Vēlējāmies uzzināt, ko labu tas dos pašvaldībām un uzņēmējiem, un vienlaikus arī painteresējāmies, cik labprāt pašvaldības konkursos izvēlas vietējos uzņēmējus un vai vienmēr visu nosaka lētākais piedāvājums.
"Darbojamies likuma ietvaros"
Lakonisks savās atbildēs bija Olaines novada izpilddirektors Ģirts Batrags. Uz jautājumu, cik labprāt pašvaldība konkursos izvēlas vietējo uzņēmēju piedāvājumu, viņš sacīja, ka tā izvēlas piedāvājumu saskaņā ar iepirkuma nolikumā izvirzītajām prasībām.
Jautāts, vai pašvaldības izvēli vienmēr nosaka lētākais piedāvājums, Ģ. Batrags norāda: "Pēdējo divu gadu laikā, ja iesniegtais piedāvājums atbilst visām atlases un tehniskās specifikācijas prasībām, izvēles kritērijs ir mazāka cena." Savukārt par to, vai ir pamats runām, ka tas vai cits konkurss tiek rīkots, lai uzvarētu kāda noteikta firma, un vai Iepirkumu likums to pieļauj, saņēmām skaidrojumu, ka "pašvaldība rīko iepirkumus pēc Publisko iepirkumu likuma prasībām. Šis likums nepieļauj, lai nolikums tiktu gatavots konkrētam uzņēmējam".
Savukārt uz jautājumu, ko dos jaunās VARAM izstrādātās vadlīnijas, kuru mērķis ir samazināt ar publisko iepirkumu organizēšanu saistītos izdevumus un administratīvo slogu gan iestādēm, gan arī uzņēmējiem, kas piedalās publiskajos iepirkumos, Olaines novada pašvaldības izpilddirektors pauda cerību, ka "piedāvājumu iesniegšana, dokumentācijas sagatavošana un nosūtīšana elektroniskā formā nodrošinās produktīvāku un caurskatāmāku iepirkumu procesu, kā arī samazinās administratīvo slogu pašvaldībām".
Pilnīgi noteikti sacītais nerada nekādu pamatu šaubām, ka tā tiešām notiek. Līdzīgi atbildēja arī Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis.
Arī viņš apstiprināja, ka Iepirkumu komisijas pienākums ir izvērtēt katra pretendenta iesniegto piedāvājumu. Piedāvājuma izvēle tiek noteikta saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma normām, neskatoties, cik uzņēmēji piedalās konkursā un cik perspektīvs pirmajā brīdī šķiet vietējā uzņēmuma piedāvājums. Konkursos startē gan vietējie, gan citu pilsētu un novadu uzņēmēji.
"Nenoliedzami, ir patīkami apzināties, ja uzvar vietējie uzņēmēji," viņš piebilda, uzsverot, ka pašvaldību uzdevums gan ir pēc iespējas efektīvāk izmantot nodokļu maksātāju līdzekļus un izpildīt iepirkuma likuma prasības. Tāpēc konkursos galvenokārt dominē mazākā cena, bet runām, ka tas vai cits konkurss tiek rīkots, lai uzvarētu kāda noteikta firma, neesot pamata, jo Iepirkumu likums izslēdz šādas iespējas. Savukārt iepirkumu organizēšana elektroniskā formā varētu būt ērtāka un ietaupītu administratīvos resursus un līdzekļus, piemēram, papīra, pasta izdevumus, un piedāvājumi tiktu iesniegti precīzi termiņos.
Jāuzvar saprātīgākajam, bet ne lētākajam piedāvājumam
Ar interesi uzklausījām būvuzņēmēja Jura Kmina viedokli, kuram lūdzām atbildēt uz tieši tādiem pašiem jautājumiem. Pieredzi sadarbībai ar pašvaldībām viņš guvis, piemēram, kā apakšuzņēmējs renovējot bērnudārzu Salaspilī.
Vispirms, runājot par vietējo vai "svešo" uzņēmēju atbalstīšanu, viņš skaidro, ka, piedaloties visdažādākajos konkursos, tādu attieksmi personiski nekad nav sajutis, gan piebilstot, ka šādas lietas jau nekad arī atklātā veidā nenotiek, ka Latvija ir tik maza valsts un ka nozīme tam, kur uzņēmējs strādā, ir ļoti maza.
Daudz kritiskāks J. Kmins ir par nosacījumu, ka iepirkumu konkursā priekšroka tiek dota lētākajam piedāvājumam. "Lētākais piedāvājums nevar būt noteicošais. Laba rezultāta iegūšanu garantē pavisam citi nosacījumi. Savukārt, izvēloties algoritmu "mazākā cena", jau iepriekš ir skaidrs, ka būs jārēķinās ar paveicamo darbu zemu kvalitāti un apšaubāmu galarezultātu," teic uzņēmējs.
