Mērs atzīst, ka pirmās darba dienas jaunajā amatā aizritējušas saspringti, jo saimniecība ir gana liela, taču jau izveidojies priekšstats par prioritātēm, un nostiprinājusies pārliecība, ka pārmaiņas novada domes darbā patiesi bijušas nepieciešamas: "Paies pāris mēneši, un ar tiem tempiem, kādos šobrīd iegūstu informāciju, domāju, ka samērā labi varēšu orientēties visās ar pašvaldības darbu saistītajās jomās."
Ar Ogres novadu A. Mangulis saistīts jau kopš gada vecuma. Pēdējos sešus gadus Manguļu ģimene dzīvo Ogrē, bet bērnību Artūrs aizvadījis Madlienas pagasta Zādzenē. Tur viņš mācījies Madlienas vidusskolā, tad iestājies Jāzepa Mediņa Mūzikas koledžas tautas instrumentu nodaļas akordeona klasē. "Divus gadus nācās nodienēt arī padomju armijā, kur spēlēju orķestrī. Tad iestājos Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kuru absolvējot, ieguvu mākslas bakalaura grādu akadēmiskajā dziedāšanā un pedagoģijā. Studijas turpināju akadēmijas dziedāšanas meistarklasē un pēc kopumā deviņus gadus ilgām studijām 2003. gadā ieguvu profesionālo maģistra grādu mūzikā," viņš stāsta.
Jaunā mēra līdzšinējā darba pieredze vairāk nekā 20 gadu ir saistīta ar mūzikas jomu. Mūzikas pedagoga gaitas sāktas 1992. gadā Ogres meža tehnikumā un pamazām aizvedušas līdz Ogres Mūzikas skolas direktora amatam, kurā nostrādāti pēdējie četri gadi. 2013. gada 1. jūnijā no Latvijas Zaļās partijas saraksta A. Mangulis tika ievēlēts arī par deputātu Ogres novada domē.
Līdzekļi jāizlieto saimnieciski
"Vadot Ogres Mūzikas skolu, biju ieguvis pieredzi administratīvajā darbā, kas tagad lieti noder. Būtība jau ir tā pati – saimnieciski izlietot līdzekļus. Tikai tagad mērogi ir daudz lielāki un nav jābūt ekonomistam, lai saprastu, ka ne viss šeit ir kārtībā. Uzskatu, ka nav pieļaujams pēdējā mirklī risināt miljonu vērtus jautājumus. Kā piemēru varu minēt Ogres Mūzikas skolu, kad vajadzēja lemt par tās renovācijas projektu. Pašvaldība varēja saņemt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, bet, salīdzinot ar kredīta kopējo summu, tas bija niecīgs – tikai aptuveni 30 procenti. Atteicos, jo sapratu, ka nepieciešamos darbus var izdarīt pa posmiem un vairākos gados, iztiekot ar daudz mazāka kredīta piesaisti, neveicot bezjēdzīgus un nerentablus energoefektivitātes pasākumus. Turklāt lēmums par renovāciju bija jāpieņem steidzami, neizvērtējot visus par un pret."
"Piemēram, kāpēc gan būtu jāmaina logi, ja tie vēl ir ļoti labā stāvoklī? Arī iepriekš bijām saskārušies ar problēmu, ka vienā telpā ir karstāks, bet otrā – vēsāks. Šo problēmu atrisinājām, par diviem tūkstošiem uzliekot papildus sūkņus un nebūt nevajadzēja ieguldījumus par miljoniem," turpina jaunais mērs. "Tagad, redzot, kas notiek Ogres novadā sešos renovējamajos bērnudārzos, esmu gandrīz pārliecināts, ka nekādu lielo komfortu šī renovācija nedos, jo tiek radīts siltumnīcas efekts. Jau tagad pašvaldībā tiek saņemtas sūdzības, ka renovētajās telpās ir neizturami karsti.
Vēl viens "piemērs" tālu nav jāmeklē – arī domē veikta renovācija, un tagad paši darbinieki kabinetos nevar nosēdēt – vieniem uz skausta pūš ventilators, bet citiem vasarā kabinetā ir divreiz karstāk nekā ārā. Iztērējot renovācijai miljonus, tā tam nevajadzētu būt. Ja mērķis bija tikai uzfrišināt fasādi, tad domāju, ka to varēja izdarīt krietni lētāk. Pirmkārt, būtu jādomā, lai labi justos tie, kas šīs renovētās telpas izmanto. Turklāt, ja vienā gadā paņemti vairāk nekā septiņi miljoni eiro kredītā, varbūt kredīta portfelis šobrīd vēl nav pārpildīts, bet tādos tempos mēs drīz nezināsim, kā galā tikt. Redzot kaimiņu pašvaldības, kuras var trīs miljonus iekrāt un uzcelt sporta halli tikai par saviem līdzekļiem, rodas jautājums, vai mēs paši arī tā nevarētu?" retoriski vaicā A. Mangulis.
