Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Līdz šim lielākoties visa piekrastes josla un ūdeņi bija valstij piederošas teritorijas, taču, tā kā pērn tika veiktas izmaiņas Zemes pārvaldības likumā, par piekrastēm būs atbildīgas attiecīgās pašvaldības. Tiesa, pašvaldības par īstiem jūras krastmalas saimniekiem nevar kļūt, jo līdz šim nav izstrādāti valdības noteikumi jauno funkciju īstenošanai, tāpat nav piešķirta šiem pienākumiem paredzētā nauda.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece vides jautājumos Gunta Lukstiņa publiski ir paudusi, ka situācija ir jārisina, jo krasta apsaimniekošanas izdevumi ir gana lieli un ir pašvaldības, kam pludmale ir gara un slogs sanāk liels.

Saulkrastu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis portālam "Apriņķis.lv" sacīja, ka pludmales apsaimniekošana ir kārtējais uzliktais papildu pienākums uz pašvaldības pleciem.

"Cerējām, ka šim lēmumam nāks līdzi kāds finansējums, taču naudas nav. Tas gan nenozīmē, ka kāpas un pludmali netīrīsim," teica N. Līcis.

Viņš atcerējās, ka pērn Latvijas piekrastes pašvaldību apvienībā valsts pārstāvji esot solījuši, ka 2015. gadā visām Piejūras pašvaldībām šim mērķim no budžeta tikšot piešķirts viens miljons eiro.

"Protams, ka mēs šo naudu prasīsim no budžeta! Pašvaldībai naudas ir tik, cik ir, ņemot vērā to, ka liela daļa ieņēmumu aiziet pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Turklāt pludmales apsaimniekošana nav vienīgais jautājums, kas ir jārisina. Saulkrastu novada pašvaldībai jānodrošina virkne funkciju," klāstīja N. Līcis.

Saulkrastu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks arī atzīmēja, ka tagad valsts pārstāvji uzskata: ja vien pašvaldība vēlas, naudu pludmales apsaimniekošanai var nopelnīt. Turklāt tā darot, piemēram, Jūrmalas pašvaldība, kas savas piekrastes teritorijas iznomā dažādiem komersantiem.

"Tā kā Saulkrastu pludmale ir šaura, irdena un grūti kopjama, pašvaldībā izlemts, ka komercdarbība piekrastē netiks ļauta. Turklāt Saulkrastu piekrastē atrodas arī Dabas parks "Piejūra". Arīdzan kāpas mēs neesam apbūvējuši, tāpēc uz īpašuma nodokli arī tā īsti šim mērķim novirzīt nevar," skaidroja N. Līcis.

Pašvaldības pārstāvis stāsta, ka līdz šim Saulkrastu pludmale tika apsaimniekota četrus mēnešus gadā, sevišķas rūpes veltot divu peldvietu kārtībai un tīrībai. Tā kā pludmale ir slīpa, irdena un grūti kopjama, atkritumi vākti ar rokām, nevis tehniku. Un līdz šim pludmales sakārtošanā izlīdzēja tā dēvētājos simtlatniekos strādājošie.

"Mums novadā ir četras upes. Turklāt vēl arī Gauja un Daugava visus atkritumus sanes Saulkrastu pludmalēs," norādīja domes pārstāvis. Pēc viņa teiktā, lai uzturētu pludmali kārtībā, Saulkrastu novada pašvaldībai gadā būtu nepieciešami 60–70 tūkstoši eiro.

Savukārt Carnikavas novada pašvaldība piekrasti savā valdījumā saņēma ātrāk, jau 2014. gada 1. aprīlī, jo uz to jau iepriekš bija uzstājusi.

"Mēs šo jautājumu virzījām un valdīšanas tiesības ieguvām, taču nauda tam līdzi nenāca. Neko darīt! Vai tad tā ir pirmā reize, ka tā notiek?" sacīja iestādes "Carnikavas novada dome" vadītājs Imants Pastors.

Viņš norādīja – tāpēc vien, ka valsts nav izstrādājusi noteikumus un iedalījusi pludmales apsaimniekošanai naudu, nenozīmē, ka to var nedarīt.

"Carnikavas novada dome tagad nesēdēs un negausīsies par to, ka līdzekļu pludmales apsaimniekošanai nav, bet gan meklēs veidus, kā naudu piesaistīt. Protams, finanšu resursu izcelsmes jautājums paliek atklāts, taču to var risināt, pašvaldībām izstrādājot piekrastes zonu apsaimniekošanas plānu. Tāpat ir iespējas līdzekļus pludmales sakārtošanai iegūt no Eiropas Savienības projektiem," teica I. Pastors.

Jāatzīmē, ka Carnikavas novada pašvaldība, novada attīstības programmas 2015.–2021. gadam ietvaros jūras piekrastes apsaimniekošanas plānu kopā ar iedzīvotājiem izstrādāja pērn. Tajā ņemtas vērā tās vietas, kuras jau šobrīd iecienījušas dažādas interešu grupas, piemēram, Lilastē arī nākotnē varētu noteikt atsevišķu zonu kaitbordistiem.

I. Pastors pastāstīja, ka šobrīd piekrastes apsaimniekošanas izdevumi tiek segti no pašvaldības dabas resursu nodokļu ieņēmumiem. Turklāt pludmales sakārtošanai šobrīd nepieciešami 15 tūkstoši eiro, kas pamatā ir atkritumu apsaimniekošanas un šajā procesā iesaistīto cilvēku un materiāli tehnisko resursu izmaksas.