Kā pastāstīja pašvaldības nodarbinātības programmas koordinatore Ineta Eriksone, trīs nodarbinātie jau pārtraukuši dalību programmā, iemesli tam gan dažādi – viens sasniedzis pensionēšanās vecumu, diviem bijuši neattaisnoti kavējumi.
Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbi divu gadu laikā plāno iesaistīt 49 000 bezdarbnieku, šim mērķim no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem tērējot 23 miljonus latu.
Kopš februāra bezdarbniekiem dota iespēja strādāt astoņu stundu darbadienu, mēnesī saņemot 100 latus. Programmā bezdarbnieki varēs iesaistīties atkārtoti. Turklāt bezdarbnieki tiek apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darbā, kā arī 10 latu apmērā tiek veikta valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa pensiju apdrošināšanai.
Tas, ka nostrādātie mēneši tiek ieskaitīti darba stāžā, ir jaunās algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmas pozitīvākais aspekts, jo bieži vien ilgstošajiem bezdarbniekiem nav iespēju pat priekšlaikus pensionēties, ja nav nostrādāts minimālais gadu skaits. Mīnuss tas, ka šajā programmā, atšķirībā no 100 latu programmas, nav paredzēta darba inventāra iegāde, viss jāgādā pašvaldībām pašām. Palīgstrādnieki, dežuranti, remontstrādnieki, uzraugi, sētnieki, virtuves strādnieki, apkopēji, ielu slaucītāji, atkritumu savācēji un citi programmas dalībnieki strādā vaigu sviedros.
Gadījies, ka jāsauc policija
Siguldas pusē bezdarbnieki pārsvarā tiek iesaistīti sakopšanas darbos, strādā bibliotēkās, bērnudārzos, skolās, biedrībās «Aicinājums Tev» un «Cerību Spārni».
Daļa no iesaistītajiem ir ilgstoši bezdarbnieki, kuri jau iepriekšējā 100 latu programmā strādājuši kopš paša tās sākuma. Pie darbiem ķērušies cilvēki ar īpašām vajadzībām, kurus citur vienkārši neņem darbā. Programmā iesaistīti, piemēram, ļaudis pirmspensijas vecumā, kuru darba prasmes vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Arī bezdarbnieki no laukiem, kas bez darba parasti ir tāpēc, ka lielo transporta izmaksu dēļ būtu grūtības darbu izbraukāt.
«Cilvēks parēķina, ka vairāk nekā puse algas aiziet transportā, un labāk izvēlas darīt mājas darbus, bet diemžēl tajā pašā laikā nāk uz pašvaldību un prasa pabalstus. Un diemžēl programmā strādā arī diezgan liels skaits bezdarbnieku, kuriem ir problēmas ar alkoholu,» stāsta I. Eriksone.
Ja darba vadītājs konstatē alkohola reibumu darba laikā vai programmā iesaistītais darbinieks neierodas darbā, tiek noformēts akts. Ja ir kavētas četras darba dienas vai bijuši darba pārkāpumi, bezdarbnieks var tikt atskaitīts. «Jā, ir gadījies, ka darba devējam jāaicina palīgā Pašvaldības policija, lai tiktu galā ar jauno darbinieku,» norāda speciāliste.
Gaida pensijas gadus
Kopā ar I. Eriksoni apmeklējot vairākas pašvaldības izveidotās darbavietas, RAA pārliecinājās, ka darba apstākļi visiem bezdarbniekiem nebūt nav vienādi. Daļa veic sakopšanas darbus – iepriekš, tīrot celiņus, raka sniegu, bet tagad izcērt krūmus, slauka ielas. Šādu fizisku darbu veikt astoņas stundas dienā nav viegli. Paveicies tiem, kas strādā kādā iestādē par dežurantu vai veic uzkopšanas darbus, sīkus remontdarbus.
