Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pirmajā mirklī šķiet, ka Baldone ir vienkārši maza, sakopta, vietējo iedzīvotāju iemīlēta pilsētiņa, kādu Latvijā ir daudz, bet patiesībā tai ir sena, notikumiem bagāta vēsture, savas tradīcijas, un to, izrādās, pazīst daudzviet Eiropā, kaut arī pilsētas tiesības Baldonei piešķirtas tikai 20. gadsimta 90. gadu sākumā.

Pastaiga pa Baldoni būs baudījums gan estētam, gan vēstures cienītājam, nemaz nerunājot par zvaigžņu pētniekiem un dūņu terapijas piekritējiem, kuriem gan mazliet vēl jāpaciešas.

Eiropas debesu pētnieki Baldoni pazīst, jo tieši šeit atrodas Eiropā 12. lielākā observatorija ar Šmita sistēmas teleskopu, kas ir viens no šīs sistēmas lielākajiem teleskopiem pasaulē. Latvijas Universitātes Astrofizikas observatorijas teleskops ir lielākais Baltijā, un Baldonē ir vienīgā profesionālā observatorija (4. un 5. attēls fotogalerijā) Latvijā, kur novēro Zemei tuvojošos bīstamos objektus – asteroīdus un komētas.

Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā un arī padomju gados Baldone ieguva slavu ar ārstnieciskajām dūņām un minerālūdens avotiem, kas arī sekmēja kūrortpilsētas attīstību un speciālas sanatorijas izveidošanu. Baldones pašvaldībai vēl arvien pieder dūņu ieguves vietas, kuras, iespējams, visai drīz atkal tiks izmantotas sanatorijas vajadzībām. Pastāv iespēja, ka jaunie investitori sanatoriju atjaunos un Baldones dūņas tiks izmantotas tur, kur paredzēts, proti, Baldonē. Diemžēl, visticamāk, tiks atjaunota tikai Baldones sanatorijas daudzstāvu ēka, kas celta padomju gados (6. attēls fotogalerijā).

Baldone plašāk pazīstama kļuva 20. gadsimta 20. gados, kad kūrorts ieguva popularitāti, un tas veicināja Baldones ciemata attīstību. Lai arī ēka tagad ir pamesta un nolaista, tajā vēl arvien jūtams vēsturisks šarms – kaut kas dižciltīgs un noslēpumains. Mūsdienās Ceriņu parkā pie Ķekaviņas upītes joprojām iespējams apmeklēt avotiņu "Ķirzaciņa" un nogaršot sērūdeni (3. attēls fotogalerijā), kura brīnumainās spējas dziedēt slimības uz Baldoni gadsimtu gaitā atvedušas augstmaņus, armijas, zinātniekus, ārstus un tūkstošiem atpūtnieku.

Arhitektūras jomā, no objektiem, kas Baldonei piešķir vēsturisku nozīmību, jāmin Baltā pils, Mercendarbes muiža un, protams, 19. gadsimta sākumā celtā luterāņu baznīca, kas, tāpat kā daudzas Latvijas baznīcas, padomju gados pildīja pavisam citas funkcijas – Baldones baznīcā darbojās plastmasas ražošanas cehs.

Mercendarbes muiža (2. attēls fotogalerijā) gadsimtu gaitā mainījusies gan izskata, gan arhitektoniskā ziņā, tomēr saglabājusi vēsturisko mantojumu. Vēl 21. gadsimta sākumā muižā darbojās bērnunams, un tolaik ēka piederēja Rīgas rajona padomei. Pēc rajona "krišanas" un teritoriju reformas 2009. gadā, muižas ēku savā īpašumā pārņēma Baldones novada dome.

Sena leģenda vēsta, ka zem Baldones eveņģēliski luteriskās baznīcas (1. attēls fotogalerijā) esot pazemes tunelis, kas to savieno ar Mercendarbes muižu, kaut arī attālums no vienas ēkas līdz otrai ir vairāk nekā trīs kilometri.

Baldones Baltā pils, kas bija virsmežziņa pana Nikolaja Mickeviča medību pils, nosaukta par Balto pavisam vienkārša iemesla dēļ – tā vienmēr krāsota tikai balta. Pašlaik pilī darbojas Baldones mūzikas pamatskola. Ievērības cienīgs ir fakts, kā Baldones mūzikas pamatskola tikusi pie savas ēkas, proti, N. Mickeviča dēls, pils īpašnieks, 1994. gadā pili skolai vienkārši uzdāvināja.

Sākotnēji šķiet, ka vienas lietas Baldonē tomēr trūkst, un tas ir kultūras nams. Vecais nams ir tik bēdīgā stāvoklī, ka tā atjaunošanai nepieciešami pārāk lieli finanšu līdzekļi, un arī tad tas nebūs atbilstošs mūsdienu prasībām. Taču Baldonē ir citas kultūras iestādes, kādu nav vis katrā novadā vai mazpilsētā. Piemēram, Baldone var lepoties ar savu kinoteātri (7. attēls fotogalerijā).

Par Baldones sakoptajiem parkiem, ceļiem, tiltiņiem, ēkām, dabas vērtībām un daudzām citām lietām varētu rakstīt un rakstīt. Taču vislabākais veids, kā izbaudīt Baldones atmosfēru un iepazīt Pierīgas mazpilsētas vēsturisko šarmu, ir doties uz turieni pašiem.

Iepriekš:
Pastaiga Pierīgā: Lapu upe Lēdurga
Pastaiga Pierīgā: Leģendārie Baloži
Olaine ‒ mīti un ikdiena