Jaunizstrādātie baznīcu standarti attiecas uz dievnamiem, kuriem piešķirts kultūrvēsturiskā mantojuma statuss vai kuri tādus glabā, piemēram, senas ērģeles. Tieši temperatūras svārstības dara pāri vēsturiskajām vērtībām un samazina to kalpošanas ilgumu.
SIA "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Standartizācijas biroja vadītājs Ingars Pilmanis RAA skaidroja, ka noteikumiem ir vien ieteikumu raksturs. Tie kalpos kā priekšnoteikumi, lai, piemēram, baznīcu atjaunojot, to paveiktu, nenodarot kaitējumu kultūrvēsturiskajai vērtībai un izraugoties labāko apkures veidu. Patlaban šim standartam jau tiek izstrādāta otrā daļa, kas būs saistīta ar ventilāciju.
"Latvieši jebkuras Eiropas rekomendācijas padarīs par obligātu prasību," dziļdomīgi piebilst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) īpašumu komisijas vadītājs Romāns Ganiņš.
Nereti jāsalst
R. Ganiņš skaidro, ka standarts tapis, rūpējoties par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. "Faktiski lielāko daļu dievnamu, lai tos saglabātu, noteikti nebūtu ieteicams kurināt tā, kā tas tiek darīts pašlaik – neregulāri un nevienmērīgi," viņš stāsta. Galvenais uzsvars likts uz to, ka jānodrošina vienmērīga temperatūra.
"Vissvarīgāk izvairīties no straujām temperatūras maiņām." R. Ganiņš atzīst, ka daudzas baznīcas, īpaši lielās, ir grūti piesildāmas, jo, tās būvējot, par apkuri nav domāts. "Problēma ir kļuvusi aktuāla tikai mūsdienās, jo cilvēki dzīvo augstākos komforta apstākļos – siltākās telpās. Kādreiz mājas bija aukstākas, savukārt baznīcās apmeklētāju tik, cik sēdvietu – tās bija pilnas."
R. Ganiņš neslēpj, ka cer arī uz Eiropas finansējumu, jo jaunas apkures sistēmas ieviešanai daudzos dievnamos būs nepieciešams veikt pārbūves darbus. "Lai nodrošinātu cilvēkiem komfortu un saglabātu vēsturiskās vērtības, ir izstrādātas jaunas metodes, piemēram, infrasarkano staru apkure."
Siltu telpu nodrošināšana Latvijas dievnamos ir problēma, un nereti tā atduras tieši pret finansējuma trūkumu. Taču svarīgs aspekts, izvēloties apkures metodi, turpmāk būs kultūrvēsturiskā mantojuma prasības. Īpaši jutīgas pret temperatūras maiņu ir ērģeles.
LELB Arhibīskapa asistente Helēna Andersone RAA pauda, ka, atšķirībā no pilsētas baznīcām, 90 % lauku baznīcu ir neapkurināmas. "Baznīcu kubatūra ir ļoti liela, ierīkot apkures sistēmu ir ļoti dārgi, tāpēc dievkalpojumi nereti tiek noturēti ļoti aukstās telpās." Risinājumi meklēti, bet tā īsti apmierināti baznīcā gājēji nav.
Pakurina arī malkas krāsniņu
Evaņģēliski luteriskās Siguldas draudzes mācītājs Andris Grots stāsta, ka Allažu un Siguldas baznīcās jau ieviests ekonomisks un vēsturiskajām vērtībām drošs apkures veids – apkure ar infrasarkanajiem gaismas stariem. "Šie stari silda nevis gaisu, bet objektu," viņš atklāj galveno atšķirību. "Reti kura draudze var atļauties naudu vienkārši dedzināt, tāpēc ir jālūko pēc kā ekonomiska, bet tajā pašā laikā pietiekami iedarbīga – lai patiešām pilda savas funkcijas."
Siguldā infrasarkano staru iekārta novietota zem soliem, savukārt Allažos stari krīt gar sienām. Apsildei tiekot izmantota arī neliela malkas krāsniņa, taču to vairāk lieto kā gaisa mitruma samazinātāju. Viens no iemesliem, kāpēc nolemts ieviest citādāku apkures veidu, esot ērģeles.
"Siguldā uz ērģelēm esam novietojuši arī siltuma un mitruma mērītāju, kas tiek rūpīgi kontrolēts." A. Grots atklāj, ka infrasarkano staru apsilde esot daudz ekonomiskāka. "Sākotnēji Allažos bija vienošanās, ka ziemās dievkalpojumi notiks tikai katru otro svētdienu, bet tomēr tie notiek katru nedēļu un cilvēki nav pārsaluši."
Tūkstošiem latu skurstenī
Ķekava baznīcas draudzes priekšnieks Raitis Heniņš atklāja, ka apkures izmaksas ir vienas no lielākajām baznīcas kopējā budžetā. "Mums ir gāzes apsilde. Un gāzes cenas ceļas. Janvārī vien par apkuri samaksājām 600 latu. Visā sezonā izdevumi par apkuri bija aptuveni 2000 latu," stāsta R. Heniņš. Apkures sistēmu ķekaviešiem savulaik palīdzējusi ierīkot draudze no Norvēģijas.
Draudzes priekšnieks atzīst, ka ēka ir kultūrvēsturisks piemineklis, tāpēc tas apgrūtina veikt remontu un pārbūves darbus, lai seno ēku siltinātu. "Esam pakļauti noteiktām prasībām." R. Heniņš atzīst, ka rekomendējoši standarti ir viens, taču visam vajag finansējumu.
Savukārt Ropažu draudzes priekšnieks Guntis Bretšteins atklāj, ka par Eiropas Standartizācijas komitejas izstrādātajiem standartiem nav lietas kursā, taču notiek aktīva efektīvākā apkures varianta meklēšana. "Viss atduras pret izmaksām," atzīst G. Bretšteins.
Pašlaik apkure mēnesī izmaksājot aptuveni 70 latu. Ropažu baznīcā pašlaik tiek apkurināta tikai sakristejas telpa, kur ziemas aukstajās dienās notikuši dievkalpojumi. Draudzes priekšnieks atzīst, ka esot īpaši paveicies ar vietu pakalnā, jo baznīcas telpām iet secen postošais mitrums. Tomēr apkures varianti tiekot aktīvi meklēti, viens no tiem ir izveidot grīdas paaugstinājumu zem soliem un ierīkot krāsni.