Lēmumi jāpieņem kopīgi un atklāti
Pēdējie pilieni par labu lēmumam mainīt līdzšinējo domes vadību bija vēl divi projekti, kas tika virzīti steidzamības kārtā, nedodot deputātiem laiku tos pienācīgi izvērtēt. "Līdzīgs projekts kā ar Ogres Mūzikas skolu bija Ogres Centrālā bibliotēkas ēkas renovācija. Drīz pēc tam vajadzēja lemt par bijušās "Daugaviņas" ēkas iegādi Grīvas prospektā 4B. Izvērtējot un analizējot situāciju, vairāki deputāti, arī es, saprata, ka šāds darījums būtu nerentabls un nesaimniecisks. Pārdomas raisīja arī Parka ielas rekonstrukcijas projekts – jau atkal deputātiem balsošanai virzīja tikai vienu risinājumu, bet kāpēc nevarēja būt izstrādāti vairāki šī projekta iespējamie varianti?
Uzskatu, ka Parka iela posmā no Ceriņu ielas līdz Upes prospektam būtu jāsaglabā kā zaļā zona, kur varētu izveidot nelielu estrādīti un rotaļlaukumu un pietiktu vietas arī gadatirgiem. Jautājums arī, kāpēc Parka ielas projektu aktualizēja tik pēkšņi. Jau pusgadu pēc ievēlēšanas novada domē sāku just, ka man kā deputātam faktiski nav iespējams lemt par novada iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem. Par miljonus vērtiem projektiem tika izlemts šaurā lokā, un deputātu balsojums domes sēdēs nereti bija simbolisks. Balsojot pēc savas sirdsapziņas un pret šo projektu īstenošanu, no koalīcijas deputātu puses jutu pārmetumus. Līdzīgi jutās arī vairāki citi deputāti, un mēs sapratām, ka mums nav pieņemams šāds vadības stils. Tāpēc arī notika šīs pārmaiņas. Turpmāk lēmumus visi deputāti pieņems kopīgi un atklāti. Mums nav ko slēpt," saka A. Mangulis.
Uzsāktas sarunas par Ogres estrādes tālāko likteni
Ogres novada domes priekšsēdētājam jau pirmajās darba dienās radušās pārdomas par daudziem jautājumiem, kas šķietami ir sīkumi, bet veido mūsu dzīves kvalitāti. "Piemēram, saistībā ar bērnudārzu renovāciju rodas jautājums, – kur paliek izņemtie logi vai durvis, kas vēl ir ļoti labā stāvoklī? Šādas mantas nebūtu jāpārvadā no vienas noliktavas uz otru, bet tūdaļ jārod tām izmantojums kādā citā objektā. Ja pašvaldībai vecos logus vairs nevajag, tad varbūt likumā noteiktajā kārtībā jārīko izsole, un šī manta jāpiedāvā iedzīvotājiem. Nopietni jādomā arī par graustu sakārtošanu Ogres centrā, piemēram, pie Ogres 1. vidusskolas.
Aktuāla lieta ir arī sports. Ikšķilē un Ķegumā ir skeitparki, bet Ogrē tas jau vairāk nekā mēnesi tiek rekonstruēts. Šādi jautājumi jārisina ātrākā tempā, lai jauniešiem būtu vieta, kur atpūsties. Esmu paguvis tikties arī ar Ogres estrādes īpašnieku, lai pārrunātu par tās tālāko virzību un meklētu risinājumus. Ogrē ir viena no skaistākajām estrādēm Latvijā, kas varētu kļūt par Eiropas līmeņa estrādi ar jumtu un vietām 15 tūkstošiem skatītāju. Ceru, ka izdosies panākt vienošanos, lai jau šovasar estrādē varētu notikt kāds koncerts. Aicināsim arī iedzīvotājus iesaistīties aptaujā un izteikt savu viedokli par tālāko estrādes darbību," saka domes priekšsēdētājs.
Laukus nedrīkst atstāt novārtā
A. Mangulis, kurš ir mūzikla "Ogres Zilo kalnu milzis" autors, atzīst, ka viņa redzeslokā ir arī Ogres Zilo kalnu attīstības projekts. "Noteikti būtu jādomā par Ogres identitātes veidošanu. Ogrē ir skaista, sakopta, zaļa vide, sakārtots centrs, bet tūristiem te nav ko darīt. Ogres Zilajos kalnos varētu veidot tematiskās, piemēram, milžu takas. Šo tēmu varētu turpināt, izveidojot, piemēram, Milža zīmi – apbalvojumu dažādās sfērās, kur novada cilvēki vai uzņēmumi guvuši panākumus. Protams, nevar teikt, ka līdz šim Ogrē nekas nav darīts, taču ir svarīgi panākt, lai cilvēki no Ogres neplūstu prom, bet vēlētos šeit deklarēties un dzīvot.
