Pirmkārt, nosiltināta ēka ietaupa izdevumus par siltumu, otrkārt, māja iegūst daudz sakoptāku un modernāku izskatu, treškārt, tai paaugstinās vērtība nekustamā īpašuma tirgū.
Pašlaik ir pieejami Eiropas fondu līdzekļi un atbalsts siltināšanas projektu īstenošanai. Tomēr jārēķinās, ka līdzfinansējums nepalīdzēs, ja mājai nebūs pārvaldnieks un uzkrājumi projekta priekšnoteikumu realizēšanai.
Šādā situācijā šobrīd nonākuši Ķekavas novada Daugmales daudzdzīvokļu mājas "Atvari" iedzīvotāji, kuri vēlas piedalīties projektā un iegūt finansējumu ēkas siltināšanai, bet nevar to izdarīt, jo mājai nav ne pārvaldnieka, ne uzkrātu finanšu līdzekļu ēkas uzturēšanas darbiem. Arī biedrība, kas turpmāk ēku pārvaldīs, nodibināta tikai nesen.
"Mums ir 18 dzīvokļu māja. Dzīvoju trīsistabu dzīvoklī, un mēnesī tikai par apkuri vien man jāmaksā 180 eiro. Zinu, ka tikpat lielā 70 m2 dzīvoklī Cēsīs maksa par siltumu ir 70 eiro," stāsta Einārs Binders no Daugmales. "Tā māja ir nosiltināta. Daugmalē nav nevienas namu apsaimniekotājfirmas, neviena Daugmales māja netiek apsaimniekota. Bēdīgā stāvoklī ir arī siltumtrase un ūdensvadi mājas pagrabā.
Esam izveidojuši savu biedrību un gribam veidot uzkrājumu, bet problēma ir tā, ka mums pašlaik nav naudas, lai iesniegtu projekta tāmi ēkas siltināšanai. Tas maksā aptuveni 4000 eiro. No 18 dzīvokļiem četriem ir parāds. Mājas parāds visu laiku ir kādi 3000 tūkstoši eiro, tātad arī banka negribēs dot kredītu. Divi dzīvokļi nav ierakstīti zemesgrāmatā. Pārējie esam situācijas ķīlnieki. Lūdzām palīdzību savā pašvaldībā. Pašvaldības vadītājs ir saprotošs un labprāt mums palīdzētu, taču šādā situācijā darīt neko nevar, jo māja ir privātīpašums."
Īpašniekam pašam jārūpējas par savu īpašumu
Kā rīkoties šādā situācijā, ko vajadzēja darīt, ko vēl var paspēt izdarīt, stāsta Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis: "Dzīvokļu īpašnieku pienākums ir pārvaldīt visu māju, ne tikai savu dzīvokli. Cilvēki tikai tagad sāk saprast, kas ir kopējs daudzdzīvokļu īpašums, un atbildēt par to. Tas nav tikai dzīvoklis, bet arī kāpņu telpa, jumts un viss pārējais.
Un ir divi varianti – vai nu viņi šo īpašumu pārvalda paši, vai nolīgst pārvaldnieku. Tad veidojas dialogs starp īpašniekiem un pārvaldnieku, un nams tiek apsaimniekots kā vecajos labajos laikos. Pārvaldnieks izstrādā plānu un tāmes mājas pārvaldīšanai, steidzamākiem darbiem. Tas ir abpusējs pasākums, jo nevar cerēt, ka pārvaldnieks tīrīs teritoriju un remontēs māju, bet neviens par to nemaksās. Tā tas nenotiks. Katra lieta kaut ko maksā, un ir jābūt investīcijām no īpašnieku puses."
"Mazos ciematos, kur saceltas bijušo kolhozu dzīvojamās ēkas, bieži vien ir iegājies tā, ka cits citam palīdz – izved atkritumus, iestiklo logus vai izdara citus sīkus remontdarbus," salīdzina Ģ. Beikmanis. "Tomēr laiki ir mainījušies, un arī pašvaldībai nav jāuztur privātais īpašums, tas pat ir likumpārkāpums. Īpašniekam pašam jārūpējas par savu īpašumu. Protams, mājas nolietojas, tām vajadzīgs remonts, bet īpašnieki paši jau neko nav darījuši, lai tā nebūtu. Viņi nav uzkrājuši līdzekļus, par kuriem veikt mājas remontdarbus.
Šādā situācijā īpašniekiem jānāk kopā un jāvienojas, kā pārvaldīt māju. Var izveidot biedrību un pārvaldīt paši, var nolīgt pārvaldītāju uzņēmumu. Biedrība pati var pārvaldīt savu māju. Arī likumā ir noteikts, ka pārvaldīšana ir pašu īpašnieku pienākums. Lielākoties tiek nolīgtas pārvaldītāju firmas, bet, ja īpašnieki vienojas un nodibina biedrību, paši var arī apsaimniekot. Jebkurā gadījumā iedzīvotājiem ir jāveido uzkrājums, lai varētu īstenot renovācijas projektus. Biedrības var vērsties arī kredītiestādēs un ņemt aizņēmumu. Noteikumi ir bargi, bet, no otras puses, godīgi, jo diez vai mums vajag kārtējos vieglprātīgi paņemtos kredītus, kurus pēc tam nevar nokārtot. Tā iedzīvotāji riskē palikt vispār bez mājas."
"Ekonomikas ministrija ir akreditējusi kustību "Dzīvo siltāk", kurā apvienojušies daudzi uzņēmumi – būvnieki, būvmateriālu izgatavotāji, ministrijas, pārvaldītāji u. c. Kustība rīko bezmaksas seminārus, kuros sniedz visu nepieciešamo informāciju par māju siltināšanu un arī apsaimniekošanu. Informācija pieejama arī Ekonomikas ministrijas mājaslapā internetā. Ir jāsaprot, ka tas ir privāts īpašums – nenāks neviens no pašvaldības, bankas vai Eiropas un neko īpašnieku vietā nedarīs."
Vēlme ir, bet ne visi tai piekrīt
Saprotot, ka ne pašvaldība, ne banka neko uz paplātes nepienesīs, Daugmales mājas iedzīvotāji nolēmuši rīkoties. Nodibinot biedrību, radusies cerība veikt mājas siltināšanu, bet, izrādās, paši vien sev liek šķēršļus – ne visi mājas iedzīvotāji ir sapratuši, ka dzīvo privātīpašumā, par kuru pašiem jārūpējas.
"Mājā ir vismaz četri dzīvokļi, par kuriem regulāri netiek maksāti komunālie rēķini. Dažs pat ir uzkrājis tūkstoš eiro lielu parādu un neliekas ne zinis. Arī Zemesgrāmatā reģistrēt dzīvokli atsakās. Kāda kundze pat never vaļā durvis, kad vēlamies parunāt par mājas nākotni," sašutis ir E. Binders, kurš cer uz kādu risinājumu, ko, konsultējoties ar pašvaldības juristiem, varētu panākt šajā, šķiet, bezizejas situācijā.
"Atvariem" līdzīgā renovētā mājā rēķins par siltumu trīsistabu dzīvoklī janvārī bija 62 eiro, bet februārī – 52 eiro.