Tomēr, pirms doties tālākā ceļojumā, vispirms vērts iepazīt savu dzimto pilsētu, novadu, ciematu. Tāpēc "Rīgas Apriņķa Avīze" lasītājiem piedāvā rubriku "Pastaiga Pierīgā", kurā iepazīstināsim ar apdzīvotām vietām Pierīgā.
Par Olaini atcerējāmies, gaidot Lieldienas, jo citādi te viss šķita kārtībā: pašvaldība darbojas bez skandāliem, simtiem cilvēku ik dienu mēro ceļu uz Rīgu un Jelgavu, bet pārējie strādā turpat vietējās ražotnēs. Jāteic, pretēji runām, kriminālhronikās Olaines vārds ne ar ko īpaši neizceļas. Bet labāk jau vienreiz redzēt, nekā daudzreiz dzirdēt.
Daži mīti par Olaini
Ko mēs esam dzirdējuši par Olaini? Zinām stāstu par vietējo maniaku – pliku vīru, kurš, izlēcis pa mājas logu, ar nazi rokā skraidīja pa pilsētas galveno ielu un sadūra vairākus cilvēkus. Arī televīzijā rādītas trakas lietas, piemēram, kontrabandas cigarešu tirgošana pie diennakts veikala-kafejnīcas "Krokuss". Nemaz jau nerunāsim par komentāriem internetā, kur ļaudis skaidri un gaiši pasaka, ka Olaine esot narkomānu galvaspilsēta.
Tas esot aizsācies jau padomju laikos, kad vienā no Olaines farmācijas fabrikām ražotas ripiņas, kas ļaudis uz laiku dara mundrus un jautrus. Un kur tad vēl teiksmas par vēsturisko Olaines profilaktoriju, kur padomju gados piespiedu kārtā ārstēja un mācīja darba tikumu alkoholiķiem, kuri, atgriezušies ikdienas dzīvē, centās atgūt ierobežotajā brīvībā zaudēto dzīvesprieku. Tagad tur, pilsētas nomalē, ir teritorija, kur uz laiku izmitina somāliešu, kurdu un sazin vēl kādus bēgļus. Zināms, ka viņi tur spēlē futbolu, bet negrib ēst rupjmaizi. Un tad vēl modernā Olaines cietuma slimnīca, kurā vēl ne tik sen ārstējās "Krājbankas" Priedītis.
Vārdu sakot, ja kāds gribētu uzņemt seriālu par dzīves tumšajām pusēm, kam pamatā būtu dažādi nostāsti un modernās pasakas, kur nu vēl labāka vieta par Olaini.
Taču patiesība kā parasti nav gluži tāda, kādu to iedomājas tie, kuri pa ātrgaitas šoseju traucas no Rīgas uz Jelgavu vai otrādi. Un ir jau arī citi stāsti. Piemēram, Olainē dzimusi basketboliste Gunta Baško, hokejists Rustams Begovs, uzņēmēja un bijusī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un pasaules čempions slaloma skeitbordā Jānis Kuzmins.
Politiskā dzīve bez intrigām
"Protams, Olaine nav tāda pati kā Sigulda," atzīst Olaines novada izpilddirektors Ģirts Batrags. Pirmkārt, Olainei kā pilsētai ir tikai 47 gadus ilga vēsture. Otrkārt, pamēģiniet Siguldā attīstīt tādu ražošanu, ar kādu šodien lepojas Olaine. Te ir "Biolar", "Olainfarm" un kūdras fabrika, ar kuru savulaik aizsākusies tā sauktās Ķīmiķu galvaspilsētas vēsture.
Ģ. Batrags gan pats šeit nav dzimis, bet mācījies Olaines 1. vidusskolā. Pēc tam no Olaines katru dienu ar vilcienu ceturtajā jeb "studentu vagonā" braucis uz Rīgu studēt tieslietas. Tagad saņēmis domes atbalstu un iecelts Olaines pašvaldības izpilddirektora amatā. Kopš mūžībā aizgāja ilggadējais pašvaldības vadītājs Jānis Pavlovičs, priekšsēdētāja amatā ievēlēts iepriekšējais izpilddirektors Andris Bergs.
Par Olaines domes politisko dzīvi neesot daudz, ko sacīt. Jau kopš 1994. gada iedzīvotāji vēlēšanās dod priekšroku vietējiem sociāldemokrātiem, kuri pēdējos gadus kopā ar "Saskaņas centru" veido valdošo koalīciju. Vēl domē ir ievēlēti trīs partijas "A8" deputāti. Darbošanās pilsētas labā iznāk pietiekami racionāla, bez intrigām un politiskiem šoviem. "Viedokļi atšķiras, bet lēmumi tiek pieņemti konstruktīvās diskusijās," saka izpilddirektors, kurš amatā iecelts ar vienprātīgu deputātu balsojumu.
Prioritāte – sociālais budžets un izglītība
Izpilddirektors nenoliedz, ka bijis laiks, kad iedzīvotāji Olainē nav jutušies omulīgi un pat pilsētas budžets veidots, uzsvaru liekot uz drošību. Bet "Olaines maniaks" – tā jau ir pagātne, arī "Krokuss" un vienīgā spaisa tirgotava ir ciet. Turklāt vietās, kuras agrāk bija nedrošas, tajā skaitā Mežaparkā un Jaunolainē, izvietotas 36 videonovērošanas kameras. Tas cilvēkus disciplinē. Arī pašvaldības policijas diennakts klātbūtne ir papildu drošības garants.
