"Nekustamais īpašums tika iegūts īpašumā 1995. gadā, un tam nebija nekādu apgrūtinājumu, turklāt vēl aizvien zemesgrāmatā vienīgais reģistrētais apgrūtinājums ir nenozīmīga notekūdeņu grāvja aizsargjosla, kas nekādā veidā nav saistīta ar lidlauku," savu stāstījumu sāk E. Treijs. "Nekustamā īpašuma iegūšanas brīdī tas no Ādažu puses robežojās ar zemnieku saimniecību "Grapmaņ-Landavas". Uz to brīdi nekāds lidlauks nebija reģistrēts."
Viņš skaidro, ka to apliecina fakts, ka Rīgas rajona plānojumā (līdz 2003. gadam) uzskaitītas visas lidostu un ostu teritorijas, t. i., visas teritorijas Rīgas rajonā, kas paredzētas lidostu un ostu funkciju nodrošināšanai vai to teritoriju perspektīvai attīstībai saskaņā ar vietējo pašvaldību ģenerālplāniem vai detālplānojumiem un kurā akceptētas tikai lidostas "Rīga" un saimnieciskas nozīmes lidlauka teritorija Krimuldas pagastā. Neviena cita zona nav atzīmēta lidlauka izveidošanai un attīstīšanai. Ādažu lidlauku teritorija (kā vietējas nozīmes mazais lidlauks) ietverta Rīgas rajona plānojuma redakcijā vien uz 2001. gadu, turklāt nekādi ierobežojumi netika uzrādīti līdz pat 2007. gadam, kad ar Carnikavas domes akceptu tikusi veikta nekustamā īpašuma (NI) "Silāres" robežu pārmērīšana un pārreģistrācija Zemesgrāmatā.
"Uzskatu, ka vismaz šajā etapā Carnikavas pašvaldībai bija jāinformē mūs par tās jau doto piekrišanu lidlauka izveidei tieši blakus NI "Silāres" un atbilstošajiem ierobežojumiem, kas NI līdz ar to ir radīti," turpina E. Treijs. "Minēto apstākļu kontekstā īpaši neizprotams ir Carnikavas būvvaldes vadītāja [Aināra] Grikmaņa kunga publiski paustais viedoklis (TV3 raidījumā "Bez Tabu" 25. janvārī), ka, iegūstot zemi īpašumā, "Silāru " īpašniekam bija jāzin, ka kaimiņos bija vai kādreiz būs lidlauks. Būtu interesanti zināt, uz kādas informācijas pamata "Silāru" īpašniekam bija jāparedz lidlauka atdzimšana vairāk nekā 10 gadus uz priekšu, ja pati Carnikavas būvvalde par to nav sniegusi nekādas ziņas vai datus par ierobežojumiem, apstiprinot robežu pārmērīšanas rezultātus pārreģistrācijai Zemesgrāmatā!"
"Grikmanis raidījumā arī teica, ka mēs neveicot mūsu būvniecības iecerei noteikto sabiedrisko apspriešanu un tāpēc nevirzam mūsu projektu tālāk, tai pat laikā viņš laikam "aizmirsa" žurnālistiem pieminēt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), pamatojoties uz mūsu iesniegumu, jau ir pieprasījusi paskaidrojumus no Carnikavas novada domes attiecībā par mūsu būvniecības iecerei nepamatoti noteikto sabiedrisko apspriešanu," norāda E. Treijs.
Rīgas rajona Ādažu novada (pagasta) teritorijas plānojuma 2006.-2012. 2009. gada grozījumos lasāms: "2007. gadā tika atjaunots un uzlabots kādreizējais vietējās nozīmes vispārējās aviācijas lidlauks Eimuros."
