Ielu un ceļu uzturētāji, kuriem jādomā par satiksmes un gājēju drošību, ātrāka un efektīvāka rezultāta iegūšanai izmanto dažādus pretslīdes materiālus – smiltis, šķembiņas un sāli. Lai gan šķiet, ka sabiedrība ir pieņēmusi sāls kaisīšanu uz ceļiem un ietvēm, tomēr līdztekus risinās diskusijas par to, vai ielas labāk kaisīt ar sāli vai smiltīm. Skaidrs, ka sāls atstāj negatīvu ietekmi ne tikai uz gājēju apaviem un mājdzīvnieku veselību vien, bet uz vidi kopumā, jo tā ir darīts jau gadu desmitiem.
AS "Olaines ūdens un siltums" Ēku sanitārās apkopes iecirkņa vadītājs Einārs Liberts:
"Ja runājam, piemēram, par ietvju tīrību, Olaines novadā un pilsētā spēkā ir saistošo noteikumu punkts, kas nosaka, ka ietvēm ir jābūt notīrītām līdz pamatsegumam. Olainē ietvju kaisīšanai tiek izmantots gan sāls, gan smiltis, gan sāls un smilšu maisījums.
Tas, kā panākt labāku rezultātu, lai gājēji uz ielas varētu justies drošāk un neciestu no apledojuma, ir atkarīgs no sētnieka pieredzes, lietojot dažādus pretapledojuma līdzekļus, tostarp arī sāli. Tiesa, viņi nevar mainīt dabas nosacījumus, ka sāls kā sniega un ledus kausētājs darbojas tikai līdz mīnus desmit grādiem. Pie zemākas temperatūras to kaisīt nav nekādas jēgas un jāizmanto smiltis."
Pašvaldības aģentūras "Carnikavas Komunālserviss" Infrastruktūras attīstības nodaļas vadītājs Mārtiņš Leitāns:
"Šoziem uz novada ceļiem jau ir izkaisīti aptuveni 100 kubikmetri smilšu. Lai brauktuves ātrāk attīrītos no sniega un ledus, smiltīm tiek jaukts klāt arī sāls. Rēķinoties ar iespaidu, kādu tas atstāj uz vidi, proporcija ir viena daļa smilšu pret 12 daļām sāls. Dažkārt ir lietderīgi sāls daudzumu samazināt, jo, ja gaisa temperatūra noslīd zem mīnus septiņiem grādiem, sāls tāpat vairs nedarbojas, bet, sakrājoties uz ceļa, bojā mašīnas un gājēju apavus, kā arī veicina asfalta nodilšanu.
Amatā esmu četrus gadus un no savas pieredzes zinu, ka ziemas ir bijušas dažādas. Piemēram, pagājušajā gadā sniega tikpat kā nebija, tāpēc ceļu kopšanai sāls vispār netika izmantots."
Baldones pašvaldības vides komisijas locekle Brigita Laime:
"Domājot par cilvēku drošību un veselību, sāli uz ceļiem un ietvēm ziemā nākas kaisīt arī Baldonē. Šeit gan apbūves un ielu tīklojums nav tik blīvs kā lielajās pilsētās, taču ietekme uz vidi brauktuvju malās tāpat ir pamanāma. Pirmkārt, redzams, ka ceļmalās izveidojas sablīvēta putekļainas augsnes virskārta, kas nelaiž cauri tuvumā augošajiem kokiem nepieciešamo ūdeni, tāpēc tiem jau vasaras sākumā mēdz dzeltēt lapas. Tāpat koki kļūst neizturīgi pret slimībām un kaitēkļiem. No otras puses, sāls ietekmē veidojas ieplakas, kurās virs sablīvētas augsnes uzkrājas ūdens, un tādās koki "noslīkst".
Protams, no jebkuras situācijas ir izeja. Gādājot par cilvēku drošību, jāpadomā arī par ceļmalu un ielu apstādījumos augošajiem kokiem, izveidojot ap tiem apdobes, kas kavē sālsūdens nokļūšanu pie koku saknēm. Ap kokiem var veidot arī komposta vai mulčas aizsargkārtu. Savukārt jaunajiem kociņiem, lai to miza neciestu no sāļajām šļakatām, ziemā stumbrus var notīt ar izolējošu materiālu. Vienkārši ir jāpadomā, kas ir lētāk: regulāri atjaunot zaļo zonu ar jauniem stādījumiem vai pasargāt esošos kokus vismaz līdz brīdim, kamēr tiks izdomāts kaut kas videi nekaitīgāks par cilvēku drošības labad ziemā uz ielām kaisīto sāli."
Einārs Binders
Gandrīz katru dienu uz apledojušām un sniega klātām ietvēm gūst traumas gājēji, bet uz slidenajiem ceļiem notiek satiksmes negadījumi.