Tajās vairāk nekā 100 saimniecību piedāvās īpašas izklaides un atlaides saviem produktiem vai pakalpojumiem.
Viesu skaits ir audzis
Kā pastāstīja "Lauku ceļotāja" prezidente Asnāte Ziemele, 53 % no 180 aptaujātajiem lauku tūrisma pārstāvjiem apgalvo, ka šogad viesu skaits ir audzis. Trešdaļai viesu māju, mājražotāju un citu klientu skaits šogad palielinājies par desmit procentpunktiem. Katrs piektais aptaujātais atzinis, ka tas audzis par 25 procentpunktiem, bet seši procenti uzņēmēju norāda, ka šogad tūristu skaits palielinājies uz pusi.
Atpūtu laukos šogad veicinājusi siltā vasara, bet ne notikumi Ukrainā, ne Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss uz lauku tūrismu nekādu iespaidu nav atstājuši, jo ārzemnieki, kas apmeklē Rīgu, parasti ārpus galvaspilsētas neizbrauc.
Latvijas lauku tūrismā lielākā daļa ārzemju klientu ‒ 23 % no visiem apmeklējumiem ‒ ir tūristi no Krievijas. Latvijas lauki ir pieprasīta vieta Krievijas bērnu nometnēm un klases ekskursijām. Nākamie ir vācieši, kuru skaitam pēc krituma krīzes gados ir tendence pieaugt, trešie ir lietuvieši, kuriem seko Igaunijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Polijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, Baltkrievijas, Beļģijas un citu valstu pārstāvji.
Runājot par Latvijas lauku tūrisma piedāvājuma izmantotājiem, piemēram, viesu mājas "Brūveri" īpašnieks Uldis Dvinskis no Pierīgas teic, ka, atlabstot ekonomikai, arvien vairāk uzņēmumu atkal sāk rīkot izklaides pasākumus ārpus pilsētas, turklāt pieaug arī pasākumu dalībnieku skaits. Populāri ir kļuvuši arī tā sauktie brainstorming jeb prāta vētras pasākumi, ko uzņēmumi lauku viesu namos rīko saviem darbiniekiem. Citi asociācijas pārstāvji uzsvēra, ka nelielas saimniecības atpūtai laukos parasti izvēlas ģimenes ar bērniem, bet ārzemju latvieši atgriežas dzimtenē, lai nosvinētu kāzas.
Raksturojot Pierīgu, A. Ziemele "Rīgas Apriņķa Avīzei" sacīja, ka no tirgus un piedāvājuma viedokļa tā ir viegli "pārdodama". Piemēram, ēšanas jeb gastronomiskais tūrisms šeit bieži balstās uz apmeklētājiem no Rīgas, ieskaitot ārzemniekus, kuri ar autobusiem izbrauc ārpus galvaspilsētas. "Šajā ziņā Rīgas tuvums ir priekšrocība, jo vienas dienas tūristi daudz tālāk par 50 kilometriem no pilsētas parasti nebrauc. Tāpēc mans ieteikums Pierīgas ražotājiem ir neaprobežoties tikai ar savas produkcijas ražošanu, bet arī būt gataviem uzņemt ceļotājus. Turklāt jau tagad daudzi Pierīgas uzņēmēji ir asociācijas "Lauku ceļotājs" biedri," teic A. Ziemele.
Latviešu ēdieni baudīšanai un pārdošanai
Pasaulē populāras ir tā sauktās gastronomijas tūres jeb gastronomiskais tūrisms, tāpēc arī Latvijā veiktas aptaujas par tendencēm šajā jomā. Par īstu latviešu ēdienu tradicionāli tiek uzskatīti pelēkie zirņi ar speķi, taču patiesībā no aptuveni 30 ēdieniem, ko lauku apceļotāji vēlas nobaudīt, tos apsteidz mājās cepta maize, kūpinātas zivis, siers un žāvēta gaļa. Piemēram, pavārs Ēriks Dreibants atzīst, ka ēdieniem, kas tapuši no vietējiem lauka, meža un jūras produktiem, ir vislielākais pieprasījums.
Nav problēmu, ja nelielie mājražotāji, kas uzņem viesus, savu produkciju patērētājam pārdod uz vietas. Sarežģītāk ir, ja, piemēram, sieru vai gaļas izstrādājumus, kuri nav izgājuši preces atzīšanas procesu, viņi vēlētos piegādāt kādam veikalam vai kafejnīcai tālākai realizācijai, jo to aizliedz Eiropas regulas. Taču Eiropa paredz izņēmumus, kad viens mazumtirgotājs drīkst piegādāt savu produkciju citam mazumtirgotājam arī bez preces atzīšanas procesa. Tāpēc pašlaik tiek domāts, kā atrisināt problēmu, lai mājražotāji daļu savas produkcijas varētu pārdot arī tiem, kuri to pārdotu tālāk.
Zemkopības ministrijas pārstāve Dace Ugare atklāj ka pašlaik tiek strādāts pie projekta, kas paredz, ka tie varētu būt pat 35 procenti no mājražotāju produkcijas. Skaidrība, vai tā tiešām būs, no Eiropas sagaidāma ne ilgāk kā pusgada laikā.