Savukārt Ādažu novada domes interneta mājaslapā publicētajā pārskatā par teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi uzskaitīti un atreferēti fizisko un juridisko personu priekšlikumi un iebildumi teritorijas plānojuma grozījumiem. Carnikavas novada iedzīvotājs norāda, ka pārskata sadaļā "Priekšlikumi un iebildumi 2. sabiedriskās apspriešanas laikā" teikts, ka ir saņemts SIA "Avio Rīga" (toreizējais lidlauka apsaimniekotājs) priekšlikums (paskaidrojums), kurā tā paskaidro, kādi ir būvniecības ierobežojumi un apgrūtinājumi sakarā ar uz to brīdi jau esošo un sertificēto lidlauku. "Šis ir ļoti būtiski, jo sanāk, ka kaut arī lidlauks tika sertificēts 2007. gadā un abas pašvaldības tam savu piekrišanu deva jau 2006. gadā, tikai 2009. gadā tiek "skaidrots", kādus ierobežojumus tas nosaka," uzsver E. Treijs. "Tikpat lielas vērības cienīgs ir arī fakts, ka minētās SIA "Avio Rīga" paskaidrojums saņemts pēc 2009. gada Ādažu teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas."
Nolaišanās virsma ne tikai savā, bet arī cita īpašumā
Galvenais, bet nebūt ne vienīgais apgrūtinājumu radītājs NI "Silāres" ir lidlauka "Ādaži" "nolaišanās virsma", kas aprakstīta valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) 2012. gadā īpašuma saimniekiem sniegtajā atbildes vēstulē.
Taču, kā uzsver E. Treijs, iepriekš minētajā SIA "Avio Rīga" skaidrojumā Ādažu novada pašvaldībai nekur nav pieminēta lidlauka "nolaišanās virsma". Tāpat šī "nolaišanās virsma" nav tikusi minēta SIA "Avio Rīga" 2006. gada vēstulēs Carnikavas un Ādažu pašvaldībām, kurās tā lūdz to saskaņojumus lidlauka izveidei.
"Lidlauka "Ādaži" "nolaišanās virsma" mums nesaprotamu iemeslu dēļ vēl arvien nav minēta un (vai) attēlota nedz Ādažu, nedz Carnikavas teritorijas plānojumos, kas dod pamatu domāt, ka, iespējams, šīs pašvaldības nekad nav iedziļinājušās visos ierobežojumos, kurus blakus zemju īpašniekiem nosaka lidlauka "Ādaži" darbība," aizdomas izsaka E. Treijs. "Tātad arī nav veikta to ierobežojumu samērīguma un lietderības izvērtēšana. Neviens nav vērtējis, piemēram, vai nolaišanās joslu nevarēja izveidot citā virzienā, lai tās radītie ierobežojumi būtu mazāki. Acīmredzot tika ņemtas vērā tikai lidlauka īpašnieku ekonomiskās intereses, tas ir – lai nebūtu nepieciešamas papildus investīcijas jebkādu izmaiņu veikšanai."
Drauds visiem carnikaviešiem
"Šajā situācija jāsecina, ka pirms 2009. gada Ādažu teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas netika sniegta pilnīga informācija par lidlauku un tā radītajiem ierobežojumiem tieši mūsu īpašumam, kā rezultātā mums netika dota iespēja izteikt savu viedokli pēc būtības," uzskata E. Treijs. "Jautājums ir ne tikai par NI "Silāres" racionālas apbūves neiespējamību, bet arī par to, ka pašvaldība, pieļaujot šādus apgrūtinājumus, ir būtiski samazinājusi tā vērtību, padarot to gandrīz bezvērtīgu, jo, padomājiet paši, ko gan var būvēt vai organizēt uz zemes, kurai pāri 10-20 metru augstumā lido lidmašīnas, un piedevām vēl ik pa laikam kāda no tām nokrīt! Atliek piezīmēt, ka šis pats ir attiecināms uz vairāku citu mums blakus esošu nekustamo īpašumu vērtību. Būtībā, tēlaini izsakoties – virs mūsu galvām notiek jauno pilotu apmācība. Jāatzīmē, ka šis lidlauka saimnieciskās darbības veids nav ticis virzīts uz sabiedrisko apspriešanu, kaut arī varētu būt saistīts ar papildus riskiem visiem Carnikavas iedzīvotājiem, virs kuru galvām šīs apmācības notiek regulāri, it īpaši bieži tieši pludmales sezonā, trenējoties zemajiem lidojumiem virs peldētāju masām."
