Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Dodamies pa Rīgas Biķernieku ielu apvedceļa virzienā. Neilgi pirms apvedceļa jāšķērso Mazā Jugla. Priecājies, ja esi ar transportlīdzekli, jo kājāmgājējiem ceļš slēgts, kā to skaidri norāda zīme (attēls nr. 1 galerijā). Interesanti, vai tiešām gājēji meklēs citus Juglas tiltus kilometriem tālu? Vai vienkārši jābūt ļoti uzmanīgam, jo šis tilts, kā izskatās, ir krietni pārdzīvojis savu mūžu. Iespējams, ka zīme ir tilta apsaimniekotāju atbildības novākšana no sevis. Ja nu kāds gājējs ieveltos upē? Apsaimniekotāji vainīgi, bet tagad - tur iet aizliegts, pats gāji, pats vainīgs. Tā, lūk.

Veiksmīgi pārbraukuši tiltu, dodamies tālāk. Re, pie Muceniekiem jau zīme "Dzīvojamā zona" (attēls nr. 2). Bet tā ielikta mežā un laikam tāpēc noteiktos 20 kilometrus stundā neievēro pat autobusi... Interesanti, bet no šīs dzīvojamās zonas laikam nekad nevar izbraukt, jo pretējā virzienā nav zīmes "Dzīvojamās zonas beigas" (attēls nr. 3). Varbūt šo funkciju pilda pagalam šķībā zīme "Dodiet ceļu" (attēls nr. 4)?

Nē, Muceniekos mēs gan labāk nebrauksim. Braucam tālāk. Iebraucam Sunīšos - it kā apdzīvotā vietā, bet meža vidū (attēls nr. 5). Sunīšu ciemats jau te vēl nesākas, iespējams, ka zīme uzlikta tieši šeit taupības nolūkos, jo tālāk ceļi sadalās. Jā, tālāk ir krustojums, kas teorētiski var radīt bīstamu situāciju (attēls nr. 6). Viens ceļš nepārprotami ir galvenais, uz tā var nebūt zīmes. Bet kur ir zīme uz mazāk svarīgā ceļa otrā pusē? Par tā mazāko svarīgumu nekas nenorāda, jo tas arī ir asfaltēts. Zinātāji jau izbrauks, bet tomēr...

Tālāk mūs pārsteidz pāris nesaprotamas zīmes (attēls nr. 7 un nr. 8). Šeit pēc Ceļu satiksmes noteikumos (CSN) apdzīvotās vietās noteiktajiem 50-60 metriem noteikti neseko mazāk svarīgs ceļš. Turklāt šīs abas zīmes liek tikai ārpus apdzīvotām vietām (attēls nr. 9). Arī šeit Sunīšu teritorijā pēc 50-60 metriem nebūs strauja pagrieziena.

Bet visvairāk fascinē šī zīme, kas stāv (jeb gandrīz guļ, precīzāk) jau kādu laiku (attēls nr. 10), - kaut kur meža vidū kaut kam jādod ceļš. Šajā vietā nav pat meža takas! Jā, zīme ir bojāta, bet tagad tā var maldināt kādu.

Šie mazie misēkļi varbūt ir sīkumi un reti radīs lielus draudus, bet tomēr tās ir valsts standarta ceļa zīmes, nevis uz sniega lāpstām ar krītiņiem zīmētas norādes. Tāpēc zīmju novietošanā būtu jāvadās pēc CSN norādēm un prasībām, nevis paša individuālajām iedomām.

Tā, lūk, mēs te dzīvojam - no vienas puses laukos, no otras puses blakus vienai no svarīgākajām Latvijas automaģistrālēm - pērn pamatīgi atjaunotajam Rīgas apvedceļam."