Šveices ielas malā satikām četrus nodarbinātos – divas sievietes un divus vīriešus. Natālija Jačmenkina un Ņina Vološina pastāstīja, ka priecājas par iespēju nopelnīt kaut 100 latu. Natālija piebilst, ka slikti vienīgi esot tas, ka neatmaksā ceļa naudu. Viņai katru dienu uz darbu Siguldā jātiek no Medniekiem.
Natālija, kurai tikai 45 gadi, jau sen ir bezdarbniece, viņa saka – neviens neņemot darbā. Kad nostrādās šos četrus mēnešus, tad atkal sēdēs mājās un gaidīs, kad piedāvās iesaistīties nodarbinātības programmā. Pabalstu no pašvaldības Natālija nesaņem, jo neatbilst trūcīgā statusa kritērijiem. Ņina saka, ka ar nepacietību gaida pensijas gadus, bet, kamēr tie tikai tuvojas, priecājas par izdevību nopelnīt, jo dzīvo viena pati. Pirms iesaistīšanās algotajā pagaidu darbā Ņina saņēma 40 latu pabalstu no pašvaldības, pēc nostrādātajiem četriem mēnešiem tā atkal būs vienīgā nauda, no kā dzīvot: «Kaut kā iztieku, dārzeņus audzēju, kamēr spēks.»
Nikolajs un Sergejs zāģē ceļmalas krūmus. Nikolajs ir runīgāks, viņš pastāsta: «Citu darbu nevaru atrast, jo esmu par vecu. Kā pasaku – 55 gadi, tā viss. Jau daudzās firmās esmu bijis, teica – zvanīsim, gaidiet, tā arī gaidu. Celtniecības speciālistus nevienam nevajag. Dažreiz sezonas laikā var atrast darbu uz pāris mēnešiem, bet tad atkal nekā. Tagad nopelnītie 100 lati ir maz, bet vismaz kaut kas. Tā arī velkam dzīvi kā gumiju, pa vasaru kaut ko sakrājam, ejam ogās, pa ziemu nekā.»
Brauks uz Angliju
Siguldas pilsētas kultūras namā satiekam Rudīti Āboliņu, kura pirmo reizi iesaistījusies pagaidu algoto darbu programmā. Viņa pastāsta, ka ik dienu jāveic telpu uzkopšana. Bezdarbniece viņa ir kopš 2008. gada, ar Nodarbinātības valsts aģentūras norīkojumu apmeklējusi vairākus kursus, bet darbu atrast nevarot. Viņa cer doties peļņā uz Angliju, kur strādāšanai visi dokumenti jau noformēti.
Iegriežoties biedrības «Aicinājums Tev» mājā Blaumaņa ielā 10, satiekam Aivi un Aldi, trešā darbiniece slimības dēļ nav ieradusies. Par nodarbinātajiem stāsta biedrības valdes priekšsēdētāja Mārīte Rozentāle: «No rīta puiši pārbauda, kāda kārtība ir telpās, ārpusē, notīra ietves, palīdz dažādos iekšdarbos. Aivis palīdz ar datordarbiem, sarakstīt plānus, apmācību programmas. Aldis strādā vairāk ar klientiem, palīdz viņiem dažādos darbos. «Iesaistīšanās šajās programmās dod iespēju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām biežāk iznākt no mājas un ir motivācija darboties. Labi, protams, ka puiši saņem naudiņu, tas ir atspaids ģimenēm.»
Nikolajs (no kreisās) un Sergejs bezcerīgi stāsta, ka atrast pastāvīgu darbu neesot iespējams, jo darba devējus atbaidot vīru vecums. Par iespēju nopelnīt 100 latus mēnesī viņi saka – tomēr vairāk nekā nekas.
Rudīte Āboliņa algoto pagaidu darbu programmā iesaistījusies pirmo reizi.
Aivis labi pārzina datorlietas, tāpēc daļa no viņa darba dienas paiet, palīdzot biedrības «Aicinājums Tev» darbiniekiem.
Uz jautājumu par veicamajiem darbiem Aldis atbildēja: «Ko liek, to daru.» Viņa darba diena paiet, uzkopjot telpas un ārējo biedrības teritoriju, kā arī palīdzot citiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.