"Neesam aviācijas eksperti, taču, cik mums zināms, tieši gaisa kuģa nolaišanās ir vissbīstamākais un atbildīgākais manevrs – un tieši "nolaišanās virsma" atrodas virs mūsu īpašuma, un tur to mācās veikt jaunie piloti. Par kādu gan apbūvi vispār var būt runa?! Kurš gribēs dzīvot vai strādāt uz šādas zemes, pat, ja tās apbūvei tiktu saņemtas atbilstošās atļaujas? Kura kredītiestāde piekritīs kreditēt tādu projektu, kas saistīts ar šādiem riskiem?" retoriski jautā "Silāru" īpašnieks. "Zīmīgs ir CAA pārstāvja teiktais televīzijā (jau minētajā TV3 raidījumā "Bez Tabu" 25. janvārī), ka "pirtiņu jau tur var uzbūvēt" – laikam jāuztver kā norādījums "Silāres" iespējamā projekta profilam un apjomam, kas būtu pieļaujams likuma "Par aviāciju" 41. panta izpratnē. Padārgi gan sanāk, ņemot vērā NI nodokli un tā pieauguma tempus."
Vēstuļu un telefonsarunu pingpongs
"Pērn decembrī mēģinājām vienoties ar Carnikavas pašvaldību par atkārtotu tikšanos, jo pirms tam viena, bet visai nesekmīga bija augustā," turpina "Silāru" saimnieks. "Notika telefoniska saruna ar [pašvaldības administrācijas vadītāju] Imantu Pastoru un tika nosūtīts e-pasts [domes priekšsēdētājai] Daigai Jurēvicai. I. Pastors telefoniski atbildēja, ka mēs, protams, varam pierakstīties uz tikšanos caur domes klientu apkalpošanas centru, taču viņam neesot vēlēšanās ar mums runāt, jo mēs esot viņus [pašvaldību] "iesūdzējuši" VARAM (tobrīd jau bijām nosūtījuši pirmo vēstuli par Carnikavas novada pašvaldības pārkāpumiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai). Savukārt D. Jurēvica uz mūsu e-pastu vispār nav atbildējusi."
"Tāpat esam vairākkārtīgi savās vēstulēs Ādažu un Carnikavas novadu pašvaldībām uzdevuši jautājumu – vai ar lidlauku saistītie ierobežojumi bija ar mums jāsaskaņo un vai tie jebkad tikuši izvērtēti pēc samērīguma principa. Abas pašvaldības izvairījušās atbildēt uz šiem jautājumiem, līdz beidzot savā pēdējā, 2013. gada 20. novembra atbildes vēstulē Ādažu novada dome lakoniski norādīja, ka viņu rīcībā nav mūs interesējošie dokumenti, kas apliecina to, ka nekāda ierobežojumu samērīguma vērtēšana nav notikusi. Savukārt Carnikavas novada pašvaldība pērn 4. decembrī atbildēja, ka 2006. gadā esot vērtējusi situāciju kopumā, nevis katru zemes gabalu atsevišķi, kas arī apliecina, ka mūsu īpašumam noteiktie ierobežojumi, īpaši "nolaišanās virsmas" radītie ierobežojumi, nekad nav tikuši izvērtēti," atzīmē zemes īpašnieks.
"Turklāt Carnikavas pašvaldība savos publiskajos komentāros nemitīgi atkārto, ka mēs tikai gribot radīt iespaidu par to, ka vēlamies uz šīs zemes kaut ko būvēt, taču realitātē tā neesot. Attīstīt un apbūvēt šo zemi vai arī apmainīt pret citu – līdzvērtīgu, kurā iespējams attīstīt mūsu iecerētos projektus, mēs patiesi vēlamies, taču tai pat laikā ļoti labi apzināmies, ka patreiz šīs zemes apbūvēšana ir ekonomiski neizdevīga tieši tādēļ, ka to šķērso šī "nolaišanās virsma", un virs tās zemu lido lidmašīnas," skaidro E. Treijs. "Civilās aviācijas aģentūra savā vēstulē norāda, ka minimālais atļautais lidošanas augstums virs Latvijas teritorijas ir 150 metri virs zemes līmeņa, izņemot nolaišanās/pacelšanās sektoru, virs kura lidojumu augstumu ierobežo "nolaišanās virsma". Tieši šī iemesla dēļ mēs līdzekļu taupības nolūkos nesteidzamies ar detalizētu apbūves projektu izstrādi, līdz nebūsim atbrīvojuši savu īpašumu no prettiesiski uz to noteiktā nolaišanās/pacelšanās sektora un "nolaišanās virsmas", kas ļauj lidmašīnām pār to lidināties 10-20 metru augstumā, padarot īpašumu prakstiski neizmantojamu."
