Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā pastāstīja vēstures rekonstrukcijas kluba "Rodenpoys" biedrs Andrejs Planders, šogad bija plānots veikt arheoloģiskos pētījumus Ropažu pils aizsargmūrī, izmantojot ģeoradaru, taču Lauku atbalsta dienests neatbalstīja Plandera iesniegto projektu, jo, kā izteicās vēsturnieks, projekta aprakstā bijusi "vārda kļūda", kas neļāvusi saņemt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, vēsta portāls "Delfi.lv", atsaucoties uz BNS.

Tādēļ šogad tiek realizēts projekts, kas paredz uzstādīt jumtiņu un veikt konservācijas darbus Ropažu pils aizsargmūrim. Šā projekta ietvaros pagājušogad nozāģēja arī kokus.

Projektam piešķirtais finansējums ir nepilni 20 000 latu, no tiem 90% atvēlējusi Eiropas Savienība, 10% – Ropažu novada pašvaldība, norādīja Planders.

Viņš arī pastāstīja, ka nākamgad vēlreiz iesniegs projektu Lauku atbalsta fondā, lūdzot līdzekļus Ropažu pils aizsargmūra attīrīšanai un būvgružu aizvešanai. Vēsturnieks sprieda, ka projekta izmaksas varētu būt apmēram 6000 latu.

Jau vēstīts, ka Ropažos pērn jūlija sākumā gājēju celiņa izbūves laikā pilskalnu tuvumā strādnieki uzdūrās akmens krāvumiem. Darbi šajā posmā uz brīdi tika pārtraukti, pieaicināts arheologs un konstatēts, ka, tā kā tuvumā atrodas Ropažu pilskalns, iespējams, atrakta daļa no pils aizsargmūra, par kura esamību līdz šim nekas nav bijis zināms. Mūris varētu būt datējams ar 14. vai 15. gadsimtu.

Ropažu pils savulaik bijusi saimniecības pils, kurā glabāta labība, tomēr jau 16. gadsimta vēstures dokumenti liecina, ka pils daļēji sabrukusi. Tāpat vēstures avoti liecina, ka laika posmā no 15. līdz 17. gadsimtam pils priekšā bijusi arī baznīca – svētā Mihaela baznīca un tai blakus kapi.
Ropažu mūra pili cēlis Livonijas ordenis aptuveni 1320.–1322. gadā, tā kalpoja kā pilsnovada pārvaldes centrs, kontrolpostenis satiksmes ceļa nodrošināšanai un palīgpils Rīgas ordeņa pilij kara gadījumā ar Rīgas pilsētu. Pils tika sagrauta Livonijas kara laikā – iespējams, apmēram 1559.–1560. gadā.