Bezdarba līmenis, kas varētu būt iemesls likumpārkāpumiem, novadā nav augsts, jo mazliet vairāk nekā pusstundas brauciena attālumā ir Rīga, nav tālu arī Jelgava. Taču par priekšrocību tiek uzskatīts darbs tepat, kādā no Olaines ražotnēm, piemēram, vietējā Ziemeļu industriālajā parkā.
Ja par izglītību, tad Olaines novadā ir divas vispārizglītojošās izglītības iestādes. Olaines 1.vidusskolā mācās 783 skolēni, un tai tika pievienota arī Olaines pagasta sākumskola, līdz ar to izveidota Olaines sākumskola Jaunolainē, kur mācības notiek gan latviešu, gan krievu valodā. Savukārt Olaines 2.vidusskolā ar izglītību krievu valodā mācās 692 bērni. Abās skolās ir arī speciālās pamatizglītības programma bērniem ar mācīšanās traucējumiem.
Vēl Olainē ir Mehānikas un tehnoloģijas koledža, kas sagatavo speciālistus arī vietējām ķīmijas ražotnēm un kur iespējams iegūt pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību. "Skolas atšķiras ar fasādēm ‒ pašvaldību mācību iestādes ir sakoptas, valstij piederošā skola pagaidām tik labi neizskatās," norāda pašvaldības darbinieki. Tajā pašā laikā viņi augstu novērtē to, ko koledžā māca un kādu interesi, piemēram, par ķīmiju, tā rada vietējos jauniešos.
Novadā veiksmīgi darbojas Mūzikas un mākslas skola, kuras audzēkņi ir guvuši ievērojamus sasniegumus starptautiskos konkursos, un ir arī pieaugušo izglītības centrs.
Kooperatīvo dārzkopju sabiedrību novads
Olaines pilsēta ir ierobežota ar dzelzceļu un purviem, bet pārējā novada teritorijā ir 47 aktīvas dārzkopju sabiedrības. Tās saglabājušās un turpina darboties vēl no padomju laikiem, kad Rīgas rūpnīcu strādniekiem tika dalīti pa 600 kvadrātmetriem zemes. Nevienā citā Latvijas novadā tik daudz šādu "koloniju" nav. Laika gaitā daži zemesgabali izpirkti, privatizēti vai apvienoti. Teritorijās, kurās agrāk cilvēki mitinājās tikai pa vasaru, parādījušies pastāvīgie iedzīvotāji, kas šeit deklarējuši savu dzīvesvietu.
Tagad pašvaldībai jādomā, ko darīt, lai dārzkopības sabiedrību teritorijas kļūtu civilizētākas. Dažās no sabiedrībām, kurās cilvēki ir aktīvāki, pašvaldība ir gatava ar līdzfinansējumu atbalstīt viņu vēlmes sakārtot vietējo infrastruktūru – ceļus un elektrību. Citur parādījušies jauni īpašnieki, kuri pagaidām neredzot jēgu kaut ko iesākt. Taču skaidrs, ka šādas teritorijas nākotnē novada teritorijā saglabāsies.
Lielveikala vietā sports
Patiesībā Olaines novads ir īstā dzīvesvieta tiem, kas vēlas dzīvot zaļā un sakārtotā vidē Rīgas pievārtē, uzsver izpilddirektors. Ja Olainē kaut kā pietrūkst, tad tie ir lielveikali, restorāni un kafejnīcas. Taču ar aktīvu brīvā laika pavadīšanu problēmu nav. Pilsētā ir peldbaseins, kura apmeklēšana maksā mazāk nekā Rīgā, slēgtā slidotava ar daudzfunkcionālu segumu, kur notiek Latvijas čempionāts inline hokejā, trīs skeitparki, futbola laukums ar mākslīgo segumu, kur notiek virslīgas futbola spēles, vairāki ielu vingrošanas kompleksi. Populārs jauniešu vidū ir hokejs, basketbols un bokss. Cita starpā izpilddirektors piemin, ka Olaines futbola komandā pašlaik spēlē arī divi brazīlieši un viens japānis.
Ģ. Batrags teic, ka ir doma par futbola akadēmiju. Taču novadā bērnu cik ir, tik ir. Turklāt tie, kuri kaut kur jau darbojas, dara visu, bet pārējie nedara neko. "Ja visa ir tik daudz un pat tad neko negribas darīt, es nezinu, ko vēl var piedāvāt," bilst izpilddirektors.
Patiesībā jau piedāvājumi atrodas paši. Pirms Lieldienām afišas pilsētā vēstīja, ka uz Olaini aprunāties ar vietējiem makšķerniekiem nolēmis atbraukt biologs un televīzijas raidījumu vadītājs Māris Olte. Un ne tikai viņš vien.
Olainē nav daudz izcilu celtņu, bet Mežaparka estrāde ir patiesi interesants vaibsts pilsētas sejā.