"Papildus vēlamies norādīt, ka savā pēdējā atbildes vēstulē nupat, 20. janvārī, uz atkārtotu jautājumu, vai Carnikavas pašvaldība jebkad ir vērtējusi nolaišanās virsmas radītos ierobežojumus, Carnikavas novada dome negribīgi un izvairīgi, bet tomēr atbildēja, ka tā "līdz šim nav saņēmusi Valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" iesniegumu (vēstuli,) kurā būtu izskaidroti ierobežojumi", kas būtībā arī apliecina, ka šie ierobežojumi nav bijuši zināmi, nekad nav vērtēti un līdz ar to ir prettiesiski," atzīmē E. Treijs. "Tai pat laikā Carnikavas novada dome kārtējo reizi vispār nav atbildējusi uz vēstulē uzdoto jautājumu, proti: "Kāpēc 2006. gadā pirms pozitīvā atzinuma sniegšanas par Ādažu novada teritorijas plānojumu, kas saturēja sevī informāciju par lidlauku "Ādaži" un ar to saistītajiem blakus īpašumu lietošanas ierobežojumiem, Carnikavas novadā par šiem ierobežojumiem netika rīkota sabiedriskā apspriešana?""
"Tāpat Carnikavas novada dome nav uzskatījusi par vajadzīgu atbildēt uz jautājumu, vai 2006. gadā, lemjot, ka "lidlauks netraucē zemes izmantošanu lauksaimniecības vajadzībām", nelikās svarīgi un vērā ņemami likuma "Par aviāciju" atsevišķi punkti, kuros teikts, ka ierobežojumi attiecas arī uz koku stādīšanu un putnu masveida pulcēšanās/barošanās vietām. Vai Carnikavas novada dome neuzskatīja, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir tiešā veidā paredzēta arī koku stādīšanai un zemes apstrādei (svaigi uzarta zeme, kā zināms, piesaista masveida putnu pulcēšanos)?"
Pašvaldību pārstāvju atbildes – visai formālas
Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica portālam "Pietiek.com" skaidro, ka Carnikavas pašvaldībai nebija iemesla nesaskaņot Ādažu teritorijas plānojumu, jo lidlauks tur atrodas jau no septiņdesmitajiem gadiem. Viņa esot pārliecināta, ka "Silāru" īpašnieks vienkārši vēlas pārdot savu īpašumu lidlauka īpašniekiem un saņemt prāvu kompensāciju. Tādēļ arī tiekot radīts iespaids, ka viņš tur vēlas attīstīt saimniecisko darbību, kura blakus esošā lidlauka dēļ nav iespējama.
"Viņi vēlējās tur izveidot auto kapsētu. Tā kā tas ir sabiedriski nozīmīgs objekts, mēs atbildējām, ka nepieciešams rīkot sabiedrisko apspriešanu, taču to viņi neizdarīja," atklāj domes priekšsēdētāja.
Savukārt "Silāru" īpašnieks Carnikavas novada domes priekšsēdētājas izteikumus raksturo šādi: "Pirmkārt, mēs nesaprotam, kā "pārliecināts" par kaut ko var būt cilvēks, kas ne reizi pat nav ar mums ticies un atsakās to darīt. Otrkārt, Jurēvicas kundze acīmredzot nav vēlējusies iedziļināties lietas būtībā – pretējā gadījumā viņa būtu uzzinājusi, ka NI "Silāres" tika izmantota reālai lauksaimnieciskajai ražošanai – kā ganības piena liellopiem (vidēji desmit) un siena sagādei, par ko liecina vēl tagad tur saglabājies siena šķūnis (apmēram 80 kvadrātmetru platībā). Šajā kontekstā Daigas Jurēvicas izteikumi būtu jāvērtē kā publiska neslavas celšana. Vērtējot situāciju un tās juridiskos aspektus, esam secinājuši, ka jautājums risināms tiesas ceļā, ceļot prasību pret Carnikavas pašvaldību par kompensāciju, jo tā aiz nolaidības vai trešo personu interešu lobēšanas dēļ ir akceptējusi šī lidlauka izveidi, klaji ignorējot saistošo normatīvu prasības. Mums pieņemams risinājums būtu arī lidlauka un ar to saistīto ierobežojumu pilnīga likvidācija, jo mūsu mērķis ir tikai atgūt savas tiesības izmantot sev piederošo nekustamo īpašumu, par kuru jau gandrīz 20 gadus esam godprātīgi maksājuši nodokļus, un esam spiesti konstatēt, ka no tiem pēdējos septiņus gadus mūsu nodokļi ir nodrošinājuši lidlaukam iespēju sekmīgi izmantot mūsu zemi savai saimnieciskajai darbībai."
