaules čempionāts orientēšanās sportā. Zināms, ka orientēšanās ir arī jūsu ģimenes aizraušanās.
– Tā tiešām ir manas ģimenes aizraušanās, un es pats esmu orientēšanās sporta meistars. Orientēšanās sacensības "Siguldas rudens", kas Siguldā notiek jau vairāk nekā 40 gadu, ir mana tēva un mātes izauklētas. Mēs ar brāli parasti bijām tie, kuri izlika trasē kontrolpunktus.
Pasaules čempionāts 2018. gadā Turaidas pils pakājē izklausās gana ambiciozi, bet Latvijā vien ir tūkstošiem cilvēku, kurus aizrauj šis sporta veids. Mēs domājam, ka ir iespējams piepildīt nedēļu gan ar tradicionālām orientēšanās sacīkstēm, gan orientēšanos pilsētā, gan, piemēram, ar auto. Jau šā gada budžetā ir paredzēts finansējums, lai pamazām sāktu sagatavoties šim pasākumam.
Uģis Mitrevics: Siguldas priekšrocība ir tā, ka mēs esam viens no 21 valsts attīstības centra, taču nosacījumiem, kur ieguldīt līdzekļus, kā to parādīja krīzes laiks, var būt tikai ekonomisks pamatojums. Un Siguldas ieguvumi nav labums tikai mums pašiem, bet arī apkārtējo novadu iedzīvotājiem.
Einārs Binders
Janvāra beigās Siguldas novada dome apstiprināja pašvaldības budžetu 19,9 miljonu eiro apmērā. Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics skaidro, ka nauda tiks gan izglītībai, gan jaunajam Siguldas sporta kompleksam, neaizmirstot sociālās vajadzības un kultūras notikumus.