Viņaprāt, absurda ir situācija, ja viena konkursa robežās lētākais piedāvājums ir piecas reizes mazāks par dārgāko. Tad jāskatās, kāpēc tāda atšķirība ‒ vai ir neprecīzi izstrādāts darba uzdevums, izvēlētas atšķirīgas tehnoloģijas un materiāli, vai dažādi izprasts konkursa nolikums.
No otras puses, arī cilvēki, kas vērtē konkursam piedāvātos nosacījumus, vadās no tā, lai uzvarētu lētākais piedāvājums. "Iespējams, viņi par to saņem prēmiju, lai gan ir zināms, ka uzvarētājs nepiedāvās labāko darbu," pasmaida uzņēmējs. Bet arī tam, viņaprāt, ir skaidrojums. Jau konkursa nolikumā dominē juridiskā puse, bet mazāk tā, kas saistās, piemēram, ar pašu celtniecību. Tāpēc arī konkursa pieteikumus visbiežāk izvērtē tieši juristi, kuri ne vienmēr labi pārzina būvdarbu nianses. Ja izvērtēšanas procesā tiktu piesaistīts arī būvniecības eksperts, tad rezultāti būtu citādi un darbu pasūtītājam pēc tam nevajadzētu uztraukties, ka uzceltais vai rekonstruētais objekts drīz vien atkal būs jāremontē.
Vērtējot jauno VARAM piedāvājumu konkursu rīkošanā, J. Kmins uzsver, ka, ja viss ir atklāts un caurspīdīgs, tad arī nevienam nerodas sajūta, vai kāds kaut ko nav tīšām organizējis un vai viss jau nav bijis iepriekš sarunāts. Diemžēl agrāk veiktie iepirkumu procedūru vienkāršošanas soļi tā īsti neesot attaisnojušies, jo arvien ar dempingu var panākt vairāk nekā ar darbietilpīgu un atbildīgu projektu izstrādāšanu. Turklāt pat tādiem salīdzinoši nelieliem projektiem, kas iekļaujas 200 000 eiro tāmēs, papīru ir par daudz.
Savs skatījums uz iepirkumu procedūrām ir arī SIA "Saulkrastu meži" direktoram Valdim Baltiņam. Viņš vairākus gadus uzvarējis Saulkrastu novada domes izsludinātajā konkursā par malkas iepirkumiem, bet šogad iepirkumu konkursā zaudējis novadniekam Aigaram Martuzānam. Par to viņš saka: "Tā mēdz būt; tas ir normāls bizness."
Par konkursu rīkošanu savējiem gan viņš ir noraidošs. Baltiņa kunga gadījumā visu nosaka spēja izpildīt konkursa noteikumus ‒ varēšana piegādāt noteiktu malkas daudzumu par iespējami zemāku, šajā gadījumā, saprātīgu cenu. Malkas cena atbilst tām, kādas ir tirgū, bet kopējās izmaksas ir atkarīgas vēl no citiem iemesliem. Tāpēc šādā konkursā priekšrocības gluži dabīgi ir Saulkrastiem tuvākajiem uzņēmējiem, jo "no Daugavas otra krasta vestā malka vienkārši būs dārgāka", norāda V. Baltiņš, skaidrojot, ka vietējie uzņēmēji ietaupa uz transportēšanas izmaksām un viņiem Saulkrastos nav jāiekārto bāzes vieta. Un faktiski jau atšķirība starp uzvarētāju un zaudētāju malkas kubikmetra cenā esot bijusi tikai apmēram 50 eirocentu robežās.
"Cita runa ir tad, ja kāds piedāvā pakalpojumu, kas ir par desmit eiro dārgāks," bilst V. Baltiņš. Viņš stāsta, ka projektu sagatavošana un iesniegšana iepirkumu konkursā var aizņemt laiku no dažām stundām līdz vairākām dienām, apsverot visus konkursa nolikuma sīkumus. "Jā, ir taisnība, ka visi bļauj par to, ka konkursos labākais ir tas, kurš piedāvā mazāko iepirkuma cenu." Faktu, ka tāda situācija var veidoties, Baltiņa kungs skaidro ar aizdomām, ka ne gluži katrs konkursa dalībnieks, piemēram, godīgi maksā nodokļus. Šīs "ietaupītās" summas dažādi atspoguļojas arī konkursam piedāvātajās tāmēs, garantējot lētāku piedāvājumu. Par to gan, viņaprāt, iepirkumu rīkotājiem vajadzētu nopietni padomāt.