Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ar Ropažu novada pašvaldības deputātu korpusa piemēru izskaidrošu iespējamo pārmaiņu būtību. Vienlaikus kliedēšu mītu par deputātu atalgojumu pašvaldībā.

Pēc publiskajā telpā pieejamās informācijas esmu apkopojis Ropažu novada deputātu atalgojumu par 21 mēneša periodu. Deputātu korpuss šajā periodā ir saņēmuši bruto Ls 41 471. Turpmākai salīdzināšanai esmu aprēķinājis deputāta bruto vidējo mēneša algu 21 mēneša griezumā. Svārstības no mazākās līdz lielākajai algai ir ar kārtas skaitli 22 jeb no Ls 23,67, kas ir mazākais vidējais mēneša atalgojums, bet līdz Ls 536,20 mēnesī – augstākais vidējais mēneša atalgojums. Secinājumus varat izdarīt paši, aplūkojot pievienoto tabulu ar deputātu atalgojumu.

Raugoties uz šiem skaitļiem, man rodas jautājums: vai valsts un sabiedrība apzinās, ka ir pakļāvusi sevi pamatīgam riskam?

Pirmkārt, risks, ka šādi – bieži vien pat degvielas izdevumus nenosedzoši mēneša ieņēmumi par deputāta pienākumu pildīšanu – ne tikai nemotivē deputātu strādāt, bet var mudināt mēģināt rast kādu iespēju papildu "ieņēmumiem".

Otrkārt, deputātam nav laika iedziļināties jautājumos, jo jābūt pamatdarbā. Riskanti nodot lemšanā jautājumus par budžetu, kurš rakstāms sešām nullēm, kura ietvaros veicami dažādi projekti cilvēkiem, kuri par to lemj garāmejot. Mēs nereti dzirdam un lasām saziņas līdzekļos par gadījumiem, kuros uzņēmēji, lai iegūtu sev labvēlīgu kāda ierēdņa lēmumu, gatavi maksāt "kukuļus", kuri ir daudzkārt lielāki nekā visu Ropažu novada deputātu atalgojums šajā 21 mēneša periodā kopā. Vai nerodas pārāk augsts korupcijas risks?

Treškārt, labā ticībā, pieņemot, ka pārsvarā iedzīvotājiem izdodas ievēlēt nesavtīgus pārstāvjus. Tomēr šie pārstāvji/deputāti ir dzīvi cilvēki ar savām ikdienas un ģimenes vajadzībām. Bieži vien, lai izdzīvotu, ir spiesti strādāt ne vienā vien darbavietā. Pat ļoti vēloties, šādi apmaksātam Domes deputāta darbam – labākajā gadījumā – var atļauties veltīt ne vairāk kā tiešo Domes sēžu un komiteju laiku. Bet kur tad paliek reālās tikšanās ar iedzīvotājiem un reālā iedziļināšanās lemjamajos jautājumos? Katrā sēdē lemjamo jautājumu ir vairāki desmiti. Pat, ja deputāts sākuma periodā ir pašaizliedzīgs un aktīvs, tam neiespējami turpināties visus četrus sasaukuma gadus.

No minētā izriet ceturtais risks: lielākā daļa mazapmaksāto deputātu ir zaudējuši vēl sākumā esošo degsmi. Tie, kuri sev "izsituši" algotus amatus pašvaldībā, ir nesalīdzināmi pārākā operatīvās un objektīvās informācijas stāvoklī attiecībā pret pārējiem deputātiem.

Kā redzams tabulā, arī Domes vadītājam vidējais mēneša atalgojuma līmenis – iepretim viņa atbildības līmenim – ir neadekvāti zems. Spēkā esošais pārvaldes modelis ir ar ļoti augstu risku, kurā var tikt pieņemti vāji kontrolēti un vēl vājāk izprasti lēmumi, kuru patiesā būtība var izrādīties, kāda šaura loka interesēm pakārtoti.

Valsts un sabiedrība, iedodot kādam pārvaldīt sabiedrības miljonus un par šā procesa uzraudzību un labu pārvaldību nevēloties maksāt, rada jaunus, neprognozējamus riskus. Saprotams, ka sabiedrība ir nogurusi no iepriekšējos periodos visu iespējamo pārvaldības līmeņu amatpersonu daudzkārtējiem pārkāpumiem, tomēr – ja vēlamies kādreiz izveidot kvalitatīvu pārvaldi, tai jābūt labi apmaksātai. Un domāju, ka man piekritīs - arī mazskaitlīgai.

Raksta sākumā minētajā deputātu skaita mazināšanā un to nodarbinātības jautājuma risināšanā esmu ņēmis aktīvu līdzdalību. Priecē, ka kopā ar kolēģim no citām pašvaldībām ir izdevies Saeimas gaiteņos "iekustināt ledu". Mūsu priekšlikumu būtība ir kardināli samazināt pašvaldību deputātu skaitu. Turklāt nosakot, ka pašvaldības deputāta darbs nav veicams amatu savienošanas kārtībā ar virkni pašvaldības amatiem (pašvaldības administrācija, pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadībā u. c.). Deputāta amats ir pamatdarbs par kuru deputāts saņem pilna laika atalgojumu ar visu no tā izrietošo – regulāru papildizglītošanos finanšu vadībā un tiesību aktu teorijā.

Līdz ar ko rodas pamatota cerība, ka deputāti nākotnē būs profesionāli politiķi, sapratīs tiesību normu hierarhiju, būtību un principus, kuri stāv pāri pozitivētajām (rakstītajām) tiesībām. Šādi valstī tiktu pacelta vietējās varas kvalitāte.

Šādiem jauninājumiem kā pozitīvā piedeva līdzi nāktu arī pašvaldības darba ritma uzlabošanās – kārtējās Domes sēdes varētu iznākt katru nedēļu. Dome būtu pilnībā un detaļās informēta par jebkuriem operatīvajiem jautājumiem. Rezultātā uzlabotos pieņemto lēmumu kvalitāte un neapšaubāmi arī operativitāte. Lietas būtībā iedziļinājušies, profesionāli un pilnu laiku politikai (vienalga – lokālai vai valsts) veltoši deputāti arī spētu saskatīt sistēmiskas problēmas, kā arī varētu rast kvalitatīvus risinājumus un pieņemt koleģiāli kvalitatīvus lēmumus.