Svarīgi atbalstīt arī daudzbērnu ģimenes, piemēram, rodot iespēju viņiem apmeklēt Ogres peldbaseinu ar atlaidēm. Manuprāt, baseinam būtu jādarbojas augu gadu, to varbūt slēdzot vien uz kādu mēnesi vasaras vidū. Pilsētā būtu jāuzlabo arī drošība, jāierīko velosipēdu novietnes, jāuzstāda video novērošanas kameras. Noteikti jādomā arī par novada lauku teritorijas attīstīšanu un saprātīgu līdzekļu izlietojumu. Ja redzu, ka uz ceļa it kā tā uzlabošanai var izgāzt kravu ar šķembām, kur ir milzīgi akmeņi, ko pārbrauc greiders un izstumj uz grāvi, tad praktiski tur ieguvuma nav nekāda. Ceļi, protams, ir un būs sāpīga tēma vēl ilgi, bet, ja kaut ko taisām, tad taisām riktīgi, lai pēc gada nav jāpārtaisa. Plānoju tikties ar pagastu pārvaldniekiem, lai pārrunātu aktualitātes, un domāju, ka turpmāk reizi mēnesī varētu apciemot pagastus," teic mērs.
Trešā vietnieka amatu izveido divu citu vietā
Darba un ieceru ir daudz. Lai to visu varētu realizēt, Ogres novada domes priekšsēdētājam ir trīs vietnieki – katrs speciālists savā jomā. "Varu tikai apbrīnot, ar kādu entuziasmu pie darba ķēries mans vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis. Profesionāle savā jomā ir arī vietniece izglītības un kultūras jautājumos Ineta Tamane. Ir radīta arī trešā vietnieka vieta sociālajā jomā, kur darba ir ārkārtīgi daudz, un šo jomu ļoti labi pārzina Ilga Vecziediņa.
Pēdējā domes sēdē izskanēja pārmetums, ka tā ir izšķērdība – radīt trešā vietnieka amatu. Es tam nevaru piekrist. Trešā vietnieka postenis ir izveidots divu citu vietā – es atsakos no padomnieka un šofera. Saliekot kopā abas šīs pozīcijas, ir iespēja izveidot vēl viena vietnieka amatu, kas, manuprāt, ir daudz svarīgāk. Pārskatīsim arī algas, jo šobrīd to amplitūda ir ļoti plaša – sākot no minimālās līdz pat diviem tūkstošiem eiro. Uzskatu, ka nevajadzētu saņemt arī piemaksas par darbu komisijās, ja tās notiek darba laikā. Tāpat arī prēmēšanas sistēmā jābūt skaidrībai un visiem vienādiem noteikumiem. Jau tuvākajā laikā iedzīvotāji varēs pārliecināties par ekonomiju," saka A. Mangulis.
Plāno veidot vienas pieturas aģentūru
Domes priekšsēdētājs par atbalstu pateicas arī deputātiem Andrejam Ceplītim un Jurim Laizānam, kuri aktīvi iesaistās it visos jautājumos, lai gan būtībā varētu tikai atnākt uz domes sēdi un nobalsot. "Šobrīd domē valda neliels satraukums – vai netiks atlaisti darbinieki, kas ir lojāli iepriekšējai domes vadībai? Šāda iemesla pēc darbinieku sijāšana nenotiks, jo mūsu darbs tiks veidots, balstoties uz atklātību. Darbinieku izvērtēšana notiks vien pēc funkcionālā audita rezultātiem, lai izskaustu funkciju dublēšanās. Tiks mainīta arī darbu izpildes kārtība – katram būs konkrēti uzdevumi ar konkrētu izpildes termiņu un par padarīto regulāri būs jāatskaitās.
Jauninājums varētu būt arī tā saucamās vienas pieturas aģentūras jeb informācijas centra izveide. Domes administrācijā ir daudz darbinieku, un arī man pagaidām ir grūtības saprast, kurš speciālists atbild par konkrētiem jautājumiem. Droši vien vēl jo grūtāk tas ir iedzīvotājam, kurš domē ieradies pirmo reizi. Pirmās pieturas aģentūra būs vieta, kurā ikviens varēs vērsties, lai noskaidrotu visus viņu interesējošos jautājumus. Ceru, ka tādējādi iedzīvotājiem komunikācija ar pašvaldību kļūs daudz ērtāka. Protams, ikviens laipni gaidīts arī uz pieņemšanu pie manis (pirmdienās no pulksten 15 līdz 18), pie vietniekiem vai izpilddirektora," saka A. Mangulis.
Radošie procesi nav apturami
Jautāts, vai domes priekšsēdētājam atliks laiks arī mūzikai, A. Mangulis smaidot atzīst, ka ballītēs viņš vairs nespēlēs, taču kopā ar ģimeni koncertus sniegs, un arī radošā dzirksts nezudīs. "Uzskatu, ka koncertēt kopā ar ģimeni nav nekas slikts un nekur nav teikts, ka domes priekšsēdētājs nedrīkstētu to darīt. Radošie procesi nav apturami – mūza atlido pēkšņi un dažkārt pietiek vien ar pāris minūtēm, lai taptu dziesma. Taču pašvaldības darbu vēlos organizēt tā, lai nekas nenotiktu pēdējā brīdī, bet katrs solis būtu pārdomāts, koleģiāli izspriests, rodot optimālāko risinājumu, rūpīgi uzraugot darbu kvalitāti un vienmēr raugoties soli nākotnē," sarunas noslēgumā saka jaunievēlētais Ogres novada domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis.