"Šeit ir diezgan vēss, tāpēc ziemas mēnešos nevaram darboties," stāsta Līga Ādamsone, viena no biedrības "Lilī" dalībniecēm. Viņa torņa uzturēšanā strādā kopā ar siguldieti Ligitu Zilgalvi.
L. Ādamsone min, ka tālākai telpas attīstīšanai un labiekārtošanai neesot brīvu līdzekļu. To kopš 2009. gada apsaimnieko Ādamsonu un Zilgalvju ģimene, taču ēka joprojām pieder Siguldas domei. Restaurēšanā un remontā ieguldīta liela summa, taču precīzi to nosaukt L. Ādamsone atturējās. "Tā ir liela nauda. Negribu nosaukt skaitli, kurš nav izmērāms naudas mērvienībās, jo vēl ir nākuši klāt darbības gadi, tātad, pavadītais laiks," tā L. Ādamsone.
Saskaņā ar L. Ādamsones minēto statistiku, 2011. gadā "tornī" pabijuši 1533 apmeklētāji. Par to skaita palielināšanu nākotnē organizētāji atbild izvairīgi. L. Ādamsone atklāj, ka reizēm esot grūti saņemties, redzot, kāda ir ekonomiskā un sociālā situācija apkārtnē. Līdz ar Siguldas dzelzceļa stacijas renovāciju esot cerība, ka apmeklētāju skaits palielināsies. Reklāmas tiekot organizētas portālā "Sigulda.lv", taču vislabākā reklāma esot no mutes mutē, tā L. Ādamsone.
Ideja par izstāžu telpu radusies, kad Līga Ādamsone sākusi studēt glezniecību pie sava tēva mākslinieka Voldemāra Gudovska. "Apkārt ir tik daudz mākslas notikumu, taču tie procesi paliek mākslinieku darbnīcā. Gribējām, lai tie ir pieejami plašākai publikai."
Ūdenstorni uzcēla 1951. gadā, un sākotnēji tas apgādāja ar ūdeni tvaika lokomotīves. Tornis 90. gados no Siguldas dzelzceļa nodots pašvaldības īpašumā, taču joprojām palicis neaktīvs. Ādamsone min, ka pilsētā neesot bijis kultūras telpas, kurā pulcēties vietējiem aktīvistiem un viesiem, kuri interesējas par mākslu. Pašlaik telpa pilda privātās galerijas funkcijas un darbojas uz biedrības pamatiem, uzaicinot tos māksliniekus un amatierus, kuri paši vēlas izstādīt savus darbus. "Plānojam darbu tā, lai aptvertu dažādus profilus – glezniecību, fotogrāfiju un citus. Notikuši arī Dzejas dienu pasākumi." Ligita Zilgalve vairāk strādā ar izglītības programmām un citām aktivitātēm, piemēram, organizējot vīna baudītāju vakarus.
Gunta Zaķīte, Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centra vadītāja: "Pilnībā atbalstu šādu ideju, ka kādreizējā rūpnieciskajā teritorijā ierīko kultūras telpu, jo citur Latvijā šādus torņus nojauc vispār." Darbs balstīts uz vien dažu cilvēku privāto iniciatīvu, kas ir apsveicami, – tā Zaķīte. Viņa arī atzīst, ka "Siguldas tornim" jāstrādā pie atpazīstamības, jo kopš atklāšanas ir pagājuši pāris gadi, un laiks rādīšot, kā viņiem veiksies. "Cilvēkiem ir jāaprod ar domu, ka tāda galerija ir un darbojas."