Novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa vēstulē Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam lūdz pievērst uzmanību Baldones novadā plānotajai mežu izciršanai. Baldones Dome pieprasa apturēt plānoto izciršanu līdz teritorijas plānojuma apstiprināšanai, izstrādāt ainavu ekoloģisko plānu, mainīt zonējumu un turpmāk visas darbības saskaņot ar pašvaldību. Dome kategoriski iebilst pret plānoto mežu izciršanu, jo uzskata, ka līdz ar šādu rīcību tiek pārkāpts Meža likums. Tāpat pašvaldības meži ir nozīmīgi tūrisma, kā arī ārstniecisko dūņu un minerālūdeņu resursu saglabāšanai. Teritorijas plānojums paredz neatbalstīt tādas dinamiskas un plašas darbības, kas var radīt kaitējumu videi, rekreācijas iespēju attīstībai un bioloģiskajai daudzveidībai. Turklāt vairāki kailciršu bloki izvietoti potenciālajās rekreācijas teritorijās, piemēram, ap Riekstukalnu, vēstulē norāda K. Putniņa.
Tikai jaunaudzes
Pašvaldības mežu apsaimniekotājs Valdis Skadiņš ir bažīgs par Baldones nākotni, jo apkārtnes meži esot galvenokārt skujkoku un saglabāti kopš padomju laikiem kā kūrorta meži. “Šādā veidā valsts meži izvēlas vieglāko ceļu ātras peļņas gūšanai. Galvenā problēma ir tā, ka tiek organizētas bloku cirtes, kad vienā piegājienā izcērt maksimāli visu, kas ir atļauts.” V. Skadiņš pieļauj, ka pēc septiņiem gadiem, kad likums to atļaus, atkal izcirtīs mežu un pāri paliks tīra vieta. “Pamatā viss Baldones mežs ir viena ciršanas vecuma – tagad izcirtīs vienu daļu, pēc septiņiem gadiem atlikušo,” prāto V. Skadiņš. Tādā veidā netiek plānota ilgtspējīga mežsaimniecība un pēc gadiem nebūs dažāda vecuma audzes – tikai jaunaudzes, skaidro V. Skadiņš. Lai gan Baldones novada mežu apsaimniekotājs zina, ka likums LVM neprasa savu rīcību saskaņot ar pašvaldību, viņš uzskata, ka no cilvēciskā viedokļa tas ir nepieņemami. “Bet šaubos, ka te kaut kas mainīsies,” nosaka V. Skadiņš.
Ignorē ainavu plānošanas principus
Arī Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Priednieks, kurš Zemkopības ministrijas mežu konsultatīvajā padomē darbojas jau kopš tās pirmsākumiem, skaidro, ka daudz rūpīgāk vajadzēja izvērtēt kūrorta un rekreācijas vērtības Baldones apkārtnē. J. Priednieks atzīst, ka tiek ignorēti arī ainavu plānošanas principi. “Vajadzēja veikt ietekmes uz vidi novērtējumu visai galvenajai cirtei un teritoriālās attīstības plānu saskaņot ar pašvaldību,” uzskata A. Priednieks. Šis neesot pirmais gadījums, kad tiek aizskartas izcili ainaviskas un pēc rekreācijas resursiem augsti vērtējamas teritorijas, atklāj A. Priednieks. “Tas pats notiek pie Usmas ezera. To nekādā ziņā nevar nosaukt par ilgtspējīgu mežsaimniecību. Ir pienācis brīdis, kad cilvēkiem un pašvaldībām jāprotestē. Valsts meži ir absolūts monopolists, bet tā nedrīkst rīkoties viena pati pēc saviem ieskatiem,” uzskata A. Priednieks.
Baldones meži nav īpašs gadījums
LVM komunikācijas daļas vadītājs skaidro, ka situācija Baldonē ne ar ko neatšķiras no situācijas citur Latvijā. “Nav tā, ka Baldonē būtu plānota kāda īpaša ciršana un kāds īpašs apsaimniekošanas režīms, kas būtu citādāks un daudz intensīvāks nekā citur Latvijā. Meži visur tiek apsaimniekoti atbilstoši zonējumam – vides, rekreācijas un saimnieciskie, taču vienādi neatkarīgi no tā, kurā Latvijas daļā tie atrodas. Mēs pastāvīgi konsultējamies arī ar vietējo pašvaldību un par šīm lietām tiek diskutēts,” saka T. Kotovičs. Baldones pašvaldība pieprasa LVM savas darbības turpmāk saskaņot ar novada Domi, tomēr T. Kotovičs norāda, ka katras konkrētas cirsmas saskaņošana ar pašvaldību likumā nav paredzēta. “Katra cirsma nav jāsaskaņo – valsts meži jau ir šīs teritorijas apsaimniekotājs, un konkrēta cirsma ir mežsaimniecisks un profesionāls lēmums, atbilstoši meža vecumam, konkrētai vietai, tā sanitārajam stāvoklim un citiem faktoriem. Savukārt par to, kuras vietas iedzīvotājiem ir nozīmīgas un vai tur ievērot kādu īpašu meža apsaimniekošanas režīmu – tie ir jautājumi, ko diskutējam ar pašvaldību. Tā ir normāla mežu apsaimniekošanas apspriešana, kad notiek diskusija par teritorijas attīstību,” tā T. Kotovičs.