Tikmēr nu jau bijušais Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks portālam skaidroja, ka apbūve lidlauka kaimiņu zemesgabalos nav aizliegta, vienīgi tur nav pieļaujamas augstceltnes, kas jebkurā gadījumā šajā teritorijā neesot atļautas. Arī viņš uzsvēra, ka lidlauks tajā vietā atrodas jau vairākus gadu desmitus. Turklāt viņš neredzot iemeslu, kādēļ Ādažu lidlauks traucē kaimiņu novada iedzīvotājam saimniekot savā īpašumā. Ādažu novada dome par teritorijas plānojumu informējusi kaimiņu pašvaldības, un likums neprasa individuāli informēt arī blakus esošo zemesgabalu īpašniekus. Tādēļ M. Sprindžuks uzskata, ka tas bijis Carnikavas novada domes pienākums – informēt savu iedzīvotāju.
Savukārt E. Treijs pēc bijušā Ādažu mēra sacītā spriež, ka M. Sprindžuks "nemaz nezina, kas ir lidlauka "nolaišanās virsma", kur tā atrodas un kādus ierobežojumus tā paredz". Skaidrojumam papildus "Silāru" saimnieks atsūtījis Civilās aviācijas aģentūras atbildes vēstuli, kurā ir aprakstīta un shematiski attēlota šī "nolaišanās virsma".
Carnikavas novada domes administrācijas vadītājs Imants Pastors noraida apvainojumus, ka pašvaldība nav informējusi iedzīvotāju par kaimiņu novada attīstības plāna ietekmi uz viņa īpašumu. Informācija tikusi publiski izplatīta, un jebkurš iedzīvotājs varējis ar to iepazīties. Individuāli gan pašvaldība lidlauka kaimiņu neesot uzrunājusi, taču likums šādu kārtību neparedz. Pastors uzskata, ka zemes īpašniekam jau iegādes brīdī vajadzēja pārliecināties, kādas darbības uz viņa zemesgabala ir atļautas. Tā kā lidlauks tur atrodas jau no padomju laikiem, tā esamība bijusi zināma sen, tādēļ neesot pamata celt trauksmi, kādēļ šis lidlauks oficiāli iezīmēts teritorijas plānojumā.
Attiecībā par I. Pastora izteikumiem "Silāru" saimnieki arī nepaliek atbildi parādā: "Kaut arī tas lietas būtību nemaina, mēs tiešām gribētu zināt, kur un kā mēs kā Carnikavas novada iedzīvotāji varējām iepazīties ar Ādažu novada plāniem tur izveidot lidlauku ar visiem tā darbību saistītajiem ierobežojumiem (it īpaši attiecībā uz "nolaišanas joslu"), pirms Carnikavas dome tam deva akceptu? Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šis lēmums tika pieņemts ļoti operatīvi, proti, 2006. gada 31. oktobrī Carnikavas dome saņēma SIA "Avio Rīga" iesniegumu, kurā, kontekstā ar veidojamo lidlauku, tika lūgts Carnikavas atzinums par Ādažu teritorijas plānojumu. Un jau tā paša gada 15. novembrī Carnikavas novada dome ir pieņēmusi lēmumu par pozitīva atzinuma sniegšanu. Protokola izrakstā redzams, ka šis "atzinums" ir pieņemts saskaņā ar Attīstības, labiekārtošanas un komunālo jautājumu komitejas ārkārtas sēdes atzinumu. Tātad, kā redzams – speciāli šim iemeslam jau pēc piecām darba dienām tika organizēta šīs komitejas ārkārtas sēde. Par kādu gan publisku izplatīšanu un iepazīšanos šeit var būt runa?"
"Tāpat no I. Pastora teiktā jāspriež, ka zemes īpašnieki nedrīkst paļauties uz informāciju par apgrūtinājumi vai to esamību/neesamību, kas ierakstīta zemesgrāmatā. Sanāk, ka zemes īpašniekam pašam jāveic apkārtnes izpēte un jāvērtē, vai kāds "varētu" vēlēties nākotnē attiecībā pret viņa zemi noteikt ierobežojumus. Varbūt minētā amatpersona var sniegt norādes, uz kādiem normatīviem ir pamatots šāds viedoklis. Atvainojiet, bet tas ir vienkārši smieklīgi un tikai kārtējo reizi apliecina šīs amatpersonas nekompetenci!" uzskata E. Treijs, norādot, ka savukārt Carnikavas pašvaldības pārstāvja sacītais, ka lidlauka esamība bijusi zināma jau kopš padomju laikiem, tādēļ neesot pamata celt trauksmi, kādēļ šis lidlauks oficiāli iezīmēts teritorijas plānojumā, ir "gandrīz" pareizi. "Tik tiešām, šis lidlauks vienkārši tika "iezīmēts teritorijas plānojumā" – bez pienācīgas saskaņošanas, sabiedriskās apspriešanas un izvērtēšanas. Tikai acīmredzot pašvaldības pārstāvis un Carnikavas novada dome kopumā neapzinās, ka tas ir prettiesiski!"
Savukārt Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Valdemārs Piesis jau minētajā TV3 raidījumā "Bez Tabu" norādīja, ka "mums nekad neviena objekta būvei nav prasīta nekāda atļauja, un nekādus ierobežojumus apkārtējai teritorijai likuši neesam. Mēs esam saņēmuši divu pašvaldību piekrišanu, ka tur atrodās lidlauks, proti, ka zemes gabals tiek izmantots kā lidlauks, un tā virsmas nosaka starptautiskie standarti".
Tāpat CAA pārstāvis skaidroja, vienīgais ierobežojums attiecībā pret Treiju īpašumu esot 5 % augšupejošais slīpums no lidlauka teritorijas, kas nepieciešams nolaišanās virsmai. Tas nozīmē, ka 100 metru garā joslā no īpašumu robežas blakus esošie zemes īpašnieki nevar būvēt neko augstāku par pieciem metriem, bet līdz 200 metru atzīmei neko augstāku par 10 metriem.
"Treija kungs neizmantoja savas iespējas, bet jau 2013. gada sākumā iesniedza jaunu būvniecības iesniegumu, kurā šoreiz lūdza atbalstīt būvniecības ieceri mototrases izbūvei līdz 40 motocikliem, kas vienlaicīgi varētu braukt trasē. No mūsu teritorijas plānojuma viedokļa raugoties, mēs neredzam šķēršļus un neliekam tādus arī šādas būves iecerei, bet pirms tam, atbilstoši Būvniecības likumam, viņam ir jāveic publiskā apspriešana, ko Treija kungs nav uzsācis," savukārt apgalvo Carnikavas novada pašvaldības būvvaldes vadītājs Ainārs Grikmanis.
Pēc sazināšanās ar lidlauka pārstāvjiem portāls "Apriņķis.lv" to komentārus par izveidojušos situāciju cer saņemt tuvākajā laikā.
Tikmēr "Silāru" īpašnieki par savu problēmu vērsušies pēc palīdzības arī pie Tiesībsarga, kurš patreiz izskata šo lietu un ir pieprasījis skaidrojumus no Carnikavas un Ādažu novadu pašvaldībām, kā arī Civilās aviācijas aģentūras, pēc kuru saņemšanas tikšot lemts par pārbaudes lietas ierosināšanu. Paralēli viņi vēl vērsušies pie VARAM un Satiksmes ministrijas, lūdzot to iesaistīšanos